Meklēt šo vietni

    Latvijas Okupācijas muzeja biedrība
    Reģ. nr. 40008018848
    Raiņa bulvārī 7, Rīgā, LV-1050
    67211030    www.omip.lv     ip@omf.lv
    Konts SEB bankā Nr. LV 67 UNLV 0002 4007 00517

    Sākums






    Noskaidroti konkursa „Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces!” uzvarētāji!

    Ar prieku paziņojam, ka Latvijas Okupācijas muzeja 20 gadu jubilejai veltītais foto un video konkurss skolēniem un jauniešiem „Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces!” ir noslēdzies. Gribam teikt lielu paldies visiem, kas veltīja laiku, lai pastāstītu savu stāstu! Konkursā piedalījās vairāk nekā 40 skolēnu gan no Latvijas, gan ASV. Rūpīgi izvērtējot iesūtītos darbus, esam noskaidrojuši uzvarētājus: Dagnija Kiseļeva (Pļaviņu novada ģimnāzija), Katrīna Bērziņa (Pļaviņu novada ģimnāzija), Valērija Marija Ivanova (Stāmerienas pamatskola), Jeļena Sušinska (Brocēnu vidusskola) un O. Vācieša Gaujienas vidusskolas 8. klases skolēnu grupa skolotājas Līgas Bukovskas vadībā. Informāciju par svinīgo apbalvošanas pasākumu, kas notiks 2013. gada 21. maijā, plkst. 13.00., uzvarētājiem nosūtīsim personīgi uz e-pastu. Uz tikšanos muzejā!

    Labākie skolēnu darbi...

    Dagnija Kiseļeva, Pļaviņu novada ģimnāzija

    Vecvecmāmiņas pūra lāde 1927.gadā, kad mana vecvecmāmiņa Marta Kiseļeva (dz. Skrapa) bija 16 gadus veca, tēvs viņai uzdāvināja pūra lādi. Šī lāde tika gatavota no oša koka, kurā tika iestrādātas arī metāla detaļas, kas kalpoja gan kā stiprinājums, gan arī pildīja dekoratīvas un simboliskas funkcijas. Vieta, kur lādei tika iebūvēta slēdzene, pēc vecvecmāmiņas tēva lūguma, tika izgatavota sirds formā. Šī sirds forma nebija nejauši izvēlēta. Lādei pievienojot sirdi, mans vecvecvectēvs bija vēlējies, lai viņa meita, ejot cauri dzīvei, vienmēr atcerētos to sirds siltumu un mīlestību kādu viņai vēl ikviens ģimenes loceklis. 1933. gadā, kad lāde, pateicoties vecvecmāmiņas šuvējas talantam, tika pielocīta pilna ar dažādiem darbiem, mana vecvecmāmiņa apprecējās. Laiks gāja uz priekšu vēja soļiem, ģimenes saimniecība attīstījās, un drīz vien pasaulē nāca mans vectēvs. Ģimene dzīvoja laimīgi un pūra lādē pievienojās arvien jauni darbi, līdz brīdim, kad Latvijas teritorijai 1941. gadā bija pietuvojies Otrais pasaules karš. 1943. gadā vecvectēvs tika iesaukts armijā, no kuras, diemžēl, neatgriezās. 1944. gada sākumā vecvecmammas dzīvē bija pienācis brīdis, kad brāļa rosināta viņa devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Dodoties prom līdzi tika ņemta arī pūra lāde, kurā tika noglabāti svarīgākie priekšmeti un vajadzīgākie apģērba gabali. Kurzemē tika pavadīts aptuveni pus gads un tuvojoties rudenim, vecvecmamma nolēma doties atpakaļ uz savu saimniecību. Atgriežoties vecvecmammas acīs parādījās neviltotas skumjas, jo visa saimniecība bija nopostīta. Nu vecvecmammai ar dēlu un visur līdzi ejošo pūra lādi nācās meklēt jaunu dzīvesvietu. Sākoties padomju gadiem pūra lāde tika virināta arvien mazāk un mazāk. Greznos šuvumus nomainīja daudz vienkāršāki darbi, jo daudz laika tika patērēts strādājot sovhoza labā. Padomju gados pūra lāde sevī mēdz glabāt ne tikai dažādus apģērba gabalus, bet arī starp tiem tika rūpīgi noglabātas vietējās baznīcas dažādas vērtīgas lietas, kā, piemēram, biķeris. Pūra lāde savā mūžā ir rūpīgi sekojusi manai vecvecmāmiņai sevī nesot viņas ļoti nozīmīgas lietas. Līdz mūsdienām lāde ir saglabājusies, toties daudzie ceļojumi uz lādes ir atstājuši pēdas – vairāki skrāpējumi un metālu salocījumi.


    Valērija Marija Ivanova, Stāmerienas pamatskola

    Liepas piemiņai. Stāmerienas ezera krastā, atrodas Stāmerienas pamatskola. Celiņš starp liepu dzīvžogu ved uz balto skolas ēku. Katru rītu skola pildās ar čalojošiem bērniem. Viņi iet garām trīs lielām liepām un daži nezina , ka tās glabā lielo noslēpumu. Karš tuvojās beigām, skolā ievietoja hospitāli, bet tas nebija uz ilgu laiku. Fronte ātri virzījās uz priekšu, skola atbrīvojās. Vecajā klētī bija saglabājušies soli, krēsli, tāfeles. Apkārtējie skolēni uzsāka mācības. Neviens nenojauta par traģēdiju, kura tuvojās. 1949. gada 25. martā pie skolas piestāja smagā mašīna ar karavīriem. Karavīri izklīda pa klasēm un no skolas soliem tika paņemtas trīs meitenes. Neviens nezināja, kas viņas sagaida. Viņas tika aizvestas uz Gulbenes staciju un iesēdinātas vilcienā, kur bija viņu vecāki. Pēc dažām dienām vilciens devās ceļā uz ziemeļiem. Palikušie klasesbiedri pavasarī pie skolas iestādīja trīs liepiņas, aizvesto meiteņu piemiņai. Katru pavasari liepas sazaļo, vietējie iedzīvotāji vāc liepu ziedus, nenojaušot par traģēdiju, kura norisinājās tai baigajā gadā. Kādu dienu uz skolu atbrauca paveca sieviete. Viņa bija viena no aizvestajām meitenēm. Viņa bija aizvesta uz Tomskas apgabalu, izdzīvojusi un atgriezusies, tikai dzīvoja citā ciematā. No bijušajiem klasesbiedriem viņa zināja par liepām un vēlējās tās redzēt. Pirms diviem gadiem, kad sākās jaunā stadiona būve, celtniekiem bija paredzēts nozāģēt kokus. Skolotāji un skolēni devās pie projektētājiem ar lūgumu neaiztikt liepas. Tagad pie skolas ir jauns stadions un mūsu liepas zaļo. Nāks vasara, atkal tās ziedēs, kokos sanēs bites. Zaļojošie koki liks atcerēties par traģēdiju, kura norisinājās pirms daudziem gadiem.

    Katrīna Bērziņa, Pļaviņu novada ģimnāzija

    Pulkstenis 1976.gads, vasara. Jānis Otto paņem sev līdzi kabatas lakatiņu, apaļās brilles un ķemmīti,bet KRISTĀLU Ksenija neatļauj ielikt zārkā. Tas esot pirmais lielais pirkums pēc atgriešanās no Tālajiem Austrumiem. Pēc 11 gadus ilgas, sāpīgas un aukstas prombūtnes. KRISTĀLS paliek Jānīšos, atvilknē. Vēlāk Pļaviņās, atvilknē, tagad manā plaukstā, mazā, siltā plaukstā, mazmazmeitas plaukstā. Bez nekā 1949. gada 25.marta rīts. Madonas rajona Sarkaņi, sākas ilgais ceļojums bez nekā, vien ar to, kas ir mugurā un ātrumā vecvecmammas roku salasīts. Bez nekā. Ksenija , Ilga un Edgars. Bez Jāņa Otto un Viktora. Viktors bija paspējis paslēpties Ošiņos. Lopu vagoni. Tumsa. Bads. Pieturas. Pieturas, kad caur restotiem lodziņiem varēja vērot līķu izmešanu, kad varēja iemainīt kādas drēbes pret maizi vai kartupeļiem. Spožas, izsalkušas acis. Nāve vagona stūrī, caurums vajadzību nokārtošanai otrā stūrī. Smirdoņa. Viens mēnesis ceļā. Klāt ir Amūras apgabala, Zejas rajons. Sijančiks,tāds ciems Pirmie 4 gadi barakās, Sijānas ciemā. Iztika, pateicoties vecvecmammas darbam elektrostacijā par kurinātāju un tām sasalušajām ogām. Visa vasara tikai ogas, ogas, ogas. Kalsns, izstīdzējis meitēns stiepj 2, līdz malām pilnus spaiņus ar ogām. Daļu, lai pārdotu, nopirktu maizi, citas, lai savārītu ievārījumā, citai daļai, lai atļautu sasalt uz barakas bēniņiem. Jo, kas par konfektēm tad ziemā! Tikai iemet mutē un viņa krakšķ. Skāba,bet tik sāpīgi salda. Piens un vilki Krakšķ arī piens, jo sasalis. Piens taču ir gardākais, ko bērns var iedomāties. Vienkārši piens, balts un trekns piens. Vilki, kāpēc? Tāpēc, lai ātrāk kājas kustētos. Velcies taču, ņerga, ātrāk, skaties : aiz koka vilka acis jau spīd! 6 gadu starpība Ilgai un Edgaram. Uz skolu jāiet, bet kājeles mazas. 10 kilometri katru nedēļu, turp un atpakaļ. Ne nu vilki, nekā, bet tās čūskas. Peldošas, kad Zeja palo, rāpojošas, kad roka stiepjas pēc ogas. Vienkārši čūskas, visur - zem barakas, istabā, saulītē. Ai, kā sāp, kad tās pieskaras tavai kājai ai, kā sāp. Bailes dzīvo ilgi, bailes no čūskām dzīvo mūžīgi, jau 64 gadus. Cūciņas un sasaluši gurķi Rozā, tīra cūka. Kas šai vainas, kad ir nomazgāta Zejā. Rozā jo rozā, bet cūka ir un paliek cūka, jo dubļu peļķe ir kas labāks. Un atkal viss no sākuma. Jā, jā mazgāja arī cūkas. Daudzas lietas darīja savādāk! Bet skābie gurķi, nu tie, kurus Ksenija jau izmetusi aiz barakas stūra, lai atbrīvotu muciņu jaunajai ražai, arī tie ir gardi, jo gardi. Gan no zemes un traki skābi, ģīmis griežas uz rinķi, bet var ēst uz nebēdu, jo cita jau nekā nav. Savādie putni Tikai tagad atbrauc Jānis Otto, jo cietums viņu aizturēja, nu par to, ka bija aizsargs. Aizturēja uz 4 gadiem. Mazajai Ilgai jau 8 gadi, bet vēl joprojām kalsns, izstīdzējis skuķis. Nedarbi jau arī tur ir nedarbi. Kas gan nepamētāt mammas, uz nedēļu dzīvei internātā dotās olas pret koku tā, ka plīst uz visām pusēm. Tikai pavasaris nodevējs, kad sniegs nokusis, ļauj vecvectēvam ieraudzīt čaumalas. Kādi savādi putni, Ksenij, mežā olas sasituši vai izmetuši? Savādi putni, Latvijā tādus nebiju redzējis. Vēlāk kā citi 1960. gada februārī saņemt ziņu, ka esi brīvs, bija prieks. Asaru pilns prieks. Tikai nedaudz, vēl nedaudz, jo Ilgai jāpabeidz 8 klases. Melna kleita, brūns priekšauts, balta apkaklīte un mati savādi sapīti pakausī. Tad jau caur Maskavu prom. Jūnijs, Latvija, Madonas dzelzceļa stacija, Jānīši. Govi aizdeva radi. Pulksteni nopirka vecvectēvs. To pašu, kas manā rokā. Jauns toreiz, vecs un sabrūnējis tagad ... KRISTĀLS laiku vairs nerāda. Pat to, kas sasāpējis un izciests tālumā. Jāņa Otto un Ksenijas mazmazbērns Katrīna

    Jeļena Sušinska, Brocēnu vidusskola

    Kāzas Uralovkā Stāsts ir par manas vecmammas Anastasijas Nadeždas Makrovas kāzu kleitu. Tā sastāv no divām daļām, un to uzšuva mana vecvecmamma Marianna Smona. Kāzas notika 1961.gada 16.aprīlī Tālajos Austrumos, kur mans vectēvs Arnis Vilis Smons tika izsūtīts kopā ar savu māti, māsu un tās vīru , brāli ar ģimeni. Interesanti, ka kāzās tika savienotas divas kultūras - krievu un latviešu.


    O. Vācieša Gaujienas vidusskolas 8. klases skolēnu grupa skolotājas Līgas Bukovskas vadībā

    Pionieru organizācija Gaujienas vidusskolā 1944.gada decembrī Gaujienas vidusskolā tika nodibināta pionieru organizācija. Pionieru vienību nosauca Annas Sakses vārdā, bet pionieru pulciņus - toreiz ievērojamu cilvēku vārdā – Jurija Gagarina, Arkādija Gaidara, Jūlija Vītola, lidotāja Nadtočija u.c. vārdā. Stājoties pionieros, tika nodots svinīgais zvērests. Pionieri nēsāja sarkanu kaklautu un nozīmīti. Katram pulciņam bija sava dziesma un sasauksme. Neskatoties uz svinīgajiem pasākumiem, kas bija veltīti gan valsts, vadoņu, KP, varoņu un organizāciju svētkiem, pionieriem bija arī citi daudzveidīgi pasākumi: konkursi mācību priekšmetos, talkas kolhozā un sakopšanas talkas ap skolu, ierindas skates, militāras sacensības „Kāvi”, pārgājieni, ekskursijas, timuriešu kustība, internacionālās draudzības klubs, tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem u.c., kas tika atspoguļots hronikās.




    „Latvijas neatkarības dibināšana un atjaunošana”

    Izbraukuma nodarbības skolās 2013. gada pavasarī

    2013. gada pavasaris mums ir bijis rosīgs izbraukumu laiks. Ar nodarbību „Latvijas neatkarības dibināšana un atjaunošana” esam viesojušies 13 skolās dažādās Latvijas vietās, kopā novadot 20 aktīvas nodarbības vairāk nekā tūkstotim skolēnu. Esam pateicīgi par skolēnu aktivitāti un laipno uzņemšanu A.Eglīša Ļaudonas, Liepupes, Salacgrīvas, Krāslavas Varavīksnes, Ulbrokas, Rīgas 94., Lejasciema, Lizuma un Salaspils vidusskolās, Balvu pamatskolā, Balvu ģimnāzijā, Madonas un Krāslavas Valsts ģimnāzijās. Šo programmu varam īstenot, pateicoties 4. maija Deklarācijas kluba atbalstam, jo par Atmodu un neatkarības atjaunošanas laiku stāstīja aktīvi notikumu līdzdalībnieki - D. Īvāns, I. Cālītis, Ģ. Krūmiņš, P. Simsons un J. Vaivads. Nākamajā mācību gadā darbu turpināsim, cerībā paviesoties ikvienā Latvijas skolā!



    Sociālo zinību, vēstures un politikas skolotāji! Mācīsimies kopā!

    Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa piedāvā semināru „Latvijas vēstures mantojums. Pretrunīgā vēsture.” 2013. gada 4. jūnijā un 24. septembrī.

    Semināra programma un pieteikuma veidlapa – pielikumā! (Lejupielādēt šeit: 1) programma un 2) pieteikuma anketa)

    Mājasdarba veidlapu, kas vienlaicīgi ir arī Jūsu pieteikums, lūdzu, atsūtiet  līdz 20. maijam uz e-pastu ip@omf.lv.

    Pēc semināra iespējams saņemt Izglītības un zinātnes ministrijas atzītu apliecību (A programma 12 h)

    Semināra norises vieta - Latvijas Okupācijas muzejs Rīgā, Raiņa bulvārī 7., Salaspils memoriāls un Ž. Lipkes muzejs.

    Jautājumu gadījumā zvaniet 67211030



    Atjaunota skolēnu nodarbība muzejā „Dzīve padomju Latvijā”

    Ar padomju laika sadzīves priekšmetu palīdzību, jaunieši interaktīvā nodarbībā cenšas izzināt, kāda varēja būt viņu vienaudžu ikdiena padomju Latvijā. Mērķauditorija: 6.–9. klašu skolēni. Nodarbība paredzēta nelielām grupām, tādēļ vienlaikus nodarbībā var piedalīties līdz 15 skolēniem. Klasi iespējams dalīt divās daļās un organizēt divas atsevišķas nodarbības ar stundas starplaiku.




    Izsludinām foto un video konkursu skolēniem un jauniešiem!

    Laiks no 1940. līdz 1990. gadam Latvijas vēsturē iezīmē nebrīves un okupācijas periodu. Vēsture nav abstrakta, to veido atsevišķu ģimeņu stāsti, notikumi, kas risinājās konkrētā vietā. Latvijas Okupācijas muzejs jau gandrīz 20 gadus vāc liecības un stāsta par šo laiku. Tāpēc savā dzimšanas dienā mēs gribam atgādināt par to, ka mūsu vēsturi veidojam mēs paši. Lai lietas un to stāsti mums atklāj, ka dzīvot, priecāties, mīlēt, godināt un piedot ir svarīgi visos

    laikos! Pastāsti mums savu stāstu!

    Konkursa nolikumu skatīt šeit.

    Izstrādāts jauns metodiskais materiāls nodarbībām „Latvijas vēstures mantojums. Pagātne. Šodiena.” ar dokumentālās filmas „Pretrunīgā vēsture” izmantošanu skolās.


    Metodiskais materiāls paredzēts ar dokumentālās filmas „Pretrunīgā vēsture” izmantošanu skolās. Materiāls veidots ar Kultūras ministrijas apakšprogrammas „Nevalstisko organizāciju atbalsts integrācijas jomā” finansiālu atbalstu.

    Nodarbības mērķi:

    - veidot skolēnos izpratni par tolerances un iecietības nozīmi mūsdienu sabiedrībā

    - parādīt, kā Otrais pasaules karš ietekmēja cilvēku likteņus un sabiedrību Latvijā

    - papildināt skolēnu zināšanas par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā.

    Metodisko materiālu veidoja Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki Inguna Role, Lelde Neimane, Uldis Neiburgs un skolotāju – ekspertu grupa – Irēna Ņikitina (Inčukalna pamatskola), Jeļena Smoļina (Rīgas Herdera vidusskola), Jeļena Rjazanceva (Jelgavas 2. pamatskola), Inguna Role (Saldus novada Druvas vidusskola).

    Lai izmantotu materiālu, spiediet šeit.




    Jauna skolēnu nodarbība: „Barikādes. 1991. gada 20. janvāris”

    Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa piedāvā jaunu nodarbību „Barikādes. 1991. gada 20. janvāris”.

    Muzeja pagaidu ēkā 1991. gadā atradās Baltijas transporta prokuratūras Rīgas transporta prokuratūra. 20. janvārī padomju OMON kaujinieki uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, kas atradās blakus ēkā. Par apšaudi liecina ložu atstātās pēdas ēkas sienā. Apšaudes rezultātā dzīvību zaudēja vairāki cilvēki – E. Riekstiņš, V. Gomonovičs, S. Konoņenko, kino operatori A. Slapiņš un G. Zvaigzne (ievainots, miris 5. februārī). Šo cilvēku un notikumu piemiņai Bastejkalnā izvietoti piemiņas akmeņi.

    Nodarbības laikā skolēni iepazītas ar muzeja ekspozīcijas daļu par Atmodas laiku un noskatās fragmentu par 20. janvāra apšaudi pie Iekšlietu ministrijas Jura Vidiņa dokumentālajā filmā „Tēvu barikādes”, lai pēc tam dotos nelielā ekskursijā uz Bastejkalnu un klātienē iepazītos ar 20. janvāra norises vietu. Redzēto jaunieši apspriež ar muzeja gidu, dzerot piparmētru tēju.

    Druvas vidusskolas skolēni pēc nodarbības atzīst:

    „varēja redzēt, kur bija risinājušies notikumi”;

    „palīdzēja izprast vēstures notikumus, jo [..] varēja labāk saprast filmā rādīto un iedomāties barikāžu notikumus”;

    „Latvijas vēsturē cilvēkiem ir nācies pašiem neapbruņotiem cīnīties pret apbruņotajiem par savas valsts brīvību”.

    Lai gan nodarbība tematiski iederas janvārī, muzejs to piedāvā apmeklēt arī jebkurā citā laikā! Latvijas skolām nodarbība ir bez maksas, turklāt pateicoties Latvijas Okupācijas muzeja ziedotājiem, skolām ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu muzeja apmeklējuma ceļa izdevumu segšanai.

    Nodarbība paredzēta skolēniem no 9. līdz 12. klasei, ilgums - apmēram stunda


    Foto: muzeja gids Kārlis Krēķis un Druvas vidusskolas skolēni.

    Okupācijas muzejs ir pārcēlies uz pagaidu telpām Raiņa bulvārī 7


    Gunāra Astras konkurss 

    Daugavas Vanagu organizācija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Okupācijas muzeju, Pasaules Brīvo Latviešu apvienību un  Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā

    izsludina pētniecisko darbu konkursu Gunāra Astras un viņa līdzgaitnieku / laikabiedru loma Latvijas neatkarības atjaunošanā.

    DV organizācijas Gunāra Astras piemiņas fonda mērķis ir godināt mūžībā aizgājušā Latvijas brīvības un latviešu tautas tiesību cīnītāja Gunāra Astras piemiņu. 

    Konkursa Mājas lapa:
    -       informācija par šo konkursu atrodama mājas lapā: www.pedejaisvards.lv



    Okupācijas muzejs skolās 
    Šajā mācību gadā muzeja Izglītības nodaļa atsākusi savas aktivitātes ārpus muzeja. No oktobra savus ceļojumus pa skolām un novadu muzejiem sāk abas ceļojošās izstādes: „Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai” un „Pretējās pusēs: Latvijas karavīri Otrajā pasaules karā”. Līdz 2012. gada beigām izstādes viesosies Alūksnes, Dobeles, Limbažu, Aizkraukles, Bauskas un Ogres novados, Saulkrastu, Pilsrundāles, Ikšķiles, Garkalnes, atsevišķās Rēzeknes un Rīgas vidusskolās. Aicinām skolas pieteikties un izmantot iespēju iegūt izstādes savās skolās no janvāra līdz maijam! Vairāk informācijas šeit 
     

    Turpinās arī veiksmīgi iesāktā sadarbība ar 4.maija Deklarācijas klubu. Novembrī izbraukuma nodarbības notiks:

    Jelgavas 1. ģimnāzijā un Jelgavas 2.pamatskolā, piedalīsies Voldemārs Strīķis

    Saldus novada Ezeres vidusskolā un Rubas pamatskolā, piedalīsies Aleksandrs Lange

    Iecavas novada Zālītes speciālajā pamatskolā un Iecavas vidusskolā, piedalīsies Juris Dobelis

    Tukuma 2.vidusskolā un Tukuma 3.pamatskolā, piedalīsies Agris Jaunkļaviņš

    Smiltenes novada Palsmanes pamatskolā un Smiltenes ģimnāzijā, piedalīsies Ivars Briedis un Aleksandrs Kiršteins

    Kuldīgas novada Vārmes un Kabiles pamatskolās, piedalīsies Andris Teikmanis

     

    Aicinām skolas pieteikties uz izbraukuma nodarbībām no februāra līdz aprīlim. Vairāk informācijas šeit 

     

    Jaunais mācību gads Okupācijas muzeja Izglītības nodaļā


    Jaunais mācību gads ir klāt, un Latvijas Okupācijas muzeja ļaudis priecāsies par iespēju sadarboties ar Jums, skolotāji, un Jūsu skolēniem!

    Sakarā ar mūsu cerību piepildījumu – muzeja rekonstrukciju un Nākotnes Nama celtniecību, no novembra muzeja ekspozīcija un darba telpas atradīsies pagaidu mājvietā - Raiņa bulvārī 7 (kādreizējā ASV vēstniecības ēka).

    Muzeja Izglītības nodaļa turpinās līdzšinējo darbību, pielāgojot skolēnu nodarbības pagaidu ekspozīcijai.

    Pateicoties Latvijas Okupācijas muzeja ziedotājiem, skolām būs iespēja saņemt finansiālu atbalstu muzeja apmeklējuma ceļa izdevumu segšanai. Šim nolūkam ir izveidota skolu atbalsta programma. (SAP) Vairāk informācijas šeit.

    No oktobra vidus atsāksim izbraukuma nodarbības skolās „Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana”. Vairāk informācijas šeit.

    Jums joprojām būs iespēja izmantot savās skolās muzeja Ceļojošās izstādes (CI): “Latvija 1939–1991: no okupācijas līdz brīvībai” (izstāde ir papildināta ar jaunām planšetēm un vizuāli uzlabota) un “Pretējās pusēs: Latvijas karavīri Otrajā pasaules karā”. Ja vēlaties ceļojošās izstādes redzēt savā skolā, muzejā vai kultūras centrā, lūdzam, sazināties ar izstādes kuratoru Kārli Krēķi, rakstot uz e-pastu karlis@omf.lv  vai zvanot 29112372. Izstāde ir pieejama bez maksas. Vairāk informācijas šeit.

    Aicinām izmantot Virtuālo muzeju e-okupacijasmuzejs.lv un tam izveidotās darba lapas ar uzdevumiem.

    Pieteikšanās un informācija: e-pasts ip@omf.lv vai tālrunis 67211030.

    Izglītības nodaļa vasara 2012

    Muzeja Izglītības nodaļas darbinieki un gidi arī skolēnu vasaras brīvlaikā turpināja savu darbu. Tā kā vasarā lielākā apmeklētāju daļa ir Rīgas viesi un tūristi, tad gidi bija loti priecīgi par brīvprātīgo un stipendiātu atbalstu. Brīvprātīgās darbinieces – 8. klases skolnieces Ilze Elizabete Strazda un Laura Buholte palīdzēja gan pie muzeja apmeklētāju sagaidīšanas, gan anketēšanas, lai noskaidrotu apmeklētāju viedokli par muzeja darbu. Muzeja darbinieki cer, ka brīvprātīgā darba prakse muzejā arī nākamvasar būs kādam jaunietim interesants brīvā laika pavadīšanas veids! Kā gidi un citu darbu darītāji muzejā vasarā bija jaunieši ar ALAs stipendijām : Pēteris no Vašingtonas, Vaira no Melburnas, Anda no Ņujorkas. Muzejam bija ļoti noderīga viņu pieredze, valodas zināšanas un darbs. Ceram, ka arī viņi šeit guva citu pieredzi un jaunus iespaidus!

    Muzeja gidu saimi  vasarā papildināja divi gidi. Jūnijā darbu sāka Krists Šukevics. Krists studē vācu filoloģiju LU un interesējas par vēsturi un politiku. Jau otro vasaru pie mums kā gids strādā Rons Hellfritzsch no Vācijas, kurš ir apguvis lielisku latviešu valodu. Oktobrī Rons turpinās studijas jaunāko laiku vēsturē Jēnas universitātes maģistratūrā.

    Dāvis Pumpuriņš, kurš no pavasara strādā Izglītības programmā un arī pie jaunās ekspozīcijas izveides, šovasar ieguva maģistra grādu vēsturē. Tas ir nozīmīgs ieguvums muzeja darba kvalitātes saglabāšanā.

    Izglītības programmas vadītāja Inguna Role piedalījās VSB rīkotajās ikgadējās Vasaras dienās, šovasar – Alūksnē, kur iepazīstināja vēstures skolotājus no visas Latvijas ar muzeja jaunumiem un ieguva atziņas par aktualitātēm vēstures mācīšanai skolās.

    Mūsu ceļojošās izstādes vasarā turpināja savu ceļojumu. Īpaša nodarbība, izmantojot izstādi „Latvija 1939 – 1991: No okupācijas līdz brīvībai”, notika Dagdā – Latvijas mazpulku nometnē. Gandrīz 30 mazpulku vadītāji no visas Latvijas ar interesi iesaistījās gida Kārļa Krēķa vadītajā nodarbībā.

    Sācies jaunais mācību gads un mūsu galvenā uzmanība ir pievērsta skolēniem - mūsu muzejā ļoti gaidītiem apmeklētājiem. Uz tikšanos!


    Šodien Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni un Okupācijas muzeja darbinieki kopā atzīmēja Latvijas Republikas dzimšanas dienu


    Šodien, 15. novembrī muzejā viesojās un valsts svētkus atzīmēja 50 Valmieras Valsts ģimnāzijas 7. un 9. klašu skolēni. Īpaši sagatavotās nodarbībās jaunieši iepazinās ar dzīvi padomju Latvijā un deportācijām, tā novērtējot 18. novembra svētku nozīmi brīvā un neatkarīgā valstī. Pēc nodarbībām jaunieši sniedza nelielu priekšnesumu, sveicot svētkos arī muzeja darbiniekus.

    Muzejs izsaka pateicību Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotājai Inetai Amoliņai par skolēnu sagatavošanu muzeja apmeklējumam un gardo cienastu.

    Valsts svētku svinēšana muzejā jau veidojas par tradīciju, jo pagājušajā gadā muzejā valsts svētkus atzīmēja Penkules pamatskolas skolēni.

     
    		 
    Valmieras Valsts ģimnāzijas 7. klases skolēni nodarbībā un 9. klases skolēni sniedzot priekšnesumu.

    Virtuālais muzejs "Latvijas okupācija" Drukāt E-pasts

    Virtuālais muzejs ar interneta starpniecību iepazīstina apmeklētājus  ar lielu daļu Okupācijas muzeja satura - dokumentiem, fotogrāfijām, priekšmetiem, kartēm, atmiņu stāstu fragmentiem un citiem materiāliem. Tas sniedz informāciju par staļinisko un nacistisko režīmu Latvijā (1940–1953), tomēr saturs nedaudz pārsniedz šīs robežas. Pirmkārt, tas skaidro arī okupācijas priekšvēsturi un kontekstu, 1939. gada Hitlera-Staļina slepeno vienošanos un 2. Pasaules kara sākuma ietekmi uz Latviju. Otrkārt, virtuālajā muzejā iekļauta sadaļa par Gulagu – padomju politiskajām vajāšanām, kas beidzās tikai 1988. gadā. Digitālajā ekspozīcijā izmantoti galvenokārt materiāli no Okupācijas muzeja krājuma, bet daļa materiālu no Latvijas Nacionālā arhīva. Atsevišķus materiālus virtuālajā muzejā ļāvušas iekļaut arī citas institūcijas, piemēram, Rakstniecības un mūzikas muzejs un Vācijas Federālais arhīvs.

    Virtuālā muzeja projekta vadītāja Ieva Gundare uzskata, ka virtuālais muzejs varētu kļūt par nozīmīgu mācību līdzekli Latvijas vēstures apguvei skolās. Jaunieši, kam tuvas jaunās tehnoloģijas, ir galvenā virtuālā muzeja mērķauditorija. Pateicoties tehnoloģiju iespējām, jaunieši ar Latvijas vēsturi varēs iepazīties sev ierastā un ērtā veidā jebkurā pasaules vietā, gan atrodoties mājās, gan bibliotēkā, gan citviet, kur pieejams interneta savienojums.

    Virtuālā muzeja apmeklētāji var brīvi pārvietoties pa tematiskām "telpām", patstāvīgi izvēloties muzeja apskates secību un dziļumu. Iespējams gan ātri noskaidrot vissvarīgāko, gan iepazīties ar tēmu paplašināti. Informācija lasāma ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā, līdz ar to virtuālais muzejs ir vēl viens pakalpojums, ko Okupācijas muzejs piedāvās ārzemju auditorijai. 

    Projekta izmaksas ir vairāk kā 105 tūkstoši eiro, no kuriem 55 tūkstošus muzejs ieguva Eiropas Savienības programmas "Eiropa pilsoņiem" projektu konkursā (4. darbība "Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi"). Pārējā finansējuma avots ir Latvijas Kultūras ministrija un Okupācijas muzeja ziedotāji.

    Virtuālā muzeja interneta adreses:
    www.e-okupacijasmuzejs.lv (latviešu val.)
    www.occupation.lv (angļu val.)

     

    Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā izrādi skolēniem

    Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā skolēniem noskatīties improvizētu izrādi „Tās dienas acīm”, kas veidota balstoties uz bērnu un jauniešu atmiņām par 1949.gada 25.marta deportāciju un dzīvi izsūtījumā.

    Izrāde plānota 11. un 18. aprīlī pulksten 12.00 Latvijas Okupācijas muzeja telpās. Pieteikties uz izrādi var elektroniski ingrole@inbox.lv vai zvanot darba dienās pa tālruni 67211030. Pieteikties līdz 7.aprīlim! Ieejas maksa uz izrādi vienai personai 0,50 ls.

    Atmiņu lasījumu režisors ir Marts Norenbergs. Viņš, sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīva (LVA) darbiniekiem, izrādi veidojis balstoties uz ideju, ka mūsdienu jaunieši tiešāk uztvers informāciju par deportācijām, ja tā nāks caur viņu vienaudžu uztveres prizmu.

    Izrādē savas vecmāmiņas Gunas – 1949. gada 25. martā izsūtītās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes 2. kursa studentes - atmiņas stāstīs LU 1. kursa studente Sabīne Vilciņa. Deviņgadīgās Aijas Pāvulas atmiņās iejutīsies viņas meita - Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolotāja Līga Vītola, bet Marts Norenbergs iedzīvosies septiņpadsmit gadus vecā skolnieka Indriķa Liepiņa dzīvesstāstā. Lasījumus papildina vizuāls fons, kurā izmantoti deportāciju raksturojošie dokumenti un fotogrāfijas. Prezentāciju izveidojis LVA darbinieks Guntis Švītiņš.

    Muzejs svin valsts svētkus kopā ar skolēniem

    17. novembrī Latvijas Okupācijas muzejā Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas gadadienu atzīmēja Penkules pamatskolas skolēni un skolotāji

    Muzeja Izglītības programma šai dienai bija sagatavojusi īpašas nodarbības, kuru mērķis ir rosināt bērnus uz pārdomām par Latvijas valsti kā par nozīmīgu vērtību un iepazīstināt ar situāciju, kad Latvija nebija brīva. Nodarbību vadīšanā iesaistījās lielākā daļa muzeja darbinieku. Lai visu uzmanību veltītu skolēniem, uz divām stundām muzejs citiem apmeklētājiem tika slēgts.

    Pēc svinīgās sākuma uzrunas, klases kopā ar muzeja gidu devās uz dažādām ekspozīcijas zāles vietām. Gids pasniedza bērniem nelielu dāvanu - lentīti karoga krāsās. Vadot nodarbības, gidi izmantoja skolēnu vecumam atbilstošas metodes; vecākie spēlēja lomu spēli, vidējie klausījās stāstījumā, bet jaunākajiem vairāk piedāvāja apskatīt priekšmetus.

    Drīz pēc nodarbību sākuma, ejot cauri ekspozīcijas zāles ielokiem, bija dzirdami gidu stāstījumi. „Šis ir viens no melnākajiem brīžiem Latvijas vēsturē,”  9. klases skolēniem stāstījumu uzsāka Danute Dūra, kas vada Izglītības programmu. Vēlāk devītie spēlēja lomu spēli, kurā centās iejusties to cilvēku situācijā, kas pārdzīvoja Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā un varas maiņu 1940.gadā.

    „Vai jūs zināt, kas ir masveida deportācija?”  8. klases skolniekiem jautāja gids Edgars Vilsons. Viņa stāstijuma tēma bija dzīve izsūtījumā.

    Vēsturnieks Ritvars Jansons 6. klases skolēniem skaidroja situāciju tūlīt pēc kara beigām: „Visus puišus, kas bija  vecāki par 16 gadiem, ievietoja tā saucamajos pārbaudes punktos...”.

    2. klases bērniem bija iespēja apskatīt muzeja krātuvi. Caur kāpņu labirintu tie savas gides - krājuma darbinieces Evitas Rukkes pavadībā nokāpa pagrabstāvā pie krātuves skapjiem. Mazo interese bija neviltota un izpaudās skaļā „Oooo”,  kad krājumu glabātāja Taiga Kokneviča parādīja dažus no muzeja lepnuma - Kurta Fridrihsona krājuma akvareļiem. Mazajiem patika gan medaļas, gan gleznas, gan apģērbs. Viņi uzzināja, ka ekspozīcijas zālē glabājas tika maza daļa no visa muzeja krājuma un ka muzeja uzdevums ir saglabāt krājumu vēl daudzus, daudzus gadus.  

    Pēc nodarbībām Penkules skolēni deklamēja dzeju par Latviju, pirms tam izsakot novēlējumus savai valstij.
    Novēlam Latvijai labus pilsoņus, izglītotus, kas tic nākotnei!”  tāds bija devītās kases novēlējums.

    Apbalvoti konkursa "Trešā Atmoda Latvijā" uzvarētāji

    7. maijā ar apbalvošanas ceremoniju noslēdzās konkurss "Trešā Atmoda Latvijā" un balvas saņēma tā uzvarētāji. Uzvarētājus sveica Eiropas Parlamenta ETP grupas deputātes prof. Inese Vaidere un Sandra Kalniete, Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa un Eiropas Parlamenta informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš.

    Zinātniski pētniecisko darbu grupā
    1. vietu un uzaicinājumu piedalīties Daugavas Vanagu konferencē Bērzainē ieguva Raivis Sprudzāns no Balviem par darbu "Laikraksts „Balvu Atmoda” – tautfrontiešu ideju nesējs Balvu rajonā Atmodas laikā". 2. vietu  un datoru ieguva Ieva Krotova no Talsiem par darbu "Tautas fronte un tās nozīme Trešajā atmodā". 3. vietu ieguva Laura Celmiņa no Rīgas par darbu "Latviešu valodas jautājums Latvijas preses skatījumā (1988 - 1991)".

    Radošo darbu grupā
    1. vietu ieguva Veronika Baltmane no Ilūkstes par filmu "Trešās Atmodas notikumi Ilūkstes novadā".
    2. vietu ieguva  Līga Tentere no Valmieras par foto albumu "Trešā Atmoda mana vectēva fotoobjektīvā". 3. vietu ieguva Toms Egle  no Engures par filmu "1991. gada barikāžu laiks Latvijā un Engures pagasta iedzīvotāju dalība tā laika notikumos". 3. vietu ieguva Inita Zuša no Bērzpils par spēli "Trešās atmodas notikumi".
    Elīna Smilškāne (Līvāni, miniatūra "Trešā atmoda manā ģimenē") un visi apbalvoto vietu ieguvēji ar Eiropas Parlamenta ETP grupas deputātu gādību saņēma iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē, Beļģijā.

    Konkursu "Trešā Atmoda Latvijā" rīko Daugavas Vanagu organizācija sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Okupācijas muzeju un Eiropas Parlamenta informācijas biroju. Konkursa nolikums šeit.s klubu.