Latvijas Okupācijas muzeja biedrība
Reģ. nr. 40008018848
Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, LV-1050

67211030    www.omip.lv     ip@omf.lv
Konts SEB bankā Nr. LV 67 UNLV 0002 4007 00517

Sākums

Jaunums!
Izglītības programma piedāvā jauno nodarbību vecāko klašu skolēniem
"Kultūra un personības Latvijā 1940. – 1991.gadā"

Nodarbības mērķis ir nostiprināt un paplašināt zināšanas par kultūru okupācijas apstākļos Latvijā laika posmā 1940.–1991.gadam. Nodarbībā, aplūkojot atsevišķus kultūras darbiniekus dzīves stāstus, uzmanība pievērsta kultūras un politikas sasvstarpējajām attiecībām. Nodarbība piemērota vidusskoēniem

Skolēni strādās grupās. Katra no skolēnu grupām būs uzdevums par kādu personu – kultūras darbinieku, kura dzīves gājumu jāmēģina „izpētīt”, balstoties uz muzeja ekspozīcijas materiāliem un gida stāstījumu.
Vairāk informācijas par muzeja apmeklējumu un piedāvātajām nodarbībām šeit!

Grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”atvēršana

2011. gada 14. decembrī pulksten 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” atvēršana.

2009. gadā izveidoja UNESCO programmas  „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālo reģistru un tajā līdz ar trim citām nominācijām iekļāva arī „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, ko bija iesniedzis Tukuma muzejs sadarbībā ar sešiem citiem Latvijas muzejiem. Jau gatavojot  nominācijas pieteikumu, Tukuma muzejs apzinājās nepieciešamību veikt plašāku pētījumu par vēstuļu autoru likteņgaitām. Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu tika izveidota ceļojoša izstāde „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, kas  2011. gada 14. jūnijā tika atklāta Briselē.

Grāmatas izdošana bija iespējama ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” finansēta un LR Kultūras ministrijas līdzfinansēta projekta „Vēstules nākamībai” ietvaros, ko realizēja Tukuma muzejs sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā.

Grāmatas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” autori – Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola un Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Ritvars Jansons - sagatavojuši plašu pētījumus par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni 1941. un 1949. gada masu deportāciju, nacionālas pretošanās kustības un padomju represiju sistēmas darbības kontekstā. Grāmatā ietverti 10 reālu cilvēku - bērza tāss vēstuļu autoru –dzīvesstāsti, kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Grāmatas autori centušies runāt ne tikai par 1941. un 1949. gada deportācijām un politiskajām represijām Staļinisma laikā, bet arī par dažiem pretošanās kustības aspektiem.

Grāmata tapusi pateicoties bērza tāss vēstuļu autoru un adresātu un viņu tuvinieku ieinteresētībai, Latvijas Politiski represēto apvienības Tukuma un Madonas nodaļu pārstāvjiem, 14 dažādu Latvijas muzeju un Latvijas Nacionālā arhīva atsaucībai. Grāmatu izdevis Tukuma muzejs un tā drukāta tipogrāfijā „Dardedze hologrāfija”. Tā izmantojama kā metodiskais palīglīdzeklis Latvijas vēstures mācīšanai. Grāmata tiks izplatītas Latvijas bibliotēku tīklā, UNESCO asociētajām skolām un iegūstama muzejos, kas glabā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās Sibīrijas vēstules uz bērza tāss.Grāmatas atvēršanas laikā - 2011. gada 14. decembrī - LU vestibilā būs apskatāma arī ceļojoša izstāde „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”.

Skolu, muzeju un bibliotēku pārstāvji prezentācijas laikā varēs saņemt vienu grāmatas eksemplāru kā dāvinājumu.

 




Muzejs interesentiem piedāvā papildināto un uzlaboto ceļojošo izstādi „Latvija: no okupācijas līdz brīvībai”


Muzeja Izglītības programma uzlabojusi un papildinājusi ceļojošo izstādi „Latvija: no okupācijas līdz brīvībai”, kas gatava uzsākt ceļojumu pa Latvijas skolām.

Izstādes dokumenti, fotogrāfijas un teksti atspoguļo Latvijas valsts un tautas likteņgaitas, sākot ar neatkarīgas valsts proklamēšanu, cauri brīvības zaudēšanai un divu totalitāro režīmu okupācijām līdz neatkarības atgūšanai. Teksti un ilustrāciju paskaidrojumi lasāmi latviešu valodā. Izstāde sastāv no 28 planšetēm (70cm x 100cm) alumīnija rāmjos. Tā ir viegli saliekama un uzstādāma.

Izstāde interesentiem ir pieejama
bez maksas – apmēram 2 nedēļas lielākās pilsētās un 5–7 dienas dažādu novadu skolās vai arī 3–4 nedēļas atrodoties reģiona centrā un dodot iespēju arī citām apkārtnes skolām to apmeklēt.

Izglītības programmas darbinieki ir sagatavojuši
metodisku materiālu, kas mudinās skolēnus aktīvi pētīt izstādes saturu, lai izmantotu to mācībām. Materiālus izsūtīsim skolotājiem personīgi.

Ja vēlaties ceļojošo izstādi redzēt savā skolā, sazinieties ar Kārli Krēķi, rakstot uz e-pastu karlis@omf.lv vai zvanot 29112372






Noslēgušās muzeja Izglītības programmas un „4. maija Deklarācijas kluba” izbraukuma nodarbības skolās

„Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana”


Visu novembra mēnesi Okupācijas muzeja gidi un „4. maija Deklarācijas kluba” pārstāvji vadīja nodarbības Latvijas skolās par Latvijas Republikas dibināšanu un neatkarības atjaunošanu. Tās notika 14 dažādās Latvijas vietās. Iespēju piedalīties izmantoja 18 skolas: Straupes, Raiskuma, Taurenes, Dzērbenes, Sērmūkšu, Skujenes, Inešu, Priekuļu, Mārsēnu, Jaunlaicenes un Ziemeru pamatskolas, Raunas, Stalbes, Vecpiebalgas un Gulbīša vidusskolas, Jaungulbenes arodvidusskola, kā arī Rēzeknes 3. un 6. vidusskola. Nodarbībās piedalījās aptuveni 680 skolēni.



Jaunieši ar interesi mācījās Latvijas jaunāko laiku sarežģīto vēsturi. Viņiem bija iespēja dzirdēt to cilvēku stāstījumu, kuri aktīvi līdzdarbojās neatkarības atgūšanā un vēlāk izveidoja „4. maija Deklarācijas klubu”: Edvīns Kide, Jānis Endele, Pēteris Simsons, Ivars Briedis, Aleksandrs Kiršteins, Alfrēds Čepānis, Ints Cālītis.

Muzejs saņēmis pateicības vēstules no vairākām skolām, kur jaunieši raksta, piemēram, „patika tas, ka neiedziļinājās sīkumos, bet stāstīja svarīgāko, interesanti, stāstījums nebija monotons”, „uzzināju daudz ko jaunu”, „lai vēl muzeji brauc pie mums”.


Izbraukuma nodarbības turpināsies arī nākamajā gadā, sākot no februāra. Skolas aicinātas iepriekš pieteikties, zvanot pa telefonu 67211030 darba dienās. Muzeja izsaka pateicību „4. maija Deklarācijas klubam” par sadarbību un Latvijas skolām par atsaucību!


            
       

Izbraukuma nodarbība Raiskuma
pamatskolā 2011. gada 14. novembrī



Latvijas Okupācijas muzejā atklās izstādi par traģiskajiem notikumiem Rumbulā pirms 70 gadiem


Trešdien, 30. novembrī, plkst. 16.00 Latvijas Okupācijas muzejā atklās izstādi „Rumbula. Nozieguma anatomija. 1941”, ko Okupācijas muzejs veidojis sadarbībā ar muzeju „Ebreji Latvijā”.

 

Tieši pirms 70 gadiem notika Rumbulas traģēdija - lielākā ebreju masveida iznīcināšanas akcija nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rīgas pievārtē Rumbulā vācu SS, SD un policijas spēki ar latviešu SD un policijas atbalstu brutāli noslepkavoja 25 000 cilvēku. Kopumā nacistu okupētajā Latvijā laikā no 1941. līdz 1944. gadam tika nogalināti  70 000 Latvijas un 20 000 no citām Eiropas valstīm atvestie ebreji. Izstāde ir veltīta viņu piemiņai.


Izstādes autori:

Vēsturnieki: Iļja Ļenskis, Uldis Neiburgs, Marģers Vestermanis

Mākslinieks - Ģirts Boronovskis

Video projekcijas autors - Jānis Ķīkulis


Izstādi finansiāli atbalsta:


Latvijas Okupācijas muzejs,

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija,

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā,

Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

***

Izstādes atklāšanā aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Plašākai publikai izstāde skatāma no 1. decembra līdz 2012. gada septembrim. Šī būs pēdējā tematiskā izstāde Okupācijas muzejā pirms pārvākšanās uz pagaidu telpām muzeja pārbūves laikā.






Šodien Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni un Okupācijas muzeja darbinieki kopā atzīmēja Latvijas Republikas dzimšanas dienu


Šodien, 15. novembrī muzejā viesojās un valsts svētkus atzīmēja 50 Valmieras Valsts ģimnāzijas 7. un 9. klašu skolēni. Īpaši sagatavotās nodarbībās jaunieši iepazinās ar dzīvi padomju Latvijā un deportācijām, tā novērtējot 18. novembra svētku nozīmi brīvā un neatkarīgā valstī. Pēc nodarbībām jaunieši sniedza nelielu priekšnesumu, sveicot svētkos arī muzeja darbiniekus.

Muzejs izsaka pateicību Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotājai Inetai Amoliņai par skolēnu sagatavošanu muzeja apmeklējumam un gardo cienastu.

Valsts svētku svinēšana muzejā jau veidojas par tradīciju, jo pagājušajā gadā muzejā valsts svētkus atzīmēja Penkules pamatskolas skolēni.

 
 
Valmieras Valsts ģimnāzijas 7. klases skolēni nodarbībā un 9. klases skolēni sniedzot priekšnesumu.




Latvijas Okupācijas muzejs 23. novembrī aicina uz sarīkojumu par jauniešu pretošanās kustību padomju varai pirmajos pēckara gados

Vai mūsdienu padsmitnieks zina, ko domāja pusaudzis tālajos četrdesmitajos, kad Latvijā beidzās karš, bet atgriezās okupācija PSRS armijas un komunistiskās partijas aktīvistu veidolā?

Ar pieaugušajiem radiem, kaimiņiem un paziņām notika daudzas mulsinošas lietas — vieni iebēga mežā, dažus nošāva, citi, turpretī, kļuva par padomju varas atbalstītajiem. Briesmu pilna dzīve bija gan pilsētās, gan laukos. Daudzu jauniešu iekšējā atbilde uz šiem satricinājumiem bija vēlme atgriezt un atjaunot valsti, kurā bija mierīgi un pārticīgi — Latvijas valsti. Skolās slepeni sāka veidoties grupas. Skolēni rakstīja skrejlapas, izkāra sarkanbaltsarkanus karogus, zīmēja informatīvos biļetenus, sadarbojās ar nacionālajiem partizāniem mežos. Dažus par to nogalināja. Daudzi samaksāja ar ilgiem gadiem padomju soda nometnēs un sabojātu veselību. Tomēr joprojām starp mums ir tie, kas pārcieta un var vēl izstāstīt, ko domāja un juta pusaudzis četrdesmitajos....

Sarīkojumā paredzēts vēsturnieces Ineses Dreimanes veidotais pārskats par jauniešu grupām un to darbību Latvijā, kas papildināts ar muzejā esošajiem materiāliem un attēliem. Sarīkojumā piedalīsies jauniešu pretošanos grupu dalībnieki. Būs iespēja uzdot jautājumus!

Pieteikties uz sarīkojumu aicinātas pamatskolu vecākās un vidusskolas klases līdz 14. novembrim pa tālruni 67229244 vai e-pastu pr.okupacijasmuzejs@omf.lv Precīzu sarīkojuma laiku noteiksim pieskaņojoties klašu iespējām ierasties muzejā!




Žurnālu Kokle izdeva 1945.gadā Alūksnes ģimnāzijā dibinātā grupa Tālavas Sili. Šis ir pēdējais izdotais numurs pirms 1946. gada martā grupu atklāja. Viena no arestētajām grupas dalībniecēm Inta Eglīte ( 1929-1947) Rīgas Centrālcietumā mira ar plaušu tuberkulozi.






Nodarbība "Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana" novembrī notiks 18 Latvijas skolās

Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programma un "4. maija Deklarācijas klubs" ar izbraukuma nodarbību "Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana" novembrī viesosies šādās Latvijas skolās:

Datums

Skola

11. nov.

Straupes pamatskola, Raunas vidusskola

14. nov.

Stalbes vidusskola, Raiskuma pamatskola

16. nov.

Taurenes, Dzērbenes, Sērmūkšu un Skujenes pamatskolas, Vecpiebalgas vidusskola, Inešu pamatskola

21. nov.

Rēzeknes 3. vidusskola, Rēzeknes 6. vidusskola

23. nov.

Gulbīša vidusskola, Jaungulbenes arodvidusskola

28. nov.

Priekuļu pamatskola, Mārsēnu pamatskola

30. nov.

Jaunlaicenes pamatskola, Ziemeru pamatskola



Nodarbības nākamajam mācību gadam (februārim, martam, aprīlim) būs iespējams pieteikt janvārī, zvanot pa telefonu 67211030 darba dienās.



Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programma un „4.maija Deklarācijas klubs” piedāvā
izbraukuma nodarbības skolās: „Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana”


Sveiciens visām Latvijas skolām!

Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Ar deklarāciju tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika.

                                           

Nodarbība palīdzēs veidot izpratni par 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas un 1990. – 1991. gadā atjaunotās LR nepārtrauktību.

Nodarbības vadītāji no Okupācijas muzeja iepazīstinās skolēnus ar vēsturiskajiem notikumiem: LR proklamēšana un Latvijas Republika 1918. – 1940; Latvija okupācijas apstākļos un LR neatkarības atjaunošana. Iepazīties ar Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas notikumiem 1990. gadā palīdzēs 4.maija Deklarācijas kluba” pārstāvji, kuri ir piedalījušies šajā vēsturiskajā notikumā. Noslēgumā - zināšanu un izpratnes nostiprināšanas uzdevumi skolēnu komandām.

  • Laiks: 2011./12. mācību gads - novembris, februāris, marts, aprīlis
  • Nodarbības ilgums: 60 – 80 min.
  • Mērķauditorija: skolēni no 6. līdz 12. klasei
  • Informācija: www.omip.lv,  www.vsb.lv, ap.deputatuklubs@saima.lv  elektroniski nosūtīta informācija pilsētu un novadu skolu Izglītības pārvaldēm
  • Pieteikšanās: Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programma: e-pasts ip@omf.lv vai tālrunis 67211030. Gaidām Jūsu pieteikumus un uz tikšanos Jūsu skolā!

JAUNUMS! Palīgs darbam ar virtuālo muzeju "Latvijas okupācija"

Izglītības programma izstrādājusi darba lapas virtuālajam muzejam "Latvijas okupācija". Pieejamas trīs dažādas darba lapas: "Neatkarīgā Latvija un pirmā padomju okupācija", "Vācijas - PSRS karš un nacistiskā okupācija", "Kara beigas un otrā padomju okupācija", kas ļauj skolēniem izpētīt un izprast noteikto laika periodu, izmantojot moderno tehnoloģiju piedāvātās iespējas.





Darba lapas iespējams lejuplādēt šeit:
E-muzeja darba lapas











Atklāts virtuālais muzejs "Latvijas okupācija"
Drukāt E-pasts

2. septembrī atklāts virtuālais muzejs "Latvijas okupācija".

Virtuālais muzejs ar interneta starpniecību iepazīstina apmeklētājus  ar lielu daļu Okupācijas muzeja satura - dokumentiem, fotogrāfijām, priekšmetiem, kartēm, atmiņu stāstu fragmentiem un citiem materiāliem. Tas sniedz informāciju par staļinisko un nacistisko režīmu Latvijā (1940–1953), tomēr saturs nedaudz pārsniedz šīs robežas. Pirmkārt, tas skaidro arī okupācijas priekšvēsturi un kontekstu, 1939. gada Hitlera-Staļina slepeno vienošanos un 2. Pasaules kara sākuma ietekmi uz Latviju. Otrkārt, virtuālajā muzejā iekļauta sadaļa par Gulagu – padomju politiskajām vajāšanām, kas beidzās tikai 1988. gadā. Digitālajā ekspozīcijā izmantoti galvenokārt materiāli no Okupācijas muzeja krājuma, bet daļa materiālu no Latvijas Nacionālā arhīva. Atsevišķus materiālus virtuālajā muzejā ļāvušas iekļaut arī citas institūcijas, piemēram, Rakstniecības un mūzikas muzejs un Vācijas Federālais arhīvs.

Virtuālā muzeja projekta vadītāja Ieva Gundare uzskata, ka virtuālais muzejs varētu kļūt par nozīmīgu mācību līdzekli Latvijas vēstures apguvei skolās. Jaunieši, kam tuvas jaunās tehnoloģijas, ir galvenā virtuālā muzeja mērķauditorija. Pateicoties tehnoloģiju iespējām, jaunieši ar Latvijas vēsturi varēs iepazīties sev ierastā un ērtā veidā jebkurā pasaules vietā, gan atrodoties mājās, gan bibliotēkā, gan citviet, kur pieejams interneta savienojums.

Virtuālā muzeja apmeklētāji var brīvi pārvietoties pa tematiskām "telpām", patstāvīgi izvēloties muzeja apskates secību un dziļumu. Iespējams gan ātri noskaidrot vissvarīgāko, gan iepazīties ar tēmu paplašināti. Informācija lasāma ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā, līdz ar to virtuālais muzejs ir vēl viens pakalpojums, ko Okupācijas muzejs piedāvās ārzemju auditorijai. 

Projekta izmaksas ir vairāk kā 105 tūkstoši eiro, no kuriem 55 tūkstošus muzejs ieguva Eiropas Savienības programmas "Eiropa pilsoņiem" projektu konkursā (4. darbība "Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi"). Pārējā finansējuma avots ir Latvijas Kultūras ministrija un Okupācijas muzeja ziedotāji.

Virtuālā muzeja interneta adreses:
www.e-okupacijasmuzejs.lv (latviešu val.)
www.occupation.lv (angļu val.)






CI „Pretējās pusēs: Latvijas karavīri Otrajā pasaules karā” vasaras „ceļojumi”

No 20.- 21. jūlijam ar izstādi iepazinās Latvijas Mazpulku nometnes dalībnieki un mazpulku vadītāji Zaļeniekos. Pēc Mazpulku organizācijas vadītājas Ilzes Kļavas lūguma skolotājiem notika nodarbība Latvijas vēsturē, jo viens no šīs organizācijas mērķiem ir patriotiskā audzināšana. Izglītības programmas vadītāja Inguna Role iepazīstināja ar Okupācijas muzeja misiju un skolēnu iespējām izmantot IP sagatavotās nodarbības muzejā un ceļojošajām izstādēm. Pēc tam skolotāji iepazinās ar izstādi un pārbaudīja savas zināšanas konkursā.

No 26. – 28. jūlijam ar izstādi un iespējām iegūt to savā skolā iepazinās vairāk kā 120 vēstures skolotāji VSB rīkotajās Vasaras dienās Aizkrauklē.

No 4. – 6. augustam izstāde viesojās Ikšķiles novadā, Tīnūžos, kur notika starptautiska Otrā pasaules kara kaujas rekonstrukcija „LINDENBERG 1944”, kurā tika demonstrēta latviešu, igauņu un vācu vienību sadursme ar padomju armijas karavīriem. Pasākumā piedalījās arī „Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija”, noslēdzot skautu nometni Tīnūžos.



Jaunums!

PRETĒJĀS PUSĒS: LATVIJAS KARAVĪRI OTRAJĀ PASAULES KARĀ

Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programma ir sagatavojusi jaunu ceļojošo izstādi skolām „Pretējās pusēs: Latvijas karavīri Otrajā pasaules karā”. Tā paredzēta 9. un 12. klašu skolēniem, kā arī jebkuram interesentam.

 „Ceļojumu” pa Latvijas skolām izstāde sāk 2011. gada martā.  

Plašāka informācija par izstādi sadaļā Ceļojošās izstādes.

 

 


Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā izrādi skolēniem


Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā skolēniem noskatīties improvizētu izrādi „Tās dienas acīm”, kas veidota balstoties uz bērnu un jauniešu atmiņām par 1949.gada 25.marta deportāciju un dzīvi izsūtījumā.

Izrāde plānota 11. un 18. aprīlī pulksten 12.00 Latvijas Okupācijas muzeja telpās. Pieteikties uz izrādi var elektroniski ingrole@inbox.lv vai zvanot darba dienās pa tālruni 67211030. Pieteikties līdz 7.aprīlim! Ieejas maksa uz izrādi vienai personai 0,50 ls.

Atmiņu lasījumu režisors ir Marts Norenbergs. Viņš, sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīva (LVA) darbiniekiem, izrādi veidojis balstoties uz ideju, ka mūsdienu jaunieši tiešāk uztvers informāciju par deportācijām, ja tā nāks caur viņu vienaudžu uztveres prizmu.

Izrādē savas vecmāmiņas Gunas – 1949. gada 25. martā izsūtītās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes 2. kursa studentes - atmiņas stāstīs LU 1. kursa studente Sabīne Vilciņa. Deviņgadīgās Aijas Pāvulas atmiņās iejutīsies viņas meita - Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolotāja Līga Vītola, bet Marts Norenbergs iedzīvosies septiņpadsmit gadus vecā skolnieka Indriķa Liepiņa dzīvesstāstā. Lasījumus papildina vizuāls fons, kurā izmantoti deportāciju raksturojošie dokumenti un fotogrāfijas. Prezentāciju izveidojis LVA darbinieks Guntis Švītiņš.

Noticis skolēnu seminārs "Atceries barikādes!"

Šā gada 20.-22. janvārī 43 skolēni no visas Latvijas satikās Rīgā, lai kopīgi mācītos veidot filmas un rakstus, uzzinātu vairāk par 1991. gada barikādēm un domātu par to piemiņas saglabāšanu.

Semināra "Atceries barikādes!" trijās dienās jaunieši ar ekskursiju, lekciju un filmas palīdzību uzzināja vairāk par barikāžu norisi, tikās ar barikāžu aizstāvjiem, kā arī praktiskajās nodarbībās mācījās intervēt vēsturisku notikumu  dalībniekus, veidot filmas un veidoja savu radošo darbu koncepcijas. PIrmās dienas noslēgumā jaunieši apmeklēja ar barikāžu vietas Rīgā, lai ar svecītem un dziesmām pieminētu barikāžu laika upurus.

Seminārs notika projekta "Atceries barikādes!" ietvaros, to rīkoja Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar 1991. gada Barikāžu muzeju un organizāciju „Daugavas Vanagi”. Projektu atbalsta Latvijas Valsts arhīvs. Vairāk informācijas sadaļā ATCERIES BARIKĀDES!

Uzsākts projekts "Atceries barikādes!"

Aicinām vidusskolu audzēkņus piedalīties konkursā, seminārā un Vasaras skolā!
2010./2011. mācību gads ietver vairāku Latvijas valstiskumam būtisku notikumu gadadienas, tostarp Barikāžu piemiņas dienas janvārī un Latvijas valsts pilnīgas neatkarības atjaunošanas divdesmitgadi augustā. Projekts „Atceries Barikādes!” sniegs Latvijas skolu audzēkņiem iespēju padziļināti izzināt savas valsts vēsturi, pētot vēstures avotus tieši un sniedzot savu ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.

Konkursa dalībnieku uzdevums būs 1) intervēt vienu vai vairākus Barikāžu laikabiedrus, 2) apstrādāt intervijas materiālu un 3)  izveidot īsu dokumentālu filmu vai pētniecisku rakstu. Konkursa uzvarētāji balvā saņems iespēju piedalīties Vasaras skolā, viens konkursa uzvarētājs saņems speciālbalvu - portatīvo datoru; labākie darbi tiks publicēti internetā.

Konkursa uzvarētāji kā balvu saņems iespēju piedalīties Vasaras skolā. Vasaras skola ir piecu dienu izglītojošs seminārs, kurā jaunieši prezentēs savus darbus, dalīsies pieredzē un darba gaitā gūtajās atziņās, diskutēs par brīvību kā vērtību un tās aktualitāti mūsdienās. Vasaras skolas laikā dalībniekiem būs iespēja tikties ar žūrijas locekļiem, uzklaustīt ieteikumus darbu uzlabošanai un veikt pēdējās izmaiņas pirms darbu publicēšanas. Plānotais Vasaras skolas norises laiks: 2011. gada 18.-22. augusts.

Janvārī skolēniem būs iespēja piedalīties apmācību seminārā un konferencē. Dalībnieki gūs plašāku ieskatu Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturiskajos apstākļos, mācīsies sastādīt intervijas jautājumus un trenēs savas intervēšanas iemaņas, apgūs scenāriju veidošanas pamatus un pamatzināšanas par filmēšanu. 

Projektu organizē Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar 1991. gada Barikāžu muzeju un organizāciju „Daugavas Vanagi”. Projektu atbalsta Latvijas Valsts arhīvs. Vairāk informācijas sadaļā ATCERIES BARIKĀDES!

Muzejs svin valsts svētkus kopā ar skolēniem

17. novembrī Latvijas Okupācijas muzejā Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas gadadienu atzīmēja Penkules pamatskolas skolēni un skolotāji

Muzeja Izglītības programma šai dienai bija sagatavojusi īpašas nodarbības, kuru mērķis ir rosināt bērnus uz pārdomām par Latvijas valsti kā par nozīmīgu vērtību un iepazīstināt ar situāciju, kad Latvija nebija brīva. Nodarbību vadīšanā iesaistījās lielākā daļa muzeja darbinieku. Lai visu uzmanību veltītu skolēniem, uz divām stundām muzejs citiem apmeklētājiem tika slēgts.

Pēc svinīgās sākuma uzrunas, klases kopā ar muzeja gidu devās uz dažādām ekspozīcijas zāles vietām. Gids pasniedza bērniem nelielu dāvanu - lentīti karoga krāsās. Vadot nodarbības, gidi izmantoja skolēnu vecumam atbilstošas metodes; vecākie spēlēja lomu spēli, vidējie klausījās stāstījumā, bet jaunākajiem vairāk piedāvāja apskatīt priekšmetus.

Drīz pēc nodarbību sākuma, ejot cauri ekspozīcijas zāles ielokiem, bija dzirdami gidu stāstījumi. „Šis ir viens no melnākajiem brīžiem Latvijas vēsturē,”  9. klases skolēniem stāstījumu uzsāka Danute Dūra, kas vada Izglītības programmu. Vēlāk devītie spēlēja lomu spēli, kurā centās iejusties to cilvēku situācijā, kas pārdzīvoja Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā un varas maiņu 1940.gadā.

„Vai jūs zināt, kas ir masveida deportācija?  8. klases skolniekiem jautāja gids Edgars Vilsons. Viņa stāstijuma tēma bija dzīve izsūtījumā.

Vēsturnieks Ritvars Jansons 6. klases skolēniem skaidroja situāciju tūlīt pēc kara beigām: „Visus puišus, kas bija  vecāki par 16 gadiem, ievietoja tā saucamajos pārbaudes punktos....

2. klases bērniem bija iespēja apskatīt muzeja krātuvi. Caur kāpņu labirintu tie savas gides - krājuma darbinieces Evitas Rukkes pavadībā nokāpa pagrabstāvā pie krātuves skapjiem. Mazo interese bija neviltota un izpaudās skaļā „Oooo,  kad krājumu glabātāja Taiga Kokneviča parādīja dažus no muzeja lepnuma - Kurta Fridrihsona krājuma akvareļiem. Mazajiem patika gan medaļas, gan gleznas, gan apģērbs. Viņi uzzināja, ka ekspozīcijas zālē glabājas tika maza daļa no visa muzeja krājuma un ka muzeja uzdevums ir saglabāt krājumu vēl daudzus, daudzus gadus.  

Pēc nodarbībām Penkules skolēni deklamēja dzeju par Latviju, pirms tam izsakot novēlējumus savai valstij.
Novēlam Latvijai labus pilsoņus, izglītotus, kas tic nākotnei!”  tāds bija devītās kases novēlējums.

Noslēgusies konkursa "Es un brīvība" uzvarētāju apbalvošana

Pateicoties profesores Ineses Vaideres atbalstam, septembrī savu balvu - Eiropas Parmalenta apmeklējumu - saņēma trīs no konkursa uzvarētājiem. Piedāvajam iepazīties ar Jāņa Bormaņa iespaidiem!

Saistībā ar Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programma 2010. gada sākumā rīkoja vidusskolēnu erudīcijas konkursu "Es un brīvība". Piedaloties konkursā un izturot trīs atlases kārtas, es ieguvu tiesības piedalīties seminārā „Es un Brīvība”, kas norisinājās no 30. aprīļa līdz 2. maijam. Iesaistoties aizraujošā trīs dienu kopdarbībā ar jauniešiem, gūstot jaunas zināšanas no dažādu vēstures profesoru uzklausītajām lekcijām, un pats galvenais, gūstot neaizmirstamu pieredzi 1990. gada 4. maija Augstākās Padomes simulācijas sēdes izspēlē Saeimas telpās, pateicoties Latvijas deputātei Eiroparlamentā, profesorei Inesei Vaiderei, es ieguvu tiesības apmeklēt Eiroparlamenta ēku Beļģijas galvaspilsētā Briselē.

Ceļojumu aizraujošāku padarīja fakts, ka tas man bija pirmais lidojums ar lidmašīnu. Ceļojums sastāvēja no divām dienām, no kurām pirmajā apmeklēju Eiroparlamentu ēku, redzot plenārsēžu zāli, iepazīstoties ar parlamenta darba specifiku, kopīgi fotografējoties ar Inesi Vaideri un pārējiem grupas dalībniekiem, kā arī apskatot pašas deputātes darba kabinetu. Jau ierodoties Beļģijas lidostā, pārsteigumu sagādāja plašās cilvēku plūsmas no neskaitāmām valstīm. Lidosta drīzāk atgādināja lielu tīmekli, kurā apmaldīties bija gluži vienkārši, taču iepriekš izdalītie informācijas materiāli bija lielisks palīgs saskarsmē ar grūtībām. Jau lidostā vienā no prezentācijas stendiem par sevi lika manīt viens no Beļģijas arhitektūras spīdekļiem - Atomium - dzelzs molekulas attēlojums 160 miljardu lielā palielinājumā un 102 metru augstumā.

Eiropas parlaments radīja lielu daudznacionalitātes iespaidu, jo pati ēka bija ļoti plaša un redzētā cilvēku daudveidība izveidoja priekšstatu, ka parlaments nav viens nedalāms kopums, bet, sastāvot no mazākām cilvēku struktūrām, rada vienotu, varenu spēku. 

Jāņa rakstu pilnībā lasiet šeit!

Atved muzeju uz savu skolu!   

Izglītības programma skolām piedāvā ceļojošo izstādi ''Latvija 1939–1991: No okupācijas līdz brīvībai''. Piesakies!

Izstāde piemērota dažādu vecumu skolēnu nodarbībām un patstāvīgiem darbiem par Latvijas jaunāko laiku vēsturi. Izstādi veido muzeja priekšmetu attēli, dokumenti, fotogrāfijas un teksti, kas skaidro un ilustrē notikumus Latvijā no 1939. līdz 1991. gadam.

Aplūkoto notikumu vidū ir Latvijas valsts nodibināšana un starptautiskā atzīšana, neatkarības zaudēšana, deportācijas, vācu okupācijas laiks un holokausts, partizānu cīņa par neatkarību, Atmodas kustība un neatkarības atjaunošana.

Teksti un ilustrāciju paskaidrojumi lasāmi latviešu, angļu un krievu valodā. Izstāde ir pieejama bez maksas.

Sazinieties ar ceļojošās izstādes administratoru Kārli Krēķi, karlis@omf.lv, 67211030, 29112372!

Mācību ekskursija Zviedrijas skolotājiem

16.-18. jūnijā studiju ceļojuma ietvaros Latviju apmeklēja 22 Zviedrijas skolotāju delegācija. Mācību ekskursiju rīkoja Forum Levande Historia (Zviedrija) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Igaunijas vēstures skolotāju asociāciju. Brauciena mērķis bija iepazīties ar Latvijas un Igaunijas vēsturi divu totalitāru varu - nacisma un padomju totalitārā režīma - laikā.

Mācību ekskursijas ietvaros dalībnieki apmeklēja Latvijas Valsts arhīvu, kur Ivetas Šķiņķes un Gunta Švītiņa vadībā iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem, ieklausījās prezentācijā par deportācijām un to raksturojošiem arhīva dokumentiem, kā arī guva ieskatu arhīva dokumentos par zemes ierādīšanu Zvārdes aviācijas poligona vajadzībām. Pēc tam skolotāju ceļš veda uz Zvārdi, pa ceļam iegriežoties Saldus ebreju kapsētā un vācu karavīru kapos. Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis pastāstīja par dzīvi Zvārdē poligona darbības laikā un parādīja Rīteļu kapsētu, bijušo Zvārdes pagasta centru un aviācijas novērošanas torni poligona teritorijā. Atgriežoties Rīgā, dalībnieki pievērsās vēsturiskās atmiņas kultūrai, apmeklējot piemiņas vietas Rumbulā, Šķirotavā, Vecajos ebreju kapos, Horalās sinagogas vietā, kā arī pieminekli "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā un Brīvības pieminekli. 

Projekta dalībnieki - 22 skolotāji un izglītības darba organizatori no Zviedrijas un 4 no Latvijas - izteikuši vēlmi sadarbību turpināt nākamos gados.

Apbalvoti konkursa "Trešā Atmoda Latvijā" uzvarētāji

7. maijā ar apbalvošanas ceremoniju noslēdzās konkurss "Trešā Atmoda Latvijā" un balvas saņēma tā uzvarētāji. Uzvarētājus sveica Eiropas Parlamenta ETP grupas deputātes prof. Inese Vaidere un Sandra Kalniete, Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa un Eiropas Parlamenta informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš.

Zinātniski pētniecisko darbu grupā
1. vietu un uzaicinājumu piedalīties Daugavas Vanagu konferencē Bērzainē ieguva Raivis Sprudzāns no Balviem par darbu "Laikraksts „Balvu Atmoda” – tautfrontiešu ideju nesējs Balvu rajonā Atmodas laikā". 2. vietu  un datoru ieguva Ieva Krotova no Talsiem par darbu "Tautas fronte un tās nozīme Trešajā atmodā". 3. vietu ieguva Laura Celmiņa no Rīgas par darbu "Latviešu valodas jautājums Latvijas preses skatījumā (1988 - 1991)".

Radošo darbu grupā
1. vietu ieguva Veronika Baltmane no Ilūkstes par filmu "Trešās Atmodas notikumi Ilūkstes novadā".
2. vietu ieguva  Līga Tentere no Valmieras par foto albumu "Trešā Atmoda mana vectēva fotoobjektīvā". 3. vietu ieguva Toms Egle  no Engures par filmu "1991. gada barikāžu laiks Latvijā un Engures pagasta iedzīvotāju dalība tā laika notikumos". 3. vietu ieguva Inita Zuša no Bērzpils par spēli "Trešās atmodas notikumi".
Elīna Smilškāne (Līvāni, miniatūra "Trešā atmoda manā ģimenē") un visi apbalvoto vietu ieguvēji ar Eiropas Parlamenta ETP grupas deputātu gādību saņēma iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē, Beļģijā.

Konkursu "Trešā Atmoda Latvijā" rīko Daugavas Vanagu organizācija sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Okupācijas muzeju un Eiropas Parlamenta informācijas biroju. Konkursa nolikums šeit.

Atklāta skolēnu radošo darbu izstāde "Es un brīvība"

Sākumskolas skolēnu radošo darbu konkursa uzvarētāju darbu izstāde Latvijas Okupācijas muzeja skatlogā līdz 16. jūnijam.

Atzīmējot Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu, 4. maijā Latvijas Okupācijas muzejā tika atklāta sākumskolas skolēnu radošo darbu izstāde "Es un brīvība." Izstādes dalībnieki ir konkursa "Es un brīvība" uzvarētāji - sākumskolas skolēni no dažādiem Latvijas novadiem. Pasākuma laikā skolēni meklēja zīmējumus muzeja ekspozīcijā, salika mīklu no attēlu fragmentiem un rakstīja savu novēlējumu Latvijai atdzimšanas dienā.

Par konkursa uzvarētājiem kļuva:
Adrians Lasis, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Aija Miķelsone, Ziemeļvalstu ģimnāzijas 1.klase
Amanda Jusina, Rīgas BJC IK „Auseklis”
Anete Miķelsone, E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas 3.klase
Anna Indričāne, Ziemeļvalstu ģimnāzijas 4.klase
Asnate Petroviča, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Dārta Zēģele, Rīgas BJC IK „Auseklis”
Estere Burve , Rīgas Mūzikas internātvidusskolas 4.klase
Helēna Pētersone, Cēres pamatskolas 2.klase
Ilvija Zviedre, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Kārlis Zaļevskis, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Kristaps Koroševskis Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Līva Riekstiņa, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Mairis Kančs, Varakļānu vidusskolas 4.klase
Marians Pētersons, Cēres pamatskolas 4.klase
Marta Hedviga Oše, E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolas 3.klase
Marta Šteinberga, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 4. klase
Nikija Stude, Rīgas Mūzikas internātvidusskolas 4.klase
Ņikita Baranovs, Rīgas 13. vidusskolas 3.klase
Patrīcija Paegle, Ziemeļvalstu ģimnāzijas 1.klase

Pasākums notika projekta "Es un brīvība" ietvaros, to organizēja Latvijas Okupācijas muzejs un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar 4.maija Deklarācijas klubu.

Ar 1990. gada 4. maija AP sēdes simulāciju noslēdzies skolēnu seminārs "Es un brīvība"

No 30. aprīļa līdz 2. maijam Rīgā noritēja vidusskolēnu seminārs "Es un brīvība". Seminārā piedalījās 37 jaunieši - konkursa "Es un brīvība" uzvarētāji. Semināra trijās dienās jaunieši piedalījās orientēšanās spēlē pa Atmodas laika vietām Rīgā, klausījās prof. Tālava Jundža un prof. Ilgvara Butuļa lekcijas, pētīja vēstures avotus, dalījās ar iepriekš sagatavotajiem mājas darbiem, tikās ar AP deputātiem Pēteri Simsonu un Jāni Vaivadu, kā arī piedalījās simulācijā "Latvijas neatkarības atjaunošana" Saeimā.

Semināra noslēgumā skolēnus sveica 9. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Eiropas Parlamenta ETP grupas deputāte prof. Inese Vaidere, 4. maija deklarācijas kluba biedrs Georgs Andrejevs, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele.

Daļa semināra dalībnieku apmeklēja arī konferenci „1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti”.

Informācija par projektu "Es un brīvība".
Sižets par semināru Panorāmā.
Raksts "Skolēni izspēlē neatkarības atjaunošanu" portālā diena.lv.
Saeimas kancelejas video. Foto no Saeimas.










Apakšlapas (1): E-muzeja darba lapas

Sign in  |  Recent Site Activity  |  Terms  |  Report Abuse  |  Print page  |  Powered by Google Sites