Kas ir pētījums?
Zinātnisks pētījums ir izziņas process, kurā
notiek jaunu zināšanu radīšana, līdz pat jaunu teoriju izstrādei. Pētniecība ir
saistīta ar visaugstākā līmeņa domāšanu.
Nav ticams, ka Tu kā skolēns, veicot pētījumu,
nonāksi pie jaunām teorijām, bet Tu vismaz radīsi jaunas zināšanas vietējā
līmenī (par savas dzimtas, skolas, pagasta, pilsētas vēsturi, kas nav bijusi
pētīta iepriekš vai pētīta nepilnīgi) vai jaunas atziņas sev personīgi.
Pētniecība veicina kritiskās domāšanas, pētniecības un darba prasmju attīstību.
Atceries – pētījums ir vairāk nekā dažu grāmatu
satura atstāstījums!
Kā izvēlēties
pētījuma tēmu?
Vēsturnieks par tēmu ilgi nešaubās. Tēmu nosaka
intereses un pieejamie avoti – dokumenti un citi materiāli. Arī skolēnam
vajadzētu ņemt vērā savas intereses un pieejamos vēstures avotus.
Svarīgi, lai tēma nebūtu pārāk plaša – tad
pētījumu nebūs iespējams pabeigt. Tēmai arī nevajadzētu būt pārāk šaurai, tad
var trūkt materiālu. Kā tad lai atrod vidusceļu? Pieredze rāda, ka skolēni
parasti izvēlas pārāk plašas tēmas un visticamāk Tava tēma būs jāsašaurina.
Domājot par tēmas sašaurināšanu un vispār – meklējot labu tēmu, apskatīsim
konkrētu piemēru! Pieņemsim, ka Tu gribētu pētīt celtniecības vēsturi Latvijā
no 1940. līdz 1991. gadam. Tēmu var sašaurināt:
-
ierobežojot hronoloģiski - "Celtniecība Latvijā pēc 2. Pasaules kara";
- ierobežojot ģeogrāfiski - "Celtniecība Preiļu rajonā (1940–1991)";
-
analizējot tikai vienu jautājumu saistībā
ar tēmu - "Jaunu veikalu celtniecība Latvijā (1940–1991)";
-
pievēršoties vienam notikumam saistībā
ar tēmu - "Juglas dzīvojamā masīva celtniecība Rīgā";
-
pievēršoties kādai personai - "Celtniecība Latvijā celtnieka Aivara Bērziņa atmiņās
(1940–1991)".
Šis gan skan neveikli, bet ja tēma būtu par politiku, karadarbību,
mākslu un citām jomām, kurās būtiska loma bijusi personībām, tad šāda
sašaurināšana varētu būt veiksmīga; - izvēloties neparastu perspektīvu - "Dzīvojamo ēku masīva „Jugla” celtniecība apkārtnes bērnu acīm".
Kā veikt pētījumu?
Pētījumā parasti ir šādi soļi:
-
Pētījuma jautājuma uzstādīšana (un
hipotēzes formulēšana)
- Pamatjēdzienu definēšana
- Informācijas vākšana
- Informācijas novērtēšana un analīze
- Secinājumu izdarīšana un pētījuma
rezultātu kopsavilkums
Ņem vērā, ka pētījums reti noris tieši šādā
secībā! Bieži vien nākas atgriezties pie iepriekš izdarītā. Piemēram, avotu
analīzes laikā pētnieks var nonākt pie secinājuma, ka sākotnējā pamatjēdziena
definīcija ir neatbilstoša un tā jāpārdefinē, vai ka kāds jēdziens, kas
iepriekš nav šķitis īpaši svarīgs, tomēr ir precīzi jādefinē.
Pētījuma piemērs
"X vidusskolas skolēnu attieksme pret komunismu: 1945–1985"
| Pētījuma
norises soļi | Piemērs | | Pētījuma
jautājuma uzstādīšana
Pirms sāc pētījumu, skaidri formulē jautājumu,
ko pētījuma gaitā mēģināsi atbildēt. Jautājumam jābūt pilnīgam, precīzam un
ar pētījuma palīdzību atbildamam. Pētījuma kvalitāte ir atkarīga no tā, cik
labi ir uzstādīts jautājums. Jāizvēlas viens galvenais pētījuma jautājums, no
citiem jautājumiem jāatsakās, dažus var atstāt par palīgjautājumiem, ja tie
ir tieši saistīti ar galveno jautājumu. | Cik daudz skolēnu dažādos periodos bijuši biedri
komunistiskajās jauniešu organizācijās?
Kādas dažādas skolēnu attieksmes pret komunismu
konstatējamas? (dedzīga ticība, vienaldzība, skepticisms, pretošanās...)
Kuros laika posmos un kādas (cik lielas) bijušas
skolēnu pretošanās grupās? Kādi bijuši šo grupu mērķi un darbība?
Kā laika gaitā mainījās skolēnu attieksme pret
komunismu?
Mūsu piemērā par pētījuma jautājumu izvēlēsimies
pēdējo, pārējie trīs jautājumi ir ar to saistīti un to noskaidrošana palīdzēs
rast atbildi arī uz galveno jautājumu. | | Hipotēzes
formulēšana
Vēsturnieki parasti hipotēzes neizteic, tomēr dažkārt
ir prasība, ka jābūt formulētai pētījuma hipotēzei. Hipotēze ir iespējamā
atbilde jeb pamatoti minējumi uz izvirzīto pētījuma jautājumu. Tai jābūt
tieši saistītai ar pētījuma jautājumu un pārbaudāmai. Pētījuma laikā analīzes
rezultātus salīdzina ar izvirzīto hipotēzi.
Lai varētu izteikt hipotēzi, pētniekam jau pirms
pētījuma uzsākšanas jābūt pietiekami labi informētam par pētāmo tēmu.
Vienkāršākais hipotēzes formulēšanas veids ir
izteikums, kas nosaka attiecības starp pamatjēdzieniem. Hipotēzes izteikšanai
var palīdzēt arī struktūra "Ja…, tad…". |
Apskatāmajā periodā aktīvā pretošanās mazinājās,
vienlaikus pieauga skolēnu ticība komunistiskajām idejām un skeptiskā
attieksme pret tām. | | Pamatjēdzienu
definēšana
(1) Jānoskaidro neskaidrie jēdzieni, personas un
notikumi un (2) jāfiksē, kādā nozīmē tiks lietoti jēdzieni. Piemēram,
jēdzienam "kultūra" ir vajadzīga atruna, kādi kultūras aspekti
pētījumā būs apskatīti. | Komunisms
Komunistiskās jauniešu organizācijas – oktobrēni,
pionieri, komjaunieši
Aktīva pretošanās | | Pētījuma
plāna izveidošana
Lai pētījumu pabeigtu laikā, nepieciešams
sadalīt laika resursus, atvēlot laiku (1) informācijas vākšanai, (2)
analīzei, (3) secinājumu izdarīšanai un (4) pētījuma rezultāta apkopošanai.
Visas šīs fāzes ir laikietilpīgas! | |
|
informācijas vākšana
|
novembris
| |
analīze
|
decembris
| |
secinājumu izdarīšana
|
janvāris
| |
pētījuma rezultātu apkopošana
|
februāris
|
| | Informācijas
vākšana
Pētījuma jautājumu var atbildēt un hipotēzi var
pārbaudīt tikai balstoties uz pierādījumiem – faktiem, avotos atrodamu
informāciju. | X vidusskolas muzeja materiāli.
Intervijas ar bijušajiem skolēniem un
skolotājiem (Vajadzētu censties intervēt dažādu paaudžu skolēnu un
skolotājus, lai vienmērīgi būtu pārstāvētas visas desmitgades, īpaši censties
iegūt informāciju no jauniešu komunistisko organizāciju grupu vadītājiem,
pionieru vadītājiem, skolas partijas sekretāriem.) Jāizstrādā jautājumi
intervijām, sīkāk sadalot iepriekš minētos jautājumus. | | Informācijas
novērtēšana un analīze
Novērtē informācijas ticamību un atbilstību
pētījuma jautājumam. Avotu analīzes rezultātus fiksē tādā veidā, lai tos
viegli varētu izmantot. Skolēni ne vienmēr var paši viegli izdomāt, kādā
veidā visvieglāk analīzes rezultātus var apkopot – to var darīt tabulā, uz
mazām kartītēm vai citādi. | | | Analīzes
rezultātu salīdzināšana ar hipotēzi
Šajā pētījuma stadijā skolēni mācās atmest,
papildināt un pārveidot hipotēzes atbilstoši uzzinātajiem faktiem. Ja
hipotēze informācijas analīzes rezultātā apstiprinās, tad tā kļūst par
vispārinājumu. Bieži šajā stadijā nākas atgriezties pie iepriekšējiem diviem
soļiem – jaunas informācijas vākšanas un analīzes.
| |
Secinājumu izdarīšana un pētījuma rezultātu
kopsavilkums, ko var veikt mutvārdos, rakstveidā, kā datorprezentāciju u.c.
veidos.
| |
|
|
