Konkursa laureāta Jāņa Bormaņa iespaidi par saņemto balvu - vizīti Eiropas Parlamentā Briselē
Saistībā ar Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu Latvijas Okupācijas Muzeja Izglītības programma 2010. gada sākumā rīkoja vidusskolēnu erudīcijas konkursu. Piedaloties konkursā un izturot trīs atlases kārtas, es ieguvu tiesības piedalīties seminārā „Es un Brīvība”, kas norisinājās no 30. aprīļa līdz 2. maijam. Iesaistoties aizraujošā trīs dienu kopdarbībā ar jauniešiem, gūstot jaunas zināšanas no dažādu vēstures profesoru uzklausītajām lekcijām, un pats galvenais, gūstot neaizmirstamu pieredzi 1990. gada 4. maija Augstākās Padomes simulācijas sēdes izspēlē Saeimas telpās, pateicoties Latvijas deputātei Eiroparlamentā, profesorei Inesei Vaiderei, es ieguvu tiesības apmeklēt Eiroparlamenta ēku Beļģijas galvaspilsētā Briselē.

Ceļojumu aizraujošāku padarīja fakts, ka tas man bija pirmais lidojums ar lidmašīnu. Ceļojums sastāvēja no divām dienām, no kurām pirmajā apmeklēju Eiroparlamentu ēku, redzot plenārsēžu zāli, iepazīstoties ar parlamenta darba specifiku, kopīgi fotografējoties ar Inesi Vaideri un pārējiem grupas dalībniekiem, kā arī apskatot pašas deputātes darba kabinetu. Jau ierodoties Beļģijas lidostā, pārsteigumu sagādāja plašās cilvēku plūsmas no neskaitāmām valstīm. Lidosta drīzāk atgādināja lielu tīmekli, kurā apmaldīties bija gluži vienkārši, taču iepriekš izdalītie informācijas materiāli bija lielisks palīgs saskarsmē ar grūtībām. Jau lidostā vienā no prezentācijas stendiem par sevi lika manīt viens no Beļģijas arhitektūras spīdekļiem - Atomium - dzelzs molekulas attēlojums 160 miljardu lielā palielinājumā un 102 metru augstumā.

Eiropas parlaments radīja lielu daudznacionalitātes iespaidu, jo pati ēka bija ļoti plaša un redzētā cilvēku daudveidība izveidoja priekšstatu, ka parlaments nav viens nedalāms kopums, bet, sastāvot no mazākām cilvēku struktūrām, rada vienotu, varenu spēku.

Telpu tehniskais aprīkojums ar nepieciešamo datoraparatūru, prezentāciju ekrāniem un ar slēdzi atveramām durvīm lika manīt izteiktu mobilitāti, ar kvalificētu atsevišķu tehnisko darbinieku palīdzību. Ļoti patika ārpustelpu dizains ar lielizmēra mākslinieciskām gleznām uz sienām, metāla konstrukciju kompozīcijām vertikālā stāvoklī no ēkas pašiem pirmajiem stāviem līdz pat augšējiem stāviem apvienojumā ar stikla elementu pielietojumu telpu interjērā, kas radīja papildus gaišumu no ārpuses. Kopumā telpu iekārtojums radīja izteiktu mājīgumu un labu komforta līmeni.

No savas puses varu teikt, ka sēžu zāles apmeklējums bija pats gaidītākais, jo vēlējos redzēt ar savām acīm to vietu, par kuru kā savu ikdienas darbavietu uzskata vadošie valstu pārstāvji. No uzklausītās lekcijas par parlamenta darbu kārtību uzzināju, ka debates sēžu zālē parasti notiek līdz pat pusnaktij, jo pēc pusnakts sēžu zāles fasādē esošie divdesmit trīs tulkošanas biroji pārtrauc darbību, līdz ar to deputātiem obligāti ir jāvienojas vai nu par papildu darba laiku pēc pusnakts vai par obligāto izšķirīgo lēmumu, ko nepieciešams pieņemt. Pārsteidza tas, cik daudz deputātu sēžu zāles darba laikā atrodas šajā telpā un tas, cik sinhroni notiek teikto runu tulkošana visās valodās. Diemžēl ne visi deputāti atzīst savu dzimto mājvietu, tādēļ nedēļas nogalēs ne kurš katrs atstāj Briseli, lai dotos uz dzimteni. Interesants arī likās fakts, ka Eiropas Parlamenta darbība notiek ne tikai Briselē, bet arī Luksemburgā, kur atrodas administratīvā pārvalde, un Strasbūrā, Francijā, kur notiek vienu nedēļu garas plenārsēžu sesijas, kurās pieņem tiesību aktus.

Kopumā izvērtējot redzētos cilvēkus un viņu ārējo attieksmi, secinu, ka cilvēki vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs iespējams ir daudz apmierinātāki nekā pārējie cilvēki jaunajās dalībvalstīs viņu pieticīgo ekonomisko rādītāju dēļ. Liekas, ka ceļojumā pieredzētā cilvēku vide nebija samākslota, bet gan pretimnākoša un izpalīdzīga, ja protams ir attiecīgas valodas zināšanas. Liekas, ka vairākums cilvēku mūsu valstī lielāko uzsvaru liek uz ārējo izskatu nevis uz personīgo izpausmju pilnveidi, kā to pieredzēju ceļojuma laikā.

Protams, ne viss redzētais Beļģijā bija tik gaišs, kā tas varētu izskatīties. Salīdzinot ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu, Beļģijas vide bija daudz piesārņotāka ar atkritumiem, kā rezultātā rodas priekšstats, ka vismaz Rīga ir vidēji tīrāka nekā pārējās Eiropas galvaspilsētas. Arī novērotais vidējais cenu līmenis Beļģijā bija daudz augstāks nekā tas ir Rīgā, sākot no pārtikas produktiem un beidzot ar parfimēriju un apģērba precēm, ko varētu skaidrot vairākoties ar to, ka arī dzīves līmenis Beļģijā ir daudz augstāks nekā Latvijā.

Tomēr par visu vairāk izbrīnu un vilšanos sagādāja pieredzētā situācija otrajā dienā, kad bija Briseles apskates tūre ar speciālu autobusu tūristiem un pēc tam sekojošais brīvais laiks. Ielās sastaptie trūcīgie čigāni skaita ziņā bija daudz vairāk nekā to pretēji varētu apgalvot par trūcīgajiem Rīgā kāds tās iedzīvotājs, sūdzoties par augsto nabadzības līmeni valstī kopumā. Lai gan ir ļoti liels īpatsvars cilvēku ar diskriminējošu attieksmi pret čigāniem, taču redzot vismaz kādu izņēmumu no viņiem, piemēram, māti ar mazu bērnu ievīstītu segā viņas rokās uz ielas, radās līdzjūtības sajūta. Tā, manuprāt, bija spilgtākā atšķirība starp Latvijas un Beļģijas galvaspilsētām.

Lai gan daži momenti ielās radīja pesimistisku sajūtu, tomēr redzētā aina Beļģijas vecpilsētas iecienītākajā tūristu apskates vietā – Grand Place – atstāja pozitīvu iespaidu ar tās bagātīgo arhitektūras daili baroka stilā. Grand Place (tirgus laukums latv. val.) pulcināja lielu skaitu mākslinieku, amatnieku, kuri tirgojās ar dažādiem pašu gatavotiem produktiem. Baroka stils atspoguļojās apzeltītās ēku fasādēs un skulptūrās virs ēku jumtiem. Akcentu piedeva puķu stādi ēku balkonos un laukuma malās, radot papildus krāšņumu.

Ne tikai viens vienīgs laukums bija apskates vērts, bet arī speciāli iekārtots parks ar Beļģijas karaļa Alberta I skulptūru uz zirga, reālas dažādās krāsās nokrāsotas galvu skulptūras no teātra ēkas, panorāmas skats uz pilsētu, apburošas katedrāles un baznīcas, Beļģijas karaļnams un daudzi citi objekti, kā arī protams, čurājošais puisītis, kas piesaistīja lielāku grupas dalībnieku interesi. Radās sajūta, ka pēc aizbraukšanas mēs bijām redzējuši tikai daļu no krāšņās Briseles, kā arī tas, ka šo pilsētu nevar iepazīt tikai pāris dienu laikā, tāpēc rodas vēlme atgriezties vēlreiz.

---

Ir zināmi konkursa rezultāti!

Projekta "Es un brīvība" komanda saka lielu paldies visiem dalībniekiem, īpaši - tiem, kas piedalījās visās kārtās.

Konkursa uzvarētājus ielūgsim uz semināru un Latvijas neatkarības atjaunošanas simulācijas spēli. Seminārs ir iespējams, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas Okupācijas muzeja ziedotāju piešķirtiem līdzekļiem, kā arī 4. maija deklarācijas kluba, LR Saeimas un Barikāžu muzeja atbalstam. Paldies!

Konkursa uzvarētāji (alfabētiski pēc vārdiem):
Agija Roķe, Misas vidusskola
Alīna Bērziņa, Rīgas 25.vidusskola
Anna Vaļecka, Misas vidusskola
Artūrs Kaļva, Balvu Amatniecības vidusskola
Beāte Lielmane, Rīgas 25. vidusskola
Dace Bogdanova, Madonas pilsētas 2. vidusskola
Dmitrijs Veļičko, Daugavpils Krievu vidusskola-licejs
Dzintra Cunska, Viļakas Valsts ģimnāzija
Edgars Zaezerskis, Ludzas Pilsētas ģimnāzija
Evija Gorbunova, Grobiņas ģimnāzija
Gatis Gereišs, Tukuma 2. vidusskola
Guntis Pētersons, Ērgļu vidusskola
Ieva Ģērmane, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Ilze Kuciņa, Auces vidusskola
Inese Rezgoriņa, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Jānis Bormanis, Krimuldas vidusskola
Jānis Mačukāns, Dagdas vidusskola
Julana Goroščaka, Gulbenes 2. vidusskola
Justīne    Platkāja, Cēsu 2. vidusskola
Kārlis Alsiņš, Aizputes vidusskola
Kristaps Dancis, Valmieras Viestura vidusskola
Kristiāna Birkava, Rūjienas vidusskola
Kristīne Sēkliņa, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Lāsma Dunovska, I. Gaiša Kokneses vidusskola
Lāsma Rogule, Aizputes vidusskola
Lāsma Zante, Limbažu Jauniešu un pieaugušu vakara (maiņu) vidusskola
Laura Liepiņa, Iecavas vidusskola
Laura Voitišķe, Aknīstes Vidusskola
Liene Gūte, Ērgļu vidusskola
Līga Gutāne, Kārsavas vidusskola
Lilita Moiseja, Krāslavas Valsts ģimnāzija
Linda Nagle, Ludzas pilsētas ģimnāzija
Linda Siliņa, Grobiņas ģimnāzija
Mārīte Platā, Rīgas 6. vidusskola
Melita Vidējā, Jēkabpils 3. Vidusskola
Mikus Bergs, Valmieras Viestura vidusskola
Paulīna Latsone, Valmieras Viestura vidusskola
Raimonds Gekišs, Pļaviņu Novada Ģimnāzija
Ruta Veigure, I. Gaiša Kokneses vidusskola
Sabīne Auziņa, Pļaviņu novada ģimnāzija
Sabīne Ģērmane, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Sabīne Žukauska, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola
Sintija Mazjāne, I. Gaiša Kokneses vidusskola
Vita Daukste, Rugāju novada vidusskola
Zane Kubuliņa, Valmieras Valsts ģimnāzija

---

Izsludināta konkursa trešā kārta!

Lai piedalītos konkursa pedējā kārtā, lūdzam izpildīt trešās kārtas uzdevumus darba lapā (šīs interneta lapas pielikumā, lapas apakšā). Aizpildīto darba lapu pārsauciet 'EuB_vsk_3_Uzvards Vards' un atsūtiet muzeja Izglītības programmai pa e-pastu ip@omf.lv līdz 11. aprīlim. Lūdzam faila nosaukumu rakstīt tieši tādu, kā prasīts, piemēram 'EuB_vsk_3_Kalnins Janis'. Tas mums aiztaupīs lieku darbu un nodrošinās Jūsu darba nepazušanu.

Konkursa trešās kārtas uzdevumi ir veltīti Latvijas neatkarības atjaunošanas politiskajiem aspektiem. Paši domājam, ka grūtākā bija otrā kārta, bet arī šajā ir daži "cietie rieksti". Uzdevumos iekļautos attēlus lielākā rezolūcijā varat aplūkot zemāk. Lūdzu, klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.

Lūdzam īpašu uzmanību pievērst pārspriedumam! Šoreiz tās temats ir daudz brīvāks. Piedāvajam divus avotus - fotogrāfiju un politiķa izteikumu - un lūdzam jūs pašus izvēlēties un formulēt problēmu, par ko rakstīt saistībā ar vienu vai abiem avotiem.

Gaidīsim interesantus darbus!
projekta ES UN BRĪVĪBA komanda

---

Konkursa otrā kārta ir atvērta!

Lai piedalītos konkursā, lūdzam izpildīt otrās kārtas uzdevumus darba lapā (šīs interneta lapas pielikumā, lapas apakšā). Aizpildīto darba lapu pārsauciet 'EuB_vsk_2_Uzvards Vards' un atsūtiet muzeja Izglītības programmai pa e-pastu ip@omf.lv līdz 21. martam.
Konkursa nolikums lasāms šeit.
Konkursa otrā kārta ir veltīta Atmodas laika ekonomikai; tā ir sarežģītāka, tajā ir mazāk uzdevumu, bet iespējams iegūt 300 punktus. Atgādinām, ka konkursa kopvērtējumā tiks ņemta vērā visās kārtās iegūto punktu summa! Gaidīsim Jūsu darbus!

!NB 1. uzdevuma hronoloģiskās robežas sniedzas no Latvijas okupācijas līdz mūsdienām. Iespējamas divas dažādas pareizās atbildes. Abas tiks ieskaitītas kā pareizas.

Pirmās kārtas uzdevumi bija veltīti Atmodas laika kultūras dzīvei. Kopumā konkursa dalībnieki ar uzdevumiem tikuši galā veiksmīgi. Pirmajā kārtā bija iespējams iegūt 147 punktus. Dalībnieku punktu skaits svārstās no 17 līdz 136, vidēji 107 punktu. Veiksmīgākie, kas ieguvuši 130 un vairāk punktus, ir Melita Vidējā no Jēkabpils 3. vidusskolas, Lilita Moiseja no Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Marija Beikmane no privātās vidusskolas „Laisma”, Mikus Bergs un Paulīne Latsone no Valmieras Viestura vidusskolas, Ilze Andžāne no Krāslavas Valsts ģimnāzijas un Dace Marķitāne no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas. Katram konkursa dalībniekam ir izsūtīts pārskats par viņa rezultātiem. Lūdzu, sazinieties ar mums, ja neesat to saņēmuši!