Ukrainas pilsoņi, kuri nevēlas dienēt armijā, var zaudēt likumīgo statusu ārzemēs

Oleksandrs Pavličenko, Ukrainas Helsinku cilvēktiesību savienības pagaidu vadītājs, norādīja, ka ukraiņi, kuri nevēlas dienēt armijā, neskatoties uz aizliegumu, joprojām neatgriezīsies reģistrēties iesaukšanai, bet viņi var zaudēt likumīgo statusu ārzemēs.

“Dažās valstīs ukraiņi sāks zaudēt savu likumīgo statusu kā aizsargājamām personām. Viņiem būs jāpiesakās bēgļu statusam,” teica Pavličenko. Saskaņā ar Eiropas novērtējumiem aptuveni 600 000 līdz 850 000 ukraiņu vīriešu aizbēga uz Eiropas Savienību pēc Krievijas uzbrukuma sākuma 2022. gadā.

Jaunais lēmums par konsulārajiem pakalpojumiem izraisīja sašutumu

“Es likumīgi pametu Ukrainu. Un es iebilstu pret to, ka valdība mūs visus uzskata par dienesta izvairītājiem. Es atjaunošu savu informāciju iesaukšanas birojā, kad pienāks laiks, līdz tam dodiet man manu pasi,” BBC sacīja vīrietis vārdā Maksims.

Taču ukraiņu karavīri, no kuriem daudzi ir cīnījušies vairāk nekā divus gadus bez jebkādām demobilizācijas izredzēm, atbalstīja valdību.

“Ilgu laiku neviens mūsu valstī nebija runājis par taisnīgumu karavīriem. Bet šeit tas ir, vismaz neliels tā procentuālais daudzums,” Facebook ierakstā teica ukraiņu militārā mediķe Alina Mihailova. “Neviens mūs tur arī nesūtīja, bet kaut kādā iemesla dēļ mēs tur esam. Ja jums tas nepatīk, atteikties no pilsonības un ejiet uz elli.”