Valsts vadītājs aizstāv fosilā kurināmā ieguldījumus

“Kā valsts vadītājs, kuras bagātība ir fosilie kurināmie, mēs, protams, aizstāvēsim šo valstu tiesības turpināt ieguldījumus un ražošanu,” viņš teica.

Petrovalstu stratēģija

“Petrovalstis pilnveido viltīgu COP stratēģiju,” teica Patriks Geilijs, fosilo kurināmo izpētes eksperts no Global Witness. “Tieši tāpat kā Apvienotie Arābu Emirāti, arī Azerbaidžāna plāno ievērojami palielināt gāzes ražošanu. Tieši tāpat kā Apvienotie Arābu Emirāti, arī Azerbaidžāna plāno leģitimizēt savu autoritāro režīmu, rīkojot šīs globālās sarunas. Un tieši tāpat kā Apvienotie Arābu Emirāti, arī Azerbaidžāna izmanto COP, lai attīstītu savas starptautiskās biznesa saites.”

Baku, kas ir viena no visvairāk naftas un gāzes atkarīgajām ekonomikām pasaulē, līdz 2034. gadam gaida papildu 40 miljardus dolāru tiešo ārvalstu ieguldījumu, lai palielinātu eksportu. Pagājušajā gadā vien Dienvidkaukāza valsts noslēdza darījumus ar Francijas TotalEnergies un Abu Dabī Nacionālo Naftas Kompaniju, lai palielinātu izpēti un urbšanu.

COP29 norises vieta fosilajiem kurināmajiem atkarīgajā valstī seko pēc pagājušajā gadā notikušajai konferencei Apvienotajos Arābu Emirātos, vēl vienai naftas bagātajai valstij. | Maxim Shipenkov/EFE caur EPA

Martā Alijevs brīdināja, ka “pret-fosilo kurināmo tendences” nedrīkst kavēt ieguldījumus un aicināja Eiropas publiskos bankas atcelt aizliegumus atbalstīt fosilo kurināmo infrastruktūru, lai viņam palīdzētu paplašināt Dienvidu Gāzes Koridoru — 3500 kilometru garu cauruļvadu tīklu, kas pārvadā gāzi no Kaspijas jūras uz Eiropu. Eiropas Investīciju Banka — kas aizdevusi simtiem miljonu eiro cauruļvada būvniecībai — paziņoja POLITICO, ka tā neapsver finansējuma paplašināšanu.

Gāzes politika

Azerbaidžānu uzskata par vienu no pasaules visautoritārākajiem režīmiem, un Alijeva režīms nodrošina, ka “valsts naftas un gāzes ieņēmumi” gūst labumu “priviliģētajiem elitēm, nevis vispārējai iedzīvotāju daļai,” saskaņā ar nepieciešamajiem ziņojumiem no Freedom House.

Valsts arī pēdējos gados ir cīnījusies vairākos militāros konfliktos ar kaimiņvalsti Armēniju, tostarp nesenajā uzbrukumā, lai atgūtu atdalīto reģionu Kalnu Karabahu. Pēc uzbrukuma Eiropas Parlaments pieņēma mērķtiecīgas sankcijas pret Alijevu un citiem augstiem amatpersoniem un aicināja “ES samazināt atkarību no Azerbaidžānas gāzes importa.”