Beļģija aicina ES piemērot sankcijas importam no Izraēlas okupētajām teritorijām.
Ārpolitika Bankas Cilvēktiesības Eļļa Imports Karš Konflikts lauksaimniecība un pārtika Militārais Olīveļļa Pakalpojumi Sankcijas Tirdzniecība vīns

Beļģija aicina ES piemērot sankcijas importam no Izraēlas okupētajām teritorijām.

Belģijas premjerministrs aicina uz sankcijām pret Izraēlu

“Mēs lūdzām mūsu dienestiem atrast domubiedrus valstis, lai būtu lielāks apjoms. Mūsu Eiropas prezidentūras laikā mēs dodam virzienu un cenšamies pēc iespējas vairāk apvienot valstis ap mums – es domāju, ka šajā konfliktā mēs to esam izdarījuši vairākas reizes un esam to paveikuši veiksmīgi,” viņš piebilda.

Eiropas Savienības dalībvalstis pagājušajā mēnesī piemēroja sankcijas četriem “ekstrēmistu” kolonistiem un divām grupām par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem pret palestīniešiem okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē. Taču Beļģija, viena no visvairāk izteiktajām balsīm par Izraēlas-Gazas karu blokā un galvenais spēks aiz sankcijām kolonistiem, tagad vēlas iet tālāk.

Šī pretrunīgā ideja ir ļoti maz ticama, ka tiks atbalstīta no tādām valstīm kā Vācija, Austrija un Ungārija – visas skaļi atbalsta Izraēlas tiesības aizsargāties. Kritiskākas balsis par Izraēlas ofensīvu Gazā, piemēram, Spānija, Īrija un Luksemburga, ir daudz iespējamāk atbalstīt Beļģijas virzību.

De Kroo koalīcijas valdībā Beļģijas partijas, piemēram, Zaļie un Sociālisti, jau sen aicina uz šādu aizliegumu – bet premjerministrs šo priekšlikumu atbalstīja tikai tad, kad pēc Hamas uzbrukumiem pagājušajā gada 7. oktobrī pastiprinājās vardarbības cikls.

“Kopš tā laika ir miruši 35 000 cilvēku, tostarp 10 000 bērnu. Tas nav vienīgais iemesls, bet mums eiropiešiem būs jāsedz sekas,” viņš teica Beļģijas medijam Het Laatste Nieuws. “Pēc 10 gadiem mums teiks: ‘Jūs skatījāties un neko nedarījāt.’ Un mēs esam redzējuši eskalācijas risku. Kuģi tiek uzbrukti Sarkajā jūrā. Un pēc apšaudes starp Irānu un Izraēlu mums arī bija jātur elpa.”

ES ir Izraēlas lielākais tirdzniecības partneris, veidojot 28,8 procentus no tās preču tirdzniecības 2022. gadā. De Kroo konkrēti minēja datuļus, vīnu un olīveļļu kā produktus, kuru importu varētu aizliegt.