Briseles informācija par lēmumiem un to ietekmi uz jums

Autors: JÜRGEN KLÖCKNER

Kopā ar HANS VON DER BURCHARD, JULIUS BRINKMANN un LAURA HÜLSEMANN

GALVENIE TEMATI

— Von der Leyen vēlēšanu kampaņas režīmā: CDU partijas sanāksmē Berlīnē viņa solīja lielāku fokusu uz ekonomiku un konkurētspēju — un atkal norādīja, ka drīzumā varētu tikt ieviesti muitas tarifi Ķīnas elektriskajiem automobiļiem.

— Fokuss uz Krieviju: ES lems, vai izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, lai atbalstītu Ukrainu. Darba kārtībā arī pretrunīgi sankciju jautājumi pret Krievijas LNG.

— Uzbrukums Ķīnas 5G piegādātājiem: ES apsver plānus izspiest Ķīnas mobilo sakaru uzņēmumus ne tikai Eiropā, bet arī trešajās valstīs. Šodien tas ir ES Padomes darba kārtībā. Mums ir dokumenti.

— Kiberuzbrukums Eiropas Parlamentam: Uzbrukumā ir ietekmētas aptuveni 8000 personas. Runa ir par personiskiem datiem, piemēram, personu apliecinošiem dokumentiem, dzimšanas apliecībām un veselības kartotēkām.

— Milzīgas aizdomas: Maltas valdību satricina milzīgs korupcijas skandāls. Tiesas priekšā stājas arī premjerministra vietnieks, kuru mūsu kolēģi ir atklājuši. Viņš kandidē uz ES Komisiju.

— Si Činpiņš Serbijā un Ungārijā: Ķīnas prezidents turpina savu Eiropas ceļojumu — un valstu vizītes papildina ar publiskām slavas dziesmām par šīm valstīm.

Sveicināti Brussels Decoded, ikdienas Eiropas ziņu apkopojums no POLITICO pusdienlaikā. Mani sauc Jürgen Klöckner — un es jūs šeit informēšu kopā ar saviem kolēģiem Hans von der Burchard, Laura Hülsemann un Julius Brinkmann par jaunākajiem notikumiem Eiropas varas centrā.

P.S.: Rīt jūsu pastkastē nebūs jaunumu sakarā ar svētku dienu.

Sūtiet padomus uz [email protected], [email protected] un [email protected]

Vai sekojiet mums Twitter: @herrkloeckner, @hulsemannLaura un @juliusbri_

PAR KO RUNĀ BRISELE

VON DER LEYEN VĒLAS MAZĀK NOTEIKUMU: Ar uz ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju vērstu runu Komisijas prezidente šodien uzstājās CDU partijas sanāksmē Berlīnē-Neikelnā. Mūsu kolēģis Hans von der Burchard ziņo no notikuma vietas.

Vēstījums: Gaidot savu pārvēlēšanu, viņa norobežojas no sava pirmā pilnvaru termiņa zaļajiem politikas virzieniem.

Eiropas kritiskie toņi: “Mums jāuztic mazāk noteikumu mūsu uzņēmumiem un jāuztic vairāk,” teica von der Leyen (un saņēma aplausus). Viņa runāja par “nogurdinošajiem ziņojumiem uzņēmumiem” — ievērojama izteiksme, jo tie nāk no viņas pašas Komisijas. Un viņa atkārtoja savu paziņojumu, ka 25% no tiem tiks “bez aizstājējiem” svītroti.

Kapitāla tirgus savienības popularizēšana: Tā “varētu katru gadu dot līdz pat 470 miljardiem eiro.” Tāpēc “ir augstais laiks, lai Eiropas finanšu ministri beidzot savelk vienu virvi un nodrošina, ka kapitāla tirgus savienība tiek pabeigta,” teica Komisijas vadītāja, vēršoties pret valstīm kā Īrija un Luksemburga, kas šeit kavē.

Zaļais darījums tikai īsi pieminēts: “Labs dabas aizsardzība ir taisnīgums nākamajām paaudzēm,” teica von der Leyen. Klimata aizsardzība jāapvieno ar konkurētspēju, tad tas būs “labi mūsu ekonomikai, mūsu konkurētspējai un mūsu neatkarībai”.

Atslēgvārds neatkarība: Tikko esam atbrīvojušies no Putina gāzes — tagad jāuzmanās, lai nenonāktu “nākamajā atkarībā”, brīdināja viņa, domājot par Ķīnu.

Tieši tāpēc nāk auto tarifi: “Jā, mums patīk godīga konkurence … bet mums nepatīk, ja Ķīna ar masveida subsidētiem elektroauto pilda mūsu tirgu,” teica viņa. “Un pret to mums jācīnās.”

Ilgstošais un skaļais aplausi nāca … par von der Leyen atbalsta izteikumiem Ukrainai. “Ja Putina aukstais aprēķins Ukrainā izdodas, mēs visi šeit vairs neesam droši.”

AfD asa kritika: Tie ir “ugunsdzēsēji Eiropas namā”. Bet “kas Eiropas namu dedzina, tas noliek cirvi pie vācu labklājības”. AfD prasītais Dexit maksātu Vācijas ekonomikai 400 līdz 500 miljardus gadā un “neatgriezeniski iznīcinātu” 2,2 miljonus darbavietu.

XI AUSTUMEIROPĀ: Ķīnas prezidents vēlas uzlabot “draudzību” ar Serbiju un plānot vairāk “Belt and Road” infrastruktūras projektus ar valsti. To viņš rakstīja viesa rakstā serbu blank”>laikrakstam, kā ziņo mūsu Morning Trade kolēģi blank”>ziņojumos.

Turpinot ceļojumu uz Ungāriju: Arī Viktors Orbans saņem Xi mīlestības vēstuli vietējai presei. Abvalstu sadarbība ir “auglīga un pilna vitalitātes”, raksta Xi.

Valsts kļūst arvien svarīgāka E-automašīnai: Ražotaji kā BYD un arī bateriju ražotaji kā CATL ir tur izvietojušies. Xi un Orbans plāno šodien kopīgi apmeklēt Pécs pilsētu un paziņot par jaunu E-automašīnu rūpnīcu, ziņo ungāru mediji.

KRIEVIJA FOKUSĀ

RUSIJA FOKUSĀ: Briselis šodien pievērsies jauniem pasākumiem pret režīmu. No vienas puses, ES grib izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus — t.s. Frozen Assets — lai atbalstītu Ukrainu. Darba kārtībā arī sankcijas pret Krievijas LNG. Tomēr lēmums nav gaidams. Jautajums ir pretrunigs.

ES grib izmantot Frozen Assets, lai iegadatu Ukrainai ieročus. Runa ir par 2,5 līdz trīs miljardiem eiro gadam. Nauda nonaktu kopējai ES vai G7 fondam Ukrainai, ziņo mūsu kolēģis Gregorio Sorgi.

Veto? Beļģija iepriekš bloķēja šo projektu, bet pakļaujas citu dalibvalstu pieaugošajam spiedienam.

Nun Beļģija ir kompromisa gatava: “Beļģijas federálá vláda je ochotna od daňového roku 2025 uzavřít dobrovolnou dohodu s EU/G7 o převodu národních firemních daní z ruských státních majetků,” uvádí se v prohlášení belgické vlády, které má náš bruselský tým Financial Services (FS) k dispozici.

Lielais darījums piedava neitrálám valstím — piem., Austrijai, Īrijai, Maltai un Kiprai — iespeju neizsūtít ieročus Ukrainai. Tiesib vietá tie sniegs humanitáro atbalstu.

Nakotnes skats: Beļģijas ES prezidentūra grib šodien pieņemt ligu, lai jau jūlijá sūtít naudu Ukrainai. Vai tas notiks, bija nezinams redakcijas slégsanas laiká. Lémums tiek gaidits péc pusdienam.

“Iespéjas uz konsensu ir labas”, sacija ES diplomáts mūsu Briseles kolégijam.

Cita domá ir otrs ES diplomáts: Viņš uzskata, ka ES valstím vél nepieciešama papildus nedéla, lai apstiprinátu ligu.

KRIEVIJAS LNG STRÍDS: ES Komisija grib novérst to, ka ES valstis eksporté Krievijas saškidrináto gázi péc tam, kad to saémušas, ziņo mūsu kolégi Victor Jack, Camille Gijs un Jacopo Barigazzi.

Energetika ir delikáts temats Eiropá: ES ir aizliegusi importét Krievijas ogli un naftu pa jūru.Bet par LNG vélib nav noteikumu, jo vairákásES valstis ir atkarigás no tás.

LNG importétaji ká Spánija un Beļgija iepriekš pretojás pret šádám sankcijám. Arí Ungárija draudéja ar veto.

Neviena lémuma nav redzama:Sakará ar temata aktualitáti šodien netiks pieņemts neviens lémums. Tiesib valstis tikai izteiks savus viedoklus, dzirdéjam. “Es gaidu dzivigu debati,” sacija ES amatpersona mūsu Briseles kolégijam.

KIBERUZBRUKUMS BRISELEI

HACKERANGRIFF AUF BRÜSSEL: Kiberuzbrukuma apjomam Eiropas Parlamentam acímredzot ir daudz lielaks neká sákotnéji tika pieņemts.  Pirmdien parlaments informéja simtiem cilvéku par datu noplúdi tiešsaistes pieteikumu platformá People. 

Tas ir “identitátes zaga zelts”,sacija persona, kurai tika pieškirita anonimitáte problémas risinášanai, mūsu kolégijam no Cyber Insights.

Pases un dzimšanas apliecibas:Aptuveni 8000 cilvéku ir skarti, galvenokárt parlamentárie asistenti, kuru personas apliecinošie dokumenti, dzimšanas apliecibas, diplomi, darba liecibas, veselíbas kartotékas, atljaujas, apdrošinásanas un darba pieredzes apliecibas potenciálí ir apdraudétas.

FUNKLOCH

KÁ DROŠIBAS DAĻA:Eiropas Savieníbas plašákajos de-risking pasákumos dalibvalstu párstavji šodien diskuté par to, ká palídzet trešajám valstím atteikt pieeju saviem tirgiem Ķínas telekomunikáciju nodrošinátajiem Huawei un ZTE.

Tulkojums no angļu valodas uz latvieš