Francijas enerģijas un klimata ikdienas informācijas avots

Ar ARTHUR NAZARET

Kopā ar AUDE LE GENTIL un NICOLAS CAMUT

Informācija un padomi, ko dalīties? Rakstiet Nicolas Camut, Aude Le Gentil un Arthur Nazaret | Skatīt pārlūkā

Roland Lescure vēlas noglabāt CO2 zem zemes

Pēdējās diskusijas par jūru

Emmanuel Macron, pāreja un “investīciju mūris”

Sveiki visiem, šodien ir 26. aprīlis. Daudzi no jums lasīja mūsu sarakstu ar 31 personībām, kas ir svarīgas enerģijas un klimata jomā. Un daži no jums mums atsūtīja komentārus…

No vadītājiem līdz darbiniekiem

Lasītājs mums saka, ka trūkst svarīgu uzņēmumu vadītāju trijotnes: Marianne Laigneau no Enedis, Laurence Poirier-Dietz no GRDF vai Thierry Trouvé no GRTgaz. Cits atzīmēja, ka varēja pievienot arī darbinieku pārstāvjus, piemēram, Gwénaël Plagne, kas vadīja EDF centrālo CSE, vai Sébastien Menesplier, FNME-CGT ģenerālsekretārs. Kas zina, varbūt nākamgad viņi būs reitingā!

“Francijā ir vairāk nekā 30 personības, kas veicina enerģijas diskusijas. Un mēs visi 68 miljoni varētu piedalīties,” secina Antoine Armand (Renaissance), mūsu reitinga pirmais deputāts.

KURŠ VĒLAS UZKRĀT MILJONUS?

Industrijas un enerģētikas ministrs Roland Lescure izmanto savu šodienas apmeklējumu Technip Yonne, lai aicinātu uzņēmumus interesēties par CO2 uzglabāšanu. “Šis paziņojums atzīmē oglekļa uzglabāšanas sākumu Francijā: mēs pārejam no vārdiem uz darbību un atbalstu,” skaidro viņa kabinets.

Šodienas interešu izpausme tiks sekota ar projektu izsaukumu “beigās jūlijā”, pēc ministra padomnieka teiktā, ar mērķi sākt un atbalstīt “četrus līdz piecus testa projektus” sākot ar 2025. gadu. Ir paredzēts finansējums 20 līdz 30 miljonu eiro apmērā, ziņo Les Echos.

CCUS, kas nozīmē “oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana”, paredz CO2 slazdīšanu no rūpnīcas, transportēšanu caur cauruļvadiem vai kuģiem, pēc tam to noglabāšanu vai izmantošanu, piemēram, sintētisko degvielu ražošanai. Tehnoloģijas vēl nav pierādītas vai pretrunīgas, jo tās uztver oglekli, nevis to iznīcina.

Oglekļa slazds. Izpildvara cer iegūt 4 līdz 8,5 miljonus tonnu CO2 gadā līdz 2030. gadam, kas ir līdz pat 10% no rūpnieciskajiem izmešiem, gan Francijā, gan ārvalstīs. Skaitļi tiks precizēti nacionālajā stratēģijā, kas paredzēta “līdz vasarai”, pēc ministra kabineta teiktā.

Vairākas uzglabāšanas jaudas jau ir identificētas Francijā, vecos naftas un gāzes atradumos: aptuveni 600 miljoni tonnu CO2 Pireneju pakājē, aptuveni 200 miljoni Akvitānijas baseinā un aptuveni 65 miljoni Parīzes baseinam. Teréga strādā pie apbedīšanas projekta Lacq baseinā. Ģeoloģisko un minerālu izpētes birojs publicēs “jūnija vidū” kartogrāfiju ar iespējamajiem vietnēm.

Pārveidošana. Vienkāršošanas likumprojekts paredz atvieglot naftas urbumu pārveidošanu par CO2 uzglabāšanas vietām, kā jūs informēja jūsu informatīvais biļetens pirms divām nedēļām.

NORTHERN LIGHTS REDZ GAISMAS STARUS.

Eiropas Komisija trešdien apstiprināja kopuzņēmumu starp TotalEnergies, Shell un Equinor. Trīs uzņēmumi attīsta Northern Lights projektu un vēlas jau šogad transportēt un uzglabāt 1,5 miljonus tonnu CO2 gadā Ziemeļjūras dzelmē pie Norvēģijas krastiem. Francija janvārī parakstīja partnerattiecības ar šo valsti.

Pulksten 11:30, Roland Lescure apmeklē Technip Yonne, lai aicinātu uzņēmumus interesēties par CO2 uzglabāšanu.

Vakarā, beidzas sabiedriskais diskusija par jūras fasadēm.

Nacionālais parlaments: Pēdējais brīvdiena parlamentam, pirmdien atsākas darbs!

ATJAUNOJAMIE ENERĢIJAS AVOTI

VĒJŠ UZVARĒS. Jūras diskusija, ko organizē Nacionālais sabiedriskais debates komiteja, beidzas šodien. Tiek plānots veikt jūras plānošanu, atjauninot vēja enerģijas kartogrāfiju, kamēr līdz 2050. gadam jūrā jāizvieto aptuveni piecdesmit parki. Vietnes internets satur 139 ieguldījumus. Jūsu informatīvais biļetens ir izlasījis dažus no tiem.

Vējš mugurpusē. Vairāki lielie vēja enerģijas dalībnieki jūrā kā EDF, Vattenfall vai Iberdrola prasa pirmkārt redzamību. Gan telpiski, gan laika ziņā (līdz 2035. gadam vai pat līdz 2050. gadam).

Vēja enerģija uz zemes. “Ir pierādīta tās konkurētspēja,” norāda Vattenfall: divi pēdējie izsoles tika piešķirti ar cenu apmēram 44 eiro par megavatstundu. “Saskaņā ar vienošanos starp valsti un EDF par post-Arenh tirgus organizēšanu EDF paredz elektroenerģijas cenu mērķi 70 eiro par megavatstundu,” salīdzinot atgādina Zviedrijas elektroenerģijas uzņēmums.

Zivis zem akmeņiem. CNPMEM, kas pārstāv zvejas profesionāļus, vēlas atvirzīt parkus aiz 12 jūras jūdzēm, noraidot to, ka “nav vairs neiespējami, ne atbildīgi pieņemt jaunu zonu plānošanu” pirms tam, kur jau notiek daudzas jūras darbības.

Kopīga analīze. Nacionālais piekrastes ievēlēto amatpersonu asociācija aicina “labāk izpētīt” peldošo vēja enerģiju, ko var uzstādīt tālāk no krastiem. Pretstatos tam EDF Renouvelables norada ka “zvejošana ir iespējama Saint-Nazaire [vēja] parka teritorijai.”

Zivis un zaķi. Zvejnieki un ekologi cīnās kopīgi? France Nature Environnement pieprasa izslēgt jebkuru vēja enerģijas attīstību jūrā no aizsargajamiem jūras rajoniem. Organizacija Sea Sheperd savukart vaicajums “kam ir jega upurēt jūras dzivi ciklu pret klimata paaugstinajumu”, piebilstot ka vēja enerģija offshore satrauc zinatniekus.

ZILA ASSEMBLEJA HORIZONTA.

Renaissance deputate Sophie Panonacle iesniedza likumprojektu par to ka Jūras starpresoru komitejas (Cimer) gada ziņojums var tikt apspriests parlamenta sanaksmes laikam. Deputate kas izskatija likumu par “zilo ekonomiku” un vada grupu ar 46 deputatiem no majoritates par jūras jautajumiem apliecina ka likums tiks pieņemts bet gaida taa ieklaušanu dienas kartibaa.

Idea protams ir, lai runatu par kuģniecibas nozares dekarbonizaciju, vēja enerģijas attistibu ka to dara Cimer bet galvenokart lai “padaritu Asambleju zilaku”, saka Sophie Panonacle kas novieto trukumu kultura par so tematu gan parlamentaa gan hexagonaa.

EIROPA SAVIENIBA

MACRON MEKLĒ ZAĻOS BANKNOTES. Francijas prezidents savas runas laika Eiropai (nedaudz) runaja par energiju. Ja Emmanuel Macron šoreiz atturas no aicinajuma uz “pausu” Eiropas Zaļaja pakta virziba, viņš aicina uz “elastibu piemerošanu katr valsti un galvenokart investiciju politiku kas seko tam.”

Nojauciet muri. Izmantojot savu finansistu pagatni prezidents galvenokart centas atrast lidzeklus lai nojaucetu “investiciju muri” zaļaja perejas laika. Prezidenta ideju apkopojums (kas pec viņa domam biezi ir Eiropas rita idejas):

• Paplašinat Eiropas oglekla nodokli.
• Klimata merki Eiropas Centralajai bankai.
• Ieviest Eiropas priekšrocibu stratigiskajas industrijas, tostarp jaunas energijas avotos.
• Mazak regulejiet un vairak investejiet.
• Izveidot jaunu “labklajibas paktu” apvienojot dekarbonizaciju un reindustrializaciju.
• Buvet “Eiropas atomu” ar paplašinatu lomu Atomenergijas aliansei.
• Radiet importeto lauksaimniecibas produktu oglekla pedeju.

NELAIMIGA GADADIENA.

Pirms 38 gadiem Ukrainas Cernobiljas atomreaktors eksplodeja nakti. Tika organizetas vairakas demonstracijas dazados regionos lai atceretos vienu no smagakajiem atomenergijas negadijumiem vesture.

“Atomenergija ir vienmer bistama” un var radit negadijumus,” atgadina Marion Rivet no pretatomenergijas NVO. Viņa nosoda “Francijas atomenergijas parka pagarinajumu” ari pec Autoritates drosibai atomenergija un Radiacijas aizsardzibas