Līdz šim bloks ir vienoti aicinājis uz pamiera izsludināšanu Gazā un visu Izraēlas gūstekņu, kurus tur Hamas, atbrīvošanu, kā arī uz nepieciešamību sniegt vairāk humāno palīdzību piekrastes enklāvam un nodrošināt, lai visas puses ievēro starptautiskās tiesības.

Tomēr valsts atzīšanas jautājums ir bijis viens no tiem, kur Eiropas līderiem ir bijis grūti vienoties. Pēdējās nedēļās Spānijas, Īrijas un Norvēģijas valdības ir atzinušas Palestīnas valstisko neatkarību, kas izraisīja sašutumu Izraēlā. Zviedrija līdz šim bija vienīgā valsts, kas atzinusi Palestīnu, būdama ES dalībvalsts. Dažas ES valstis – Bulgārija, Kipra, Čehija, Ungārija, Malta, Rumānija, Polija un Slovākija – to izdarīja pirms pievienošanās Savienībai.

“Palestīnas valsts atzīšana nav dāvana Hamas, gluži pretēji. Palestīnas varas iestāžu stiprināšana nav Hamas stiprināšana; gluži pretēji. Tas ir vērsts uz to, lai dotu lielāku spēku Palestīnas sabiedrības daļai, kuru mēs atzīstam un ar kuru mēs sadarbojamies,” pagājušajā nedēļā teica ES ārpolitikas vadītājs Joseps Borrells.

“Palestīnas valsts atzīšana nav dāvana Hamas, gluži pretēji. Palestīnas varas iestāžu stiprināšana nav Hamas stiprināšana,” teica ES ārpolitikas vadītājs Joseps Borrells.

Michela komentāri nāk brīdī, kad ir paaugstināta spriedze.

Pagājušajā nedēļā Starptautiskā Tiesa (ICJ) nolēma, ka Izraēlai nekavējoties jāpārtrauc savas ofensīvas darbības Rafahā, Gazas joslas dienvidos, un jāatver Rafahas robežšķērsošanas punkts, lai humānā palīdzība varētu neierobežoti iekļūt enklāvā. Svētdien – dienās pēc sprieduma – Izraēla veica gaisa uzbrukumu bēgļu nometnei Rafahā, nogalinot vismaz 45 cilvēkus. Uzbrukumi tika plaši nosodīti no ES līderu puses.

Michelam, kura termiņš kā Eiropas Padomes prezidentam beidzas 1. decembrī, pagātnē ir bijusi kritika no ES valstu puses par pārkāpumiem ES ārpolitikas jomā pirms dalībvalstis ir sasniegušas vienprātību, piemēram, par Ukrainas pievienošanās laika noteikšanu.