Briseļa lēmumu ietekme uz jums

Uzziniet, kā Briseles lēmumi ietekmē jūs, izmantojot zināšanas no lielākās ziņu redakcijas Eiropas galvaspilsētā.

Autors: Jirgens Klēkners

Līdzautori: Laura Hīlzemane un Jūliuss Brinkmans

GALVENĀS TĒMAS

Dezinformācija Facebook: Analīze, kas ir pieejama POLITICO, parāda, kā sociālais tīkls pirms vēlēšanām neizdodas cīnīties pret naidīgām kampaņām. Vairāk informācijas sadaļā Tech.

NATO 1: Dalībvalstis meklē kopēju nostāju jautājumā, vai Ukraina var izmantot Rietumu ieročus pret Krievijas teritoriju. Viens priekšnoteikums: ir kustība.

NATO 2: Steidzama ir arī Ukrainas pievienošanās perspektīva aizsardzības aliansē. Tā drīzumā tiks fiksēta.

Enerģētikas ministru sanāksme: Vācija un Čehija uzsāk iniciatīvu pilnībā atteikties no Krievijas fosilajiem kurināmajiem.

Vācija piekāpjas: Pēc tam, kad Eiropas valstis kritizēja Vācijas gāzes uzglabāšanas nodokli, Federatīvā Republika tagad piekāpjas.

Sūtiet padomus un atsauksmes uz [e-pasts aizsargāts], [e-pasts aizsargāts] un [e-pasts aizsargāts]

Vai sekojiet mums Twitter: @herrkloeckner, @hulsemannLaura un @juliusbri_

KO BRISELE APSPRIEŽ

NATO sanāksme par Ukrainu: Šodien notiek aizsardzības alianses ārlietu ministru sanāksme Prāgā pirms Vašingtonas samita sākumā jūlijā. Preses konference ir plānota plkst. 14:30.

Darba kārtībā ir Ukrainas atbalsts un jautājums, vai valsts ar Rietumu ieročiem drīkst uzbrukt mērķiem Krievijas robežu iekšienē, ziņo mūsu kolēģi.

Tikai pašaizsardzībai: Dažas valstis tendē uz to, lai atļautu Ukrainai izmantot savus ieročus pašaizsardzībai aiz robežas. Starp tām ir Francija, Polija, Baltijas valstis un Vācija.

ASV pagaidām ir neizlēmušas — šis jautājums tiek “pārbaudīts”, teica ASV amatpersona mūsu amerikāņu kolēģiem.

ASV ārlietu ministrs Entonijs Blinkens šajā jautājumā šķiet elastīgs. Valdība vienmēr ir pielāgojusies mainīgajiem apstākļiem Ukrainas karā, viņš teica trešdien.

Būtiskais: Jautājumā galvenokārt ir runa par ieroču veidu, ar kuru Ukraina atbildētu uz Krievijas teritoriju, teica diplomāti mūsu kolēģim Jakobam Hanke Velam.

Tam ir liela nozīme, vai NATO valstis atļauj Ukrainai šaut ar haubicēm dažus kilometrus pāri robežai vai uzbrukt Krievijas iekšienē ar ATACMS tālsitiena raķetēm.

NATO dalība? ASV vēstniece NATO Džuljena Smita paziņoja, ka sabiedrotie strādā pie “Vilnius Plus” garantijas Ukrainas NATO dalībai.

Nosacījumi: “Vilnius Plus” garantija balstās uz pagājušajā gadā Lietuvā notikušo samitu. Tajā tika teikts, ka Ukraina pievienosies “kad sabiedrotie piekritīs un nosacījumi tiks izpildīti”.

Maza laikmeta maiņa? “Samita paziņojumā [Vašingtonā] būs daži jauni formulējumi par Ukrainas pievienošanās centieniem,” Smita teica trešdien žurnālistiem. Ir “dažas ļoti svarīgas un noderīgas idejas, kas pašlaik ir apgrozībā aliansē”.

Samaziniet cerības: NATO valstis jau nedēļas ilgi cenšas pielāgot Ukrainas cerības apstākļiem.

Pesimisti: ASV un Vācija nav gatavas sniegt Kijivai galīgu uzaicinājumu uz NATO dalību, kamēr valsts ir karā.

Izšķirošie Zaļie: “No NATO samita es gaidu skaidrus signālus par Ukrainas pievienošanos NATO,” teica mums Zaļo politiķis Robins Vageners. “Ukrainas drošību var nodrošināt tikai caur mūsu aizsardzības aliansi.” Valstij ir brīva izvēle savai aliansei.

Bundestags jau ir izteicies par Ukrainas integrēšanu, tā Vageners. Samitam arī “skaidrai virzienam no Berlīnes” vajadzētu būt.

Savienība pieprasa oficiālu uzaicinājumu un skaidru grafiku: Federatīvajai valdībai jācenšas “par formulējumu, kas to skaidri norāda”, teica mums CDU aizsardzības eksperts Roderihs Kizevetters, “piemēram, ka ‘Ukraina tiek uzaicināta pievienoties NATO un pievienošanās notiks, tiklīdz tas būs iespējams drošības apstakļos'”.

Tikmēr sadarbību var jau pastiprināt. Tas būtu “uzvar-uzvar”, turpināja Kizevetters. “Jo arī NATO var daudz ko mācīties no Ukrainas bruņotajiem spēkiem attiecībā uz aizsardzību pret hibrīduzbrukumiem, kā arī modernu karadarbību, īpaši ar droniem un elektroniskajos cīņos.”

NAUDAS BAŽAS: Ukrainas armijai nepieciešami ieroči, medicīniskie evakuatora aprīkojumi un droni — bet Kijivai nav naudas. Šogad paredzētais sešu miljardu dolāru budžets iekšzemes ieroču ražošanai jau ir iztērēts, stāsta vairāki amatpersonas POLITICO.

Tikmēr Ungarija (atkal) bloķē: Budapešta bloķē 6,6 miljardus eiro no Eiropas Miera fonda (EPF) Ukrainai.

Alternatīva būtu izveidot vēl vienu EPF bez Ungarijas — kas gan prasītu laiku, brīdināja augsta ranga ES amatpersona. Tomēr Ungarijas blokēšana varētu novest pie bilaterālu palīdzības līgumu slēgšanas ar Ukrainu EPF vietā, brīdinaja amatpersona.

AIZMUGURE IR SALDA: ES valstu un valdību vadītaji ir apnicis ar Ungarijas premjerministra Viktora Orbana pastavigo blokades politiku Ukrainas jautajumos.

Tapēc viņi plno viņu sodit — pieškirjot viņa valstij vajagu portfeli nakošaja ES Komisija. To atklaja tris diplomati, kas pazistami ar diskusijam, mūsu kolēgim Gabrielam Gavinam.

META NEDZĒŠ KRIEVIJAS REKLĀMAS: Simtiem pro-krievu reklamu izdevies izplatities Facebook neierobežoti tieši pirms Eiropas vēlēšanam maija mēnesi. To parada jauni pētijumi, kas ekskluzivi pieejami manai kolēgei Clothilde Goujard.

Viltotas vietnes: Krievu dezinformacijas kampaņa “Doppelgänger” tika ziņota Meta aprili. Kopš taa laika tas turpinajis izplatities pēc Eiropas bezpeļnas organizaciju AI Forensics un CheckFirst pētnieku teiktajam.

Satraucoši ir, ka kampaņa, kas sakaamereta tikai uz franču un vacku lietotajiem, tagad izplata ar anti-ES un anti-Ukrainas ziņojumus Italiia un Polija, sasniedzot kopuma aptuveni tris miljonu lietotaju.

“Meta parraksta, apstiprina un nosuta propagandas reklamas miljonim ES pilsonu tikai dažas dienas pirms vēlēsanam,” saka Pauls Bouchaud, viens no pētniekiem. “Ja mes varam atklatt tada veida arzemju iejaukshanoss realaja laika, tad Meta tam vajadzetu but spejigam.”

Viena no kampaņam piemeram italu valoda saka: “l.e.ad.ers … turpinat teret miljardus musu naudas uz cita cilveka k.a.r.a. Ukraina” – acimredzot meginajums apiet Meta automatisko atklasanu.

Acmredzami veiksmigi: Meta neizdevas apturet izplatisanu. Tikai pirms menesa Eiropas Komisija uzsaka izmeklesanu pret uznemumu Digital Services Act (DSA) ietvaros, jo aizdomajas, ka uznemums nespej pienacigi ierobezot dezinformaciju.

Meta parstavis teica, ka “nelabveligas grupas pastavigi attista savas taktikas, lai izvairitos no atklasanass”. Lielaka dala no petito reklamam tika “deaktivetas dažu stundu laika pec to izveidosanas”.

Komisija teica, ka ta analize AI Forensics un CheckFirst rezultatus. Apalo galdu ar lielakam tiešsaistes platformam un meklejam ir planeets 3. junijam, teica Komisijas parstavis Thomas Regnier.

(MAZA) CERIBA: Saskaņa ar trešdien publiceto Eurostat aptauju 36% eiropiesu vecuma no 16 lidz 29 gadiem parbauda satura patiesumu internete. Tas ir par deviniem procentpunktiem vairak neka pieaugusajiem virs 29 gadiem.

NĀKAMAS KOMISIJAS PRIORITATES: 27 Eiropas valstu un valdibu vaditaji velas, lai nakama Eiropas Komisija koncentretos uz trim galvenajam jomam – aizsardziba, konkursspeja un tiesiskums – ta jaunakais strategiskas agendas projekts, ko mana kollege Barbara Moens varja aplukot.

ENERGIJA UN KLIMA

PEDĒJA SANAKSME PIRMS VELEŠANAM: ES energetikas ministri šodien Brisele pedejo reizi pirms junija velesanam sanaks Energetikas padome. Dienaskartiba ir pilna – musu kollegi ir detalas, mes zinosim.

Lemums pieņemts: Vacija šodien paziņoja par pretrunigu gazes eksporta nodokla beigsanu, zino musu kollegis Victors Jacks.

“Vacija cenšas atcelt gazes uzkrašanas nodokli” pie robežparvades punktiem ar kaiminvalstim,” teica Sven Giegold, Vacijas valsts sekretars klimata jautajumos ceturtdien žurnalistiem Brisele.

Gaidit, gaidit, gaidit: “Tadel ka tas prasa likumdošanas izmainas, visagriakais termins ir 2025. gada 1. janvaris,” teica Giegold.

Konflikts: Berline pirmo reizi ieviesa gazes uzkrašanas nodokli 2022. gada, kad pec Krievijas iebrukuma Ukraina energijas cenas strauji pacelas. Ta nodoklis bija saniknojis Vacijas kaiminvalstis un Berline bija nonacusi pie tiesvedibas robežam ar ES.

Iepriekš tika prasitas “konkretas darbibass”: Cehijas Republika, Slovaku Republika, Ungarija un Austrija aicinaja Komisiju panakt Vaciju atteikties no gazes uzkrašanas nodokla. Detalas var lasit vakardienas Brussels Decoded izdevuma. Viņi ir sanemuši savu gribu.

VEL VIENS LEMUMS: Turklats ministri šodien nolama izstapt no pretruniga Energetikas hartas liguma, zino Victors Jacks.

Energetikas hartas ligums sakaamerets aizsargat investicijass postsavietisko valstu teritorija. Tas nonacis klimata aktivistu kritika, kas bridina, ka ligums iekl