Armored Vehicles Dispatched to New Caledonia Amid Unrest

A fleet of armored vehicles and heavy construction equipment was sent from the capital to New Caledonia, as activists continued to block roads near the airport on Sunday afternoon. Authorities have detained over 230 individuals, and Louis Le Franc, the high commissioner of New Caledonia, has confirmed that the government has regained control of the roads.

State of Emergency Declared

Since Wednesday, a state of emergency has been in effect in New Caledonia due to severe clashes between protestors and law enforcement, resulting in six fatalities. The violence erupted after French lawmakers approved constitutional amendments that would enable all inhabitants of the archipelago to participate in local elections. This decision has sparked fear among the native Kanak population, who believe it could dilute their influence and hinder their pursuit of independence from France.

Local Authorities Urge Protestors to Stand Down

Nicolas Matthéos, the general of the local gendarmerie, has demanded that protestors cease their activities. He stated, “We will prevail in these conflicts. Those who resist will face grave dangers. Therefore, I urge them to halt the confrontations and hostilities with the police and gendarmes,” Matthéos cautioned.

Foreign Influence Alleged

France has pointed fingers at Azerbaijan and Russia for fueling the discord in New Caledonia. An intelligence source disclosed to POLITICO that they have observed actions from adversarial nations for an extended period, promoting the narrative that France is a colonial power.

The History and Struggle of New Caledonia

Discovered by British explorer James Cook in 1774 and seized by France in 1853, New Caledonia has experienced slower development compared to other French regions. Kanak community leaders have voiced concerns about discrimination and insufficient investment.

Despite this, recent independence referendums have not garnered substantial support for separation from France. A 2021 referendum, which was boycotted by many Kanaks, resulted in a 96.5 percent vote to remain with France. However, a 2020 vote showed that nearly 47 percent of residents favored establishing an independent nation.

—

Brunoto transportlīdzekļu sūtīšana uz Jaunkaledoniju nemieru laikā

No galvaspilsētas uz Jaunkaledoniju tika nosūtīta bruņotu transportlīdzekļu un smagās būvtehnikas flote, jo aktīvisti turpināja bloķēt ceļus pie lidostas svētdienas pēcpusdienā. Varas iestādes ir aizturējušas vairāk nekā 230 cilvēkus, un Jaunkaledonijas augstais komisārs Luī Lefranks ir apstiprinājis, ka valdība ir atguvusi kontroli pār ceļiem.

Izsludināts ārkārtas stāvoklis

Kopš trešdienas Jaunkaledonijā ir spēkā ārkārtas stāvoklis sakarā ar smagiem sadursmēm starp protestētājiem un likumsargiem, kas prasījuši jau sešu cilvēku dzīvības. Vardarbība izcēlās pēc tam, kad Francijas likumdevēji apstiprināja konstitucionālos grozījumus, kas ļautu visiem arhipelāga iedzīvotājiem piedalīties vietējās vēlēšanās. Šis lēmums ir izraisījis bailes starp vietējo kanaku tautu, kuri uzskata, ka tas varētu mazināt viņu ietekmi un kavēt viņu neatkarības centienus no Francijas.

Vietējās varas iestādes aicina protestētājus atteikties no protestiem

Vietējās žandarmerijas ģenerālis Nikolass Matēoss ir pieprasījis, lai protestētāji pārtrauc savu darbību. Viņš teica: “Mēs uzvarēsim šajos konfliktos. Tie, kas pretojas, saskarsies ar lielām briesmām. Tāpēc es aicinu viņus pārtraukt sadursmes un naidīgumu ar policiju un žandarmiem,” brīdināja Matēoss.

Apgalvots par ārvalstu ietekmi

Francija ir norādījusi uz Azerbaidžānu un Krieviju par nemieru kurināšanu Jaunkaledonijā. Izlūkdienesta avots atklāja POLITICO, ka viņi ir novērojuši pretinieku valstu darbību ilgstoši, veicinot naratīvu par Franciju kā koloniālu valsti.

Jaunkaledonijas vēsture un cīņa

Atklāta britu pētnieka Džeimsa Kuka 1774. gadā un sagrābta Francijas 1853. gadā, Jaunkaledonija ir piedzīvojusi lēnāku attīstību salīdzinot ar citiem Francijas reģioniem. Kanaku kopienas līderi ir pauduši bažas par diskrimināciju un nepietiekamu investīciju.

Neskatoties uz to, nesen notikušie neatkarības referendumi nav guvuši būtisku atbalstu šķiršanai no Francijas. 2021. gada referendums, kuru boikotēja daudzi kanaki, rezultējās ar 96,5 procentu balsu par palikšanu ar Franciju. Tomēr 2020. gada balsojums parādīja, ka gandrīz 47 procenti iedzīvotāju vēlas izveidot neatkarīgu valsti.