Starptautiskā tiesa izskata genocīda lietu

Mēs esam nonākuši punktā, kur starptautiskajā tiesā tiek izskatīts nopietns genocīda gadījums, kā arī prokurori pēta kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Starptautiskajā Krimināltiesā. Šīs iestādes strauji piemēro starptautiskos tiesību aktus, kamēr Eiropa – kā reģiona lielākā vara – ir prombūtnē.

ES nespēj atrast vienotu viedokli

ES šķiet nespējīga atrast saskaņotu viedokli, pat tādu, kas nosoda cilvēku ciešanas. Tāpēc sāksim no šejienes un izstrādāsim patiesi kopēju ES ārpolitiku, balstoties uz šo pamatjēdzienu.

Labi un slikti jaunumi

Šeit ir gan labi, gan slikti jaunumi. Sliktie jaunumi ir tādi, ka pilnvērtīgu kopēju ārpolitiku nevar izveidot pār nakti. Labie jaunumi ir tādi, ka latiņa ir uzstādīta ļoti zemu. Vēl labāk, mūsu ES līgumos ir daži stingri vadlīnijas, ko mēs varam sākt piemērot jau šodien. Mēs varam sākt ar ārpolitiku – pat ja vienkāršu – kas apvienojas ap dažiem mūsu pamatvērtībām: cilvēka cieņas un starptautisko tiesību ievērošanu.

Cilvēcībai jābūt mūsu zemākajam kopīgajam saucējam, no kura mēs veidojam uzticamību un politisko kapitālu pasaules skatuvē. Jo, nepārprotiet, abi ir briesmīgā stāvoklī.

Stingra mīlestība pret Izraēlas valdību

Visam jāsākas ar stingru mīlestību pret Izraēlas valdību. Starptautiskās Krimināltiesas Prokuratūras birojs skaidri norādīja, ka uzskata dažas valdības darbības par noziegumiem pret cilvēci, un gūstekņu atbrīvošanas mērķis netiek sasniegts ar Izraēlas rīcību. Mūsu cilvēciskā reakcija uz slaktiņu 7. oktobrī ir piesaistījusi mūs pie Izraēlas premjerministra, kurš kalpo savām personiskajām interesēm un savas valdības ekstrēmistu grupu interesēm. Un tādējādi mēs esam atteikušies no savas autonomijas un spējas strādāt miera virzienā.

Bet tam nav jābūt šādam. Kopējas ārpolitikas izveide, kas balstīta uz pamatvērtību ievērošanu un visas puses saistīšanu ar starptautiskajiem tiesību aktiem, nekavējoties atbrīvotu mūs no paralīzes, kurā mēs atrodamies.