ASV un Gruzijas politiķu sankcijas

ASV ir vēl tālāk iegājušas šajā jautājumā – valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien paziņoja, ka Gruzijas Sapņa politiķiem un viņu ģimenēm tiks piemēroti vīzu aizliegumi un virkne citu iespējamo sankciju par “līdzdalību demokrātijas graušanā Gruzijā”. Vašingtona ir arī paziņojusi par savu partnerattiecību pārskatīšanu ar Gruziju, kas valstij nodrošina nozīmīgu militāro un ekonomisko atbalstu. Kā pirmie ziņoja POLITICO, likumdevēji ir ieviesuši likumprojektus Pārstāvju palātā un Senātā, kas paredz papildus sodus deputātiem, kas atbalsta šo likumu, un ievieš stimulus, ja oktobra vēlēšanas notiks godīgi un brīvi.

Kobahidze ir apsūdzējis Rietumus “šantāžā” un pat apgalvojis, ka ES paplašināšanās vadītājs Olivjē Vārhelji draudējis viņam ar Slovākijas premjerministra Roberta Fico likteni, kurš šajā mēnesī tika nošauts. Pēc Gruzijas līdera teiktā, slepkavības mēģinājums – par kuru 71 gadu vecs aizdomās turamais ir atzinis, ka rīkojies viens pats – patiesībā bija daļa no ļaunprātīgas sazvērestības, kas saistīta ar ārvalstu izlūkdienestiem. Viņš nav sniedzis pierādījumus šiem apgalvojumiem, un Vārhelji teica, ka viņa vārdi ir bijuši apzināti sagrozīti.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura nav valdošās Gruzijas Sapņa partijas locekle, likumprojektu noraidīja pirms divām nedēļām, nosaucot to par “Krievijas likumu”, kas “pretrunā mūsu konstitūcijai un visiem Eiropas standartiem.” | Irakli Gedenidze/AFP caur Getty Images

Kas ir Krievijas loma šajā situācijā?

Bailes par likumprojektu nav palīdzējušas Gruzijas Sapņa politiķu draudi padarīt pilsoniskās sabiedrības darbiniekus “nepamanāmus”, solījumi “sodīt” opozīciju pēc vēlēšanām un veicināt Kremļa stila konspirācijas teorijas par noslēpumaino “Globālo kara partiju”, kas virza Ukrainu un Gruziju konfliktam ar Krieviju. Tagad tie, kas iebilst pret ārvalstu aģentu likumu, cīņu redz kā izšķirošu brīdi, kas lems, vai Gruzija virzīsies uz Rietumiem vai politiski tuvināsies Krievijai.

Gruzija 2008. gadā cīnījās karā ar Krieviju, un aptuveni piektdaļa valsts teritorijas tiek okupēta Maskavas un tās vietējiem partneriem Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos. Taču Gruzijas Sapnis ir atteicies piemērot sankcijas Maskavai kopš kara sākuma Ukrainā un pat ir padziļinājis tirdzniecības saites, kamēr Kremlis meklē partnerus, lai atbalstītu savu sankciju skarto ekonomiku. Krievija ir atzinusi likumprojektu un ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova ir pievienojusies Kobahidze apsūdzībās Rietumos par mēģinājumu “šantāžēt” valsti.

Ir arī plaši izplatītas spekulācijas par Bidzinas Ivanišvilis lomu, slepeno miljardieri un Gruzijas Sapņa dibinātāju un priekšsēdētāju, kurš lielāko daļu savas milzīgās bagātības ir nopelnījis Krievijā un kuram ir pārmests par pro-Moskvas virziena vadību. Ivanišvili ir izteicies pret Rietumu NVO, “LGBT propagandu” un “Globālo kara partiju”, vienlaikus apgalvojot, ka valsts joprojām ir ceļā uz pievienošanos ES līdz 2030. gadam – neskatoties uz skaidriem vēstījumiem no Briselē pretējo.

Kas notiks tālāk?

Deputāti balsos pēc plenārsesijas debatēm otrdien. Ja vairums atbalstīs likumprojektu, kā paredzams, tas stāsies spēkā.

Daži pilsoniskās sabiedrības līderi ir teikuši POLITICO, ka viņi atteiksies ievērot jaunos noteikumus. Tikmēr Gruzijas opozīcija ir apņēmusies turpināt cīņu un ir lūgusi prezidenti Zurabišvili apvienoties aiz kopējas platformas oktobra vēlēšanās, ieskaitot ārvalstu aģentu likuma atcelšanu.

Tuvākajā laikā tā pieņemšana varētu izraisīt jaunu ASV sodu raundu, kamēr Briselē pieaug spiediens uz ES rīkoties. Saskaņā ar vēstuli, ko POLITICO iepriekš šajā mēnesī redzēja, vairāk nekā desmit ES ārlietu ministri ir mudinājuši Eiropas Komisiju skaidri pateikt, ka Gruzijas kandidatūra tiks apturēta, lai gan Ungārija aktīvi veto centienus izteikt kopēju paziņojumu vai piemērot sankcijas.