Mēs lepojamies ar atbalstu POLITIKO paplašinātajam mākslīgā intelekta (MI) un vēlēšanu pārklājumam šogad, veltot šo sēriju.

Kā globālai fondācijai, kas strādā, lai aizsargātu demokrātiju no digitāliem draudiem – sākot no nelikumīgas datu vākšanas līdz algoritmiskai polarizācijai – mēs zinām, ka MI loma 2024. gada globālajā vēlēšanu maratonā veidos sabiedriskās debates un politiku uz daudziem gadiem.

Tehnoloģijas labākajā izpausmē veicina savienojumu, radošumu un aktīvismu.

Tomēr, vai tas ir viens dziļais viltojums, liela ietekmes operācija, kas izmantota ar ģeneratīvo MI, vai sociālo mediju plūsmas, kas kļūst vēl atkarīgākas caur mašīnmācīšanos, MI izvēršana 2024. gadā radīs izaicinājumus regulatoriem, sajūsminās sabiedrību un veidos ilgstošus naratīvus pirms mūsu politikas veidotāju spējas sekot līdzi. Var paiet vēl ilgāks laiks, lai atdalītu morālās panikas no reālās MI ietekmes uz dezinformāciju, polarizāciju un naidu.

Viskritiskākais žurnālistikas virziens šodien

Pat mūsu tehnoloģijai orientētajai filantropijai ar pieejamo ekspertīzi MI izraisītās pārmaiņas rada izaicinājumus, ar kuriem mēs, tāpat kā mūsu sabiedrības un valdības, tikai sākam tikt galā.

Tieši tāpēc augstas kvalitātes žurnālistika ir svarīga.

Neatkarīgie mediji spēlēs lielu lomu MI pilsonisku traucējumu kartēšanā un atklāšanā reāllaikā.

Neatkarīgie mediji spēlēs lielu lomu MI pilsonisku traucējumu kartēšanā un atklāšanā reāllaikā, uzņemoties atbildību par tehnoloģiju uzņēmumiem par kaitējumu, ko rada viņu produkti.

Mēs piedzīvojam drudžainu informācijas laikmetu, ko grauj un izdala lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kas gūst peļņu no demokrātijas izkropļošanas un sašutuma pastiprināšanas. Šī biznesa modeļa blakusprodukts ir izmiršanas līmeņa drauds, ar kuru saskaras sabiedriski nozīmīgi mediji, kad monolītiskas un dalītas ziņu plūsmas aizstāj un atņem finansējumu spēcīgai, pretrunīgai žurnālistikai.

Citiem vārdiem sakot, šis ir vitāls virziens.

Šajā sērijā jūs lasīsiet par MI ietekmi uz dezinformāciju 2024. gada globālajā vēlēšanu ciklā Eiropā – ar īpašu uzmanību Vācijai, Francijai un Polijai – un visā pasaulē.

Lai gan aptaujas Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē ir daudzu cilvēku prātos, ārpus šo valstu robežām bija svarīgi iekļaut MI un dezinformācijas ietekmi mazāk apspriestos kontekstos, tāpēc šī sērija jūs aizvedīs uz vēlēšanu iecirkņiem Meksikā un sekas no Indonēzijas februāra balsojuma.

MI vadītas dezinformācijas riski un algoritmiski izkropļotas mūsu pilsonisku debašu riski ir visur, bet tie var būt vēl izteiktāki ne-Rietumu pasaules reģionos, kur zināms, ka sociālo mediju korporācijas nepietiekami iegulda aizsardzībā.

Eiropas izšķirošais loms tehnoloģiju regulēšanā

MI šogad nevar vienpersoniski ietekmēt vēlēšanas – bet tas nav galvenais.

Kas šeit ir svarīgs, ir ļoti vienkārši: mūsu kopīgais reals.

Atbalstot POLITIKO Eiropā, mēs arī atzīstam ES vadības lomu atbildīgas tehnoloģiju regulēšanas virzienos. Eiropai ir unikāla iespēja uzņemties pārraudzību pār lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem – ja tiks pārvarētas bieži sastopamie izpildes izaicinājumi, kas saistīti ar tās ambiciozo regulējumu, vai tas būtu GDPR vai arvien vairak Digital Services Act, Digital Markets Act, AI Act un citi.

Eiropas Savienības lielais tirgus izmērs nozīmē, ka izmaiņas atbilstoši ES standartiem var radīt globālas sekas, jo uzņēmumi pielago savus produktus un politiku visur pasaulē.

Taču neskatoties uz šiem labvēlīgajiem apstakļiem, Eiropa joprojäm cīnäs ar tehnoloģiju nozares ierobežošanu. Problëma slëpjas nesakritîbâ starp interešu grupâm. Spëcîgi likumi pastâv, bet nepietiekami finansëti regulatori un regulëjošais sastrëgums valstîs (it îpaši îrijâ) ir radîjuši izpildes plaisu.

Demokrâtija un suverenitâte pâr tehnoloģiju

Nepieciešams arî palîdzët paaugstinât Eiropas tehnoloģiju regulëjuma politisko nozîmi, lai tâs ambîcijas nenonâktu dalîbvalstu birokrâtijâs.

Tâpat kâ kârtîga pâreja uz atjaunojamajiem energoresursiem, tas ir demokrâtiskâs integritâtes un suverenitâtes pamatjautâjums. Tomër tehnoloģiju politika joprojâm reti tiek uztverta šâdi.

MI vadîtas dezinformâcijas draudi ir biedëjoši, bet ne pârvarëjami. Caur rûpîgu žurnâlistiku, stingru regulëjumu un atjaunotu apņemšanos demokrâtiskai uzraudzîbai pâr mûsu tehnoloģijâm un korporâcijâm, kas tâs izmanto, mës varam aizsargât tehnoloģiju atbrîvojošo potenciâlu, vienlaikus saglabâjot stipru, noturîgu un atvërtu sabiedrîbu principus.

Luminate šî sërija ir svarîgs solis šajâ ceïâ: mës ceram, ka tas var izgaismot mûsu apkârt esošos izaicinâjumus un mobilizët tos, kas ieguldîti drošâkâ digitâlajâ nâkotnë.