Ziņojumā ierosināts plašāk izmantot ES tiesību aktus

Ziņojumā tiek ierosināts plašāk izmantot ES tiesību aktus, kurus valdībām jāpiemēro burtiski, nevis ļaujot veikt izmaiņas, kas var radīt neskaidru prasību mozaīku. Tajā arī tiek ierosināts izveidot Eiropas uzņēmējdarbības tiesību kodeksu, lai vienkāršotu uzņēmumu administrēšanu.

Bijušais premjerministrs teica, ka vēlas arī attīstīt svarīgu kopējo Eiropas interešu projektu modeli, kas apvieno valstu subsīdijas, lai veicinātu galvenās tehnoloģijas, un paplašināšanas solidaritātes mehānismu, lai nodrošinātu vienmērīgu ES iestāšanos jauniem dalībniekiem.

Lai finansētu visas jaunās mērķis, ES ir nepieciešams kopējs finanšu tirgus – Taupīšanas un ieguldījumu savienība – ziņo ziņojumā, kas var novirzīt ES pilsoņu uzkrājumus uzņēmumu atbalstam.

“Eiropā nav interese ieguldīt privātajā kapitālā, un nav lielas interese veikt riskantus ieguldījumus,” teica Letta, ieteicot stimulēt ieguldījumus vispirms zaļajai un digitālajai pārejai.

Aizsardzības obligācijas

Ziņojumam ir spēcīga uzmanība uz enerģētikas, telekomunikāciju un finanšu nozaru integrēšanu ar ceļvedi, kā sasniegt progresu katrā nozarē līdz 2029. gadam. Tas varētu nozīmēt lielāku darījumu veikšanu, ko bieži pieprasa telekomunikāciju nodrošinātāji.

Nauda, ko ES tērēs savas drošības uzlabošanai, jāatbalsta “darbavietas un rūpniecība Eiropā,” teikts ziņojumā. Viens no Lettas padomniekiem teica, ka viņš atbalsta aizsardzības obligācijas, ko jau ir izvirzījis iekšējā tirgus vadītājs Thierry Breton un Igaunijas premjerministre Kaja Kallas.

Kad līderi šonedēļ apspriedīs ziņojumu, viņi sniegs norādījumus par to, cik daudz no tā viņi vēlas redzēt Komisijas un Eiropas Parlamenta darbībā pēc Eiropas vēlēšanām jūnijā un jaunās izpildvaras izveides gada beigās.