Racketeering Rimšēvičs

Ilmārs Rimšēvičs cīnās par savas cietumsoda atcelšanu: Bijusī Latvijas centrālās bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kurš pagājušajā decembrī tika atzīts par vainīgu kukuldošanā un makšķerēšanas braucienā uz Krieviju, ko finansēja tagad jau nedarbojošās bankas akcionāri, cīnās, lai atceltu viņam piespriesto sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Eiropas Centrālā banka sākotnēji aizstāvēja Rimšēviču, aizstāvot vienu no saviem, lai aizsargātu centrālo banku no politiskas iejaukšanās. Tomēr pēc sākotnējās uzvaras tika pieveikta 2021. gadā, kad Eiropas Tiesa atzina, ka viņa darbības “acīmredzami nav veiktas viņa oficiālajā statusā” un tādējādi nav ietvertas institucionālajā imunitātē.

Rimšēvičs netika nekavējoties ieslodzīts cietumā, bet gan brīvi pavadīja laiku gaidot apelāciju. Papildus apelācijai viņš tagad cīnās arī pret diviem atsevišķiem krimināllietu apsūdzībām – par spiedienu uz liecinieku sniegt nepatiesu liecību un par Covid-19 vakcinācijas sertifikāta iegādi un izmantošanu. Rimšēvičs noliedz jebkuru nepareizu rīcību. Viņš ir apgalvojis, ka ir vairāku banku organizētas kampaņas upuris, jo viņš centies palielināt pārredzamību Latvijas pārmērīgi lielajā nerezidentu banku sektorā, kas reiz bija liela mēroga naudas atmazgāšanas kanāls bijušajā Padomju Savienībā.

Kažimír aicināts uz tiesu

Peter Kažimír atzīts par vainīgu kukuldošanā: 2023. gadā Slovākijas centrālās bankas vadītājs Pēteris Kažimīrs tika atzīts par vainīgu kukuldošanā savā laikā kā finanšu ministrs, saņemot divu gadu nosacītu sodu un 100 000 eiro sodanaudu. Spriedums tika pasludināts bez tiesas procesa. Gan valsts prokuratūra, gan Kažimīrs apstrīdēja spriedumu, pieprasot pilnu tiesas procesu. Pašlaik notiek tiesas process un tā iznākums vēl nav zināms. Kažimīrs bija finanšu ministrs no 2012. līdz 2019. gadam Roberta Fico otrajā premjerministra termiņā. Viņa nomināciju kritizēja opozīcija kā mēģinājumu paplašināt valdības kontroli pār centrālo banku. Slovākijas politika pēdējos gados ir kļuvusi arvien polarizētāka, kā to ilustrē šomēnes notikušais slepkavības mēģinājums pret Fico.

Visi tie Jazbec

Boštjan Jazbec nonācis izmeklēšanas priekšmetos: 2013. gadā bijušais Slovēnijas centrālbankas vadītājs Boštjan Jazbec nonāca izmeklēšanas priekšmetos par iespējamu “noziegumu ļaunpratīgu izmantošanu amatpersonas statusa” pēc tam, kad viņa veiktie Nova Ljubljanska banka (NLB) pārveidojumi – vienai no lielākajiem valsts bankiem – iznīcināja tās akcionārus un daudzus kreditorus, no kuriem daži bija ļoti labi politiski savienoti. Iepriekš NLB bija aizdomas par naudas atmazgāšanu Irānai starp citiem neapdomīgiem darbībamiem.

Slovēnijas policija pirmreiz pieteica izmeklēšanu centrālajai bankai 2013. gadam, bet pirmreiz pieteica izmeklēšanu centrālajai bankai 2016. gadam, konfiscējot dokumentus, kas saturēja privilēģiju ECB informaciju. ECB arhīvi bauda tādu pašu aizsardzību kā jebkura ES iestāde, tiesa noteica 2020. gadam. Tad Slovēnijas prokurori zaudēja pieradumus, kas viņiem vajadzigi lietas virzisanai.

Tajam laikam Jazbec – kuram pēc NLB un citas iestades kapitalizacijas saņema naves draudus – bija atstajis banku. 2018. gadam viņam padevies uz ES bazejoso Vienoto Izskirsanas Padomi Luksemburga, kas bija ES iestazu implicita uzticibas balsojuma seja personigam briesmam. Viņam atstaja SRB 2023. gadam.