Jauna nepatīkama patiesība: Eiropas globālie plāni prasa naudu, kuras nevienam nav.
Enrico Letta brīdina par finanšu trūkumu zaļajai pārejai
“Lielais risks ir tas, ka mums vispār nebūs pietiekami daudz naudas zaļajai pārejai,” sacīja bijušais Itālijas premjerministrs Enrico Letta pirms tikšanās ar līderiem, lai iesniegtu ziņojumu par ES konkurētspēju. Viņš norādīja, ka ES Zaļā darījuma finansējumam pēc bloka €732 miljardu pandēmijas atveseļošanas paketes beigām pēc diviem gadiem ir maz nodrošinājuma.
‘Neiespējamais trijstūris’
Zaļais darījums, kas lielāko daļu no pēdējiem četriem gadiem bija bloka galvenā izdevumu prioritāte, tagad konkurē gan par uzmanību, gan par naudu.
Ukraina steidzami vajag vairāk finansiālā un militārā atbalsta no saviem Rietumu sabiedrotajiem, jo tai ir grūtības uz kaujas lauka. Ar ASV palīdzības paketi, kas ir iestrēgusi ASV Kongresā, un Donalds Tramps atkal apdraudot ASV drošības garantiju, spiediens ir uz ES, lai tā pastiprinātu aizsardzību.
“Lielais risks ir tas, ka mums vispār nebūs pietiekami daudz naudas zaļajai pārejai,” sacīja bijušais Itālijas premjerministrs Enrico Letta.
Tomēr Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija Briselē, lēš, ka līdz 2030. gadam Eiropai katru gadu būs nepieciešami vairāk nekā €1.5 triljoni tikai, lai no enerģijas un transporta sistēmām izņemtu fosilo kurināmo emisijas.
Pat Eiropas lielākajai ekonomikai, Vācijai, ir nepieciešami jauni ieņēmumu avoti, lai aizpildītu budžeta caurumus.
“Eiropa drīzumā saskarsies ar kaut ko līdzīgu neiespējamam trijstūrim,” teica Simone Tagliapietra, Briseles domnīcas Bruegel vecākais pētnieks, kurš specializējas enerģijas un klimata politikā. “No vienas puses, mēs vēlamies paātrināt zaļo pāreju un būt konkurētspējīgi to darot, no otras puses, mēs vēlamies palielināt aizsardzības izdevumus. Un no trešās puses, mēs vēlamies būt fiskāli konservatīvi.”