Kā mākslīgais intelekts pārveido vēlēšanas visā pasaulē

Kopš OpenAI izlaida ChatGPT publiskai lietošanai 2022. gada beigās, mākslīgais intelekts – sākot no tērzēšanas robotiem un deepfake videoklipiem līdz uztvertiem apokaliptiskiem draudiem, kas saistīti ar tehnoloģiju – ir pārņēmis pasauli.

Taču sabiedrības informētība par jaunattīstības tehnoloģiju nenozīmē, ka cilvēki saprot, kas tas ir un ko tas var darīt. Tas ir svarīgs atšķirības punkts gadā, kad vairāk nekā 50 valstis dosies uz vēlēšanu urnām, un AI radītās dezinformācijas draudi ir kļuvuši par politisku lauku.

Vai esat Džakartā, Madridē vai Čikāgā, pastāv plaisa starp cilvēku uztverto mākslīgā intelekta izpratni un viņu spēju nosaukt konkrētus AI vadītus produktus un pakalpojumus.

Interesanti, ka attīstības valstu iedzīvotāji – jau pieraduši ātri pielāgoties jaunākajai tehnoloģijai, piemēram, viedtālruņiem – ziņo, ka labāk saprot jaunattīstības tehnoloģiju salīdzinājumā ar saviem kolēģiem attīstītajās valstīs. Viņi arī ir vairāk noskaņoti redzēt AI priekšrocības nevis trūkumus, liecina Ipsos aptaujas dati.

Kad runa ir par dezinformāciju – un ne tikai par AI radītiem meliem – visa pasaule to uzskata par draudu.

Tomēr valstīs, kas atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēka attīstības indeksa (HDI) vidū vai apakšgalā, kas starp citu mēra arī valsts spēju nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, cilvēki ir vairāk noraizējušies par dezinformācijas nākotnes ietekmi uz viņu vēlēšanām salīdzinājumā ar cilvēkiem valstīs ar augstākiem HDI rādītājiem, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropas Savienības daļās, liecina kopīga Ipsos un UNESCO aptauja par tiešsaistes dezinformācijas un naida runas ietekmi.

Cilvēki šajās tā sauktajās jaunattīstības ekonomikas valstīs vairāk uzticas sev atšķirt patiesas un viltotas ziņas nekā vidusmēra cilvēkam savā valstī to pašu darot.

Gada laikā, kad notiek vēlēšanas visā pasaulē, cilvēki jau ir izdarījuši saikni starp dezinformāciju un AI. Vairāk nekā 60 procenti cilvēku – visās valstīs, ko aptaujāja Ipsos pavasarī 2023. gadā – teica, ka mākslīgais intelekts varētu atvieglot reālistisku viltotu ziņu rakstu un attēlu radīšanu.

Saistībā ar mediju un politisko partiju lomu ietekmējot to, kā cilvēki balso šogad, indivīdi bija arī aizdomīgi par to, kā ziņu organizācijas izmanto tehnoloģiju, kā arī par to, kā AI var radīt politiskas reklāmas, kas tiešsaistē mērķē uz vēlētājiem.

Pesimisms par nākotni ir plaši izplatīts, liecina dati no Ipsos ziņojuma par globālo skatījumu uz AI un dezinformāciju.

Daudzās valstīs vairums teica, ka domāja, ka AI tikai novedīs pie lielāka tiešsaistes melu līmeņa, un tika īpaši uzsvērts t.s. deepfakes – manipulēti attēli, videoklipi un audio ieraksti, bieži vien par politiķiem – kuri tika uzskatīti par īpašu bažu avotu veidojot sabiedrisko domu.

Saistībā ar partiju dalījuma līmeni un tehnisko ekspertīzi ASV, valsts novembra prezidenta vēlēšanas šķiet kļūst par nulles punktu tam, kā AI var tikt izmantots, lai iegūtu labvēlību no vēlētajiem. Kas notiks ASV, visticamāk tiks kopēts citur.

Neskatoties uz dziļi iesakņojušos politiskajiem dalījumiem, amerikāņi izrāda kolektīvu neuzticēšanos tam, ko lasa tiešsaistē un domā, ka dezinformācija tikai izplatīsies pirms šoruden gaidamajiem balsojumiem, liecina ASV veiktie aptaujas dati no KFF un Associated Press un NORC Center for Public Affairs Research.

Amerikāņu skepse pret AI vadītiem tērzēšanas robotiem – automatizētiem rīkiem, kas sniedz informāciju – ir augsta, un viņiem ir maza interese izmantot šo tehnoloģiju, lai informētos par politiku. Aptaujātie cilvēki arī uzliek atbildību tehnoloģiju uzņēmumiem – īpaši tiem, kas stāv aiz populāriem AI rīkiem – lai novērstu vēlēšanu saistītas AI radītas nepatiesas informācijas izplatību.

Kas ir skaidrs no daudziem aptauju datiem, ko pārskatīja POLITICO, bija tas, ka cilvēki bija gan piesardzīgi pret mākslīgajiem intelekta rīkiem kā ChatGPT un tā konkurentiem, gan noraizējušies par to, ka dezinformācija ir izplatīta ap vēlēšanām.

Lai gan šis satraukums ir jūtams pamatojoties uz POLITICO analizētiem globāliem aptauju datiem – un kaut interese par AI ir pieaugusi – joprojām nav skaidrs, cik lielu materiālu ietekmi AI radīta dezinformācija atstās uz 2024. gada vairumu vēlēšanu.

Šis raksts ir daļa no sērijas blank”>Bots and ballots: How artificial intelligence is reshaping elections worldwide, prezentēts ar blank”>Luminate atbalstu. Rakstu ir sagatavojuši POLITICO reportieri un redaktori ar pilnīgu redakcionālo neatkarību. Uzzini vairāk par redakcionālo saturu, ko prezentē ārpus reklamdevējiem.