Uzmanīga līdzāspastāvēšana

Civiltiesību ministrs Musumeci atzina, ka valsts ir rīkojusies lēni, bet apgalvo, ka valdība tagad gatavojas darīt visu iespējamo, lai mazinātu riskus.

“Mēs, dienvidnieki, esam nedaudz norobežoti, nedaudz fatalistiski, esam pieraduši klauvēt pa koku,” viņš teica, norādot, ka tie, kas izvēlas tur dzīvot, zina riskus un tagad ir atbildīgi. “Mēs atceramies [vulkānu] tikai tad, kad zeme trīc, un tas ir liels kļūda – mums ir jādzīvo uzmanīgā līdzāspastāvēšanā ar briesmām.”

Iestādes līdz šim ir izvākušas 250 cilvēkus no viņu mājām, veicot drošības pārbaudes ēkām, un iepazīstina iedzīvotājus ar evakuācijas plāniem. Pirmo reizi ministri tagad apspriež iespēju maksāt iedzīvotājiem par aiziešanu.

“Ja ir tādi, kas saka: ‘Godātais valdība, ar visu cieņu, es negribu šeit palikt,’ ko valdībai vajadzētu darīt šajā situācijā? Atbalstīt šo lēmumu? Palīdzēt viņiem? Vai pagriezties prom?” teica Musumeci, norādot, ka šis jautājums ir “darba kārtības centrā”.

Valdība arī plāno beidzot aizliegt jaunu būvniecību, viņš teica, norādot, ka nav iespējams apsvērt pilsētas attīstību vienlaikus ar masveida evakuācijām.

Valdība ir solījusi sākotnējo 500 miljonu eiro summu visneaizsargātākajai teritorijai, summu, kas būtu nepietiekama, ja tūkstošiem cilvēku izvēlētos pārcelties.

Bet tas varētu būt tikpat problemātiski valdībai, jo daudzi vairāk vēlēsies palikt, izvairoties no ģimenes izsakņošanas un aizsargājot savas mājas no bažām par laupīšanu.

Dzīvojot briesmu zonā visu savu dzīvi, pastāv neuzticēšanās, teica Muscarà, neatkarīgais vietējais politiķis. “Cilvēki šeit ir dzīvojuši paaudzēs. Viņi ir pieraduši pie zemestrīcēm. Viņi saka, ka šī ir mana zeme, es negribu aiziet.”