Klimata pārmaiņas un mājokļu krīze Eiropas pilsētās

Otro gadu pēc kārtas klimata pārmaiņas ir atzītas par svarīgāko problēmu Eiropas pilsētās. Vairāk nekā ceturtdaļa bloka pašvaldību vadītāju norādīja, ka globālā sasilšana ir lielākais drauds viņu pilsētai; vairāk nekā divas trešdaļas teica, ka viņu iedzīvotāji pieprasa rīcību, lai samazinātu oglekļa emisijas.

Taču aptaujātie mēri arī izteica bažas par sabiedrības neapmierinātību ar zaļajiem pasākumiem pilsētās, piemēram, Londonā un Briselē, kur iedzīvotāji protestēja pret iniciatīvām samazināt automašīnu lietošanu un uzlabot gaisa kvalitāti. Trīsdesmit astoņi procenti aptaujas dalībnieku teica, ka viņus satrauc atgriezeniskā reakcija uz vietējām klimata politikām.

Deviņdesmit četri procenti teica, ka galvenais izaicinājums, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu risināšanai, ir piekļuve finansējumam. Tomēr viņi atšķīrās savos viedokļos par to, kā izmantot naudu, ja tā būtu pieejama: gandrīz ceturtdaļa vēlējās vairāk zaļumu pilsētvidē, kamēr vienlīdz liels skaits vēlējās ieguldīt enerģijas efektivitātē un oglekļa emisiju samazināšanā. Viena piektdaļa vēlējās īstenot vairāk dabas balstītu risinājumu, un viens no desmit teica, ka būvju pielāgošana ir būtiska.

Mājokļu krīze skar ikvienu

Kopš pagājušā gada aptaujas, mēru skaits, kas norāda pieejamu mājokļu kā galveno prioritāti, ir dubultojies. Vairāk nekā trešdaļa uzskatīja mājokļus par galveno problēmu, salīdzinot ar 15 procentiem 2023. gadā.

Rezultāti atspoguļo izmaiņas mājokļu jautājumos: agrāk tas bija zemo ienākumu iedzīvotāju rūpes, bet tagad tas ir arī vidusšķiras bažas.

“Mēs saskaramies ar smagu pienācīgu, pieejamu un atbilstošu mājokļu trūkumu,” teica Renods Pērs, Lionas Metropoles viceprezidents. “Pirmajiem palīgiem, kas sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski mūsu sabiedrības veiksmīgai darbībai – sociālie darbinieki, medmāsas, kasieri, tīrītāji, sabiedriskā transporta vadītāji utt. – vairs nav pieejami mājokļi mūsu pilsētās.”