Krievijai būtu jāmaksā par Ukrainu, taču iesaldēto aktīvu izmantošana nebūs viegla.
Atbalsts un attīstība Finanses un banku pakalpojumi Finanšu stabilitāte Grāmatvedība un revīzija Karš Ukrainā Komentārs Krievijas sankcijas Nodokļi Parāds Pārvaldība Sankcijas Sarunas

Krievijai būtu jāmaksā par Ukrainu, taču iesaldēto aktīvu izmantošana nebūs viegla.

Pretrūkums starp ES un ASV par Ukrainas atbalstu

Šī izmaiņa ir kaut kas, ko 24 ES dalībvalstis, kas nav G7 dalībnieces, īpaši Ungārija, asi iebildīs, apgalvojot, ka tas apdraudētu diplomātijas un sarunu iespējas ar Krieviju. Daudzām ES galvaspilsētām tas arī izpludinātu juridisko robežu starp imobilizāciju un tiešu konfiskāciju, atdzīvinot daudzas bailes, kuras dalībvalstis izjuta par sākotnējo ASV priekšlikumu.

Turklāt neskaidrība par šī ienākumu avota ilgtspēju nozīmē, ka ES dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts garantijas, lai investori būtu pārliecināti, ka Eiropas valdības izpildīs parāda atmaksu, ja peļņa samazinātos. Tomēr šīs garantijas ietekmētu dalībvalstu deficīta un parāda profilu, kas prasītu nacionālo parlamentu apstiprinājumu, radot papildu – un nozīmīgu – politisku šķērsli.

ES uzskatā, ASV arī būtu jābūt gatavai segt gan parāda apkalpošanu, gan atmaksu, ja peļņa no imobilizētajiem aktīviem samazinātos. Tāpēc, lai pārliecinātu nevēlīgos G7 partnerus, Baltā māja, visticamāk, centīsies pārdot apņemšanos atbalstīt papildu parāda izdošanu Ukrainai – vai nu tikai ASV vai arī caur G7 – atkarībā no Kongresa turpmākās apstiprināšanas. Tas galu galā būtu līdzvērtīgs brīvai ASV fiskālajai garantijai, kas būtu pakļauta ievērojamam vietējam politiskam riskam.

ASV garantijas stingrība būs atslēga pārdošanai ES pusē. Patiešām, ir dažas dalībvalstis, kas uzskata, ka ASV efektīvi cenšas izmantot “ES” naudu, lai atrisinātu savas iekšējās politiskās problēmas, jo priekšlikums rada iespējamo ceļu palielināt finansējumu Ukrainai, apejot Kongresu, vismaz īstermiņā. Neskatoties uz to, ka Kongress nesen apstiprināja papildu 61 miljardu dolāru Ukrainai, pretvēji vēji paliek – tāpat kā iespējamais risks, ko rada Tramps, no kura daudzi Eiropā baidās, ka viņš varētu pilnībā samazināt finansējumu Ukrainai.

Taču daudzi augsta līmeņa ES amatpersonas domā, ka blokam nevajadzētu atrisināt Amerikas iekšējās problēmas tā vietā, tāpat kā pašai ES nācās pārvarēt Ungārijas premjerministra Viktora Orbana veto, lai apstiprinātu ES 50 miljardu eiro Ukrainas fondu. Kā teica viens augsta līmeņa ES amatpersona: “Mums nevajadzētu atbrīvot mūsu amerikāņu draugus no smieklīgām konstrukcijām, kas atvieglo spiedienu uz administrāciju un Kongresu darīt vairāk.”

Turklāt institucionālie pasākumi, kas nepieciešami jauna īpaša mērķa uzņēmuma izveidei, ja ASV vienkārši neizdod papildu parādu vienatnē, ir tālu no vienkāršiem.