Labējie apsūdz cenzūrā pēc izslēgšanas no ES vēlēšanu debatēm
Cenzūra Eiropas sabiedriskajos raidītājos
“Mēs redzam, ka ir cenzūra Eiropas sabiedriskajos raidītājos,” teica Anderss Vistisens, dāņu tālredzīgais EP deputāts, kurš pārstāvēja ID debatēs, ko organizēja POLITICO un Studio Europa Māstrihtā aprīlī.
Labējo spēku izslēgšana no svarīgām lomām
Labējo spēku izslēgšana no svarīgām lomām Eiropas Parlamentā tikai pastiprinās argumentu, ka tie tiek nedemokrātiski izslēgti no svarīgām lomām, kur cordon sanitaire bloķē tos no komiteju vadīšanas un likumdošanas sarunu vadīšanas.
Un tas nav tikai Parlamenta iekšienē, ka labējie jūtas izslēgti: pagājušajā mēnesī trīs Briseles politiķi mēģināja apturēt Nacionālā konservatīvisma konferenci, Eiropas labējo spēku sanāksmi ar Naidželu Faražu un Viktoru Orbānu.
Pagājušajā mēnesī trīs Briseles politiķi mēģināja apturēt Nacionālā konservatīvisma konferenci, Eiropas labējo spēku sanāksmi ar Naidželu Faražu un Viktoru Orbānu.
Debates dalībnieku atlase
EBU nosūtīja e-pastu – ko Vistisens kopīgoja ar POLITICO – ID augstākajiem politiķiem 7. maijā, paziņojot, ka tā nevar izvirzīt kandidātu debatēs, jo nav oficiāli atbalstījusi galveno kandidātu nākamās Komisijas prezidenta amatam.
Pats Vistisens ir rīkojies kā potenciāls Komisijas prezidents – pat ja viņa izredzes to sasniegt ir nulles: viņš savu Māstrihtas debašu runu sāka ar plānu atlaist 10 000 ES ierēdņus, sākot ar fonu der Leieni.
Bet ID nav oficiāli aprakstījusi viņu kā Spitzenkandidat, vācu vārdu, kas nozīmē ‘galvenais kandidāts’. Termins attiecas uz neformālu konvenciju, ko lielākoties izmanto politiskie spēki Eiropas Parlamentā kopš 2014. gada, lai dotu Parlamentam lielāku ietekmi Komisijas prezidenta ievēlēšanā.