Apdraudējumi un iespējas akadēmiskajā pasaulē

“Šis nav par to, lai apjoztu visas iestādes vai pētniecības jomas ar žogiem,” teica Daundens.

“Tomēr ir pareizi, ka mēs pārbaudām, kam ir piekļuve pētniecības frontēm visjutīgākajās disciplīnās.

“Līdzīgi, mums jānodrošina, ka dažu universitāšu atkarība no ārvalstu finansējuma nekļūst par atkarību, ar kuru tās var tikt ietekmētas, izmantotas vai pat piespiestas, vai arī atklāt sevi neaizsargātus pret pastiprinātām ģeopolitiskām spriedzēm.”

Pagājušajā gadā Lielbritānijas parlamenta izlūkošanas un drošības komitejas ziņojums – kas uzrauga valsts spiegu aģentūru darbu – brīdināja, ka Lielbritānijas akadēmiskās iestādes “nodrošina bagātīgu barības avotu Ķīnai, lai sasniegtu politisko ietekmi Lielbritānijā un ekonomisko priekšrocību pār Lielbritāniju.”

Taču šīs komitejas pārstāvji teica, ka valdība nav sniegusi iestādēm padomus, kā novērst intelektuālā īpašuma zādzību un individuālo akadēmiķu piespiešanu.

Tā aicināja ministrijas uzlikt lielāku pārredzamību par ārvalstu ziedojumiem universitātēm.

Atbildot uz to, valdība uzsvēra, ka Lielbritānijai un Ķīnai ir “kopīgi mērķi pētniecības un akadēmiskajās nozarēs”, bet apsolīja “izvērtēt pašreizējās pasākumus un noteikt, ko vairāk valdība varētu vai būtu jādara.”