Gibraltāra un citu valstu iespējamā sankciju apiešana

Parlamenta otrdien apstiprinātais teksts norāda, ka ir “svarīgi un neseni pierādījumi, kas liecina”, ka Gibraltārs un četras ārpus Eiropas valstis “nepietiekami risina vai pat veicina sankciju apiešanu, kas uzlikta Krievijai” un “var kalpot kā platformas sankciju apiešanai” pret Maskavu. Krievija ir bijusi sankciju objekts, ko uzlikusi ES, Lielbritānija un ASV kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Teritorija ilgstoši ir bijusi uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām, ka tā nodrošina drošu patvērumu nodokļu nemaksāšanai un piever acis melnā tirgus preču, piemēram, tabakas, kontrabandai uz ES.

Lielbritānijas valdības pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, teica, ka ir “pilnīgi neprecīzi un nepamatoti apgalvot, ka Gibraltārs grauj sankciju centienus pret Krieviju”, piebilstot, ka “Lielbritānijas sankcijas pilnībā attiecas un tiek īstenotas visās Lielbritānijas aizjūras teritorijās un krona atkarībās”.

Koloniālisma jēdziens ir novecojis

Spānijas likumdevēji no labējās partijas Vox mēģināja iekļaut Parlamenta juridiskajā tekstā valodu, kas attiecas uz Gibraltāru kā “koloniju” – ko Lielbritānija uzskata par provokatīvu aprakstu tā konotāciju dēļ ar rasistisku impērijas veidošanu un pakļautību.

Teritorija, kas pazīstama ar iesauku “Klints”, oficiāli ir klasificēta kā Lielbritānijas aizjūras teritorija un, lai gan pievienota Spānijas kontinentam, pieder Lielbritānijai kopš 1713. gada. Madride ilgstoši ir prasījusi suverenitāti pār to.

Lielbritānija “noraida novecojušo Gibraltāra raksturojumu kā ‘koloniju'”, piebilda pārstāvis.