Francijas prezidenta ultimāts

Viņa plāns: mudināt abas puses panākt vienošanos, lai apturētu protestus.

Pagājušajā nedēļā nosūtītajā vēstulē Kaledonijas pārstāvjiem, gan par neatkarību, gan pret to, Francijas prezidents nosauca vēlēšanu orgānu reformu par “demokrātisku principu”. Makrons piebilda, ka tagad ir “viņa atbildība” sasaukt ārkārtas sesiju, bet atvēra durvis plānotās likumdošanas atcelšanai par labu plašākai konstitucionālai reformai, ja vietējie politiskie spēki spētu panākt vienošanos.

Kad Makrons dodas ceļā, stratēģija nav mainījusies: prezidenta padomnieks teica, ka Makrons pieņems “klausīšanās pozu”, bet joprojām ir nolēmis aicināt likumdevējus balsot pirms jūlija, ja viņš uzskata, ka pastāv iespēja tuvākajā laikā panākt vienošanos. Makronam šeit ir sarežģīts līdzsvars, jo balsojuma atlikšana varētu tikt uztverta kā viņa kapitulācija vardarbībai.

Līdz šim starpniecības mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi: pagājušajā nedēļā tika atcelta trīspusēja video tikšanās starp Kaledonijas likumdevējiem no abām neatkarības debašu pusēm un Makronu, Francijas prezidentūra teica, ka vietējie amatpersonas nebija gatavi runāt viens ar otru.

Paziņojumā, neatkarības atbalstītāji Kanaku un Sociālistiskais Nacionālais Atbrīvošanas Fronts teica, ka “šīs krīzes vienīgais risinājums ir politisks” un aicināja Francijas valsti izveidot “neatkarības procesa pēdējo posmu”. Nikolas Metzdorfs, dedzīgs neatkarības pretinieks, kurš pieder pie pro-Makrona Renesanses grupas Nacionālajā asamblejā, teica, ka paliks “uzmanīgs, lai nodrošinātu, ka mūsu aizstāvētās demokrātiskās vērtības tiek aizstāvētas” sarunās Makrona vizītes laikā.

Starp 2018. un 2021. gadu Jaunkaledonijas neatkarību izskatīja trīs referendumi. Vēlētāji pirmajos divos balsojumos izvēlējās palikt Francijas sastāvā, bet trešais balsojums tika aptraipīts ar zemu dalību, jo separātisti aicināja savus atbalstītājus boikotēt balsojumu, jo valsts atteicās to atlikt Covid-19 pandēmijas dēļ.

Ziņojumam deva ieguldījumu Sāra Pailu.