Francijas likumdevēji pieņēma likumu, kas ļaus visiem pilsoņiem, kuri ir dzīvojuši salā vairāk nekā 10 gadus, balsot vietējās vēlēšanās

Otrdien Francijas likumdevēji pieņēma likumu, kas ļaus visiem pilsoņiem, kuri ir dzīvojuši salā vairāk nekā 10 gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Tas ir solis, pret kuru iebilst Jaunkaledonijas neatkarības kustības, apgalvojot, ka tas vājinātu teritorijas pamatiedzīvotāju, kanaku, pārstāvniecību. Izmaiņa prasīs konstitucionālu grozījumu un tāpēc ir jāapstiprina Senāta un Nacionālās asamblejas parlamentāriešiem kopīgā balsojumā.

Kopš 2007. gada balsot drīkst tikai tie, kuriem bija atļauts balsot 1998. gadā – kad Francijas valdība parakstīja vienošanos, atzīstot “kanaku leģitimitāti kā Jaunkaledonijas pamatiedzīvotājiem” un piešķirot teritorijai lielāku autonomiju – vai viņu pēcteči var ievēlēt vietējo izpildvaru.

Aicinājumi uz mieru

Saspīlējums ir augsts Jaunkaledonijas galvaspilsētā Numēā, kur lidostas tika slēgtas un vakar tika noteikts komandantstundas laiks neveiksmīgā mēģinājumā novērst nemierus. Francijas pārstāvis teritorijā Luī Le Frans apgalvoja, ka ierobežotais upuru skaits ir “brīnums”.

Vietējie mediji ziņoja par laupīšanu, dedzināšanu un šaujamieroču lietošanu.

Radio intervijā Iekšlietu ministrs Žeralds Darmenēns teica, ka “apmēram 100” drošības spēki ir cietuši un ka komandantstundas laiks tiks saglabāts.

Teritorijas galvenais separātistu spēks un lielākā partija vietējā kongresā, Kanaku un Sociālistu Nacionālās atbrīvošanas fronte, “nosodīja” otrdienas nakts vardarbīgos notikumus un aicināja uz “mieru un nomierināšanu”. Tā vēlreiz pieprasīja atcelt ierosināto vēlēšanu reformu un piebilda, ka “nestabilais sociālais klimats … skaidri parāda daļas iedzīvotāju vēlmi tikt uzklausītiem attiecībā uz viņu nākotni un viņu valsts (sic) nākotni.”

Sonija Bakē, vietējais amatpersona, kas iebilst pret teritorijas neatkarību un bijusī ministre Makrona valdībā, lūdza Franciju izsludināt “ārkārtas stāvokli” un apsūdzēja dažus separātistus “anti-baltiešu rasismā”.

Trīs referendumi par Jaunkaledonijas neatkarību notika no 2018. līdz 2021. gadam. Pirmajos divos balsojumos šaura vairākuma vēlētāji izvēlējās palikt Francijas sastāvā, bet trešais balsojums bija aptraipīts ar zemu dalību, jo separātisti aicināja savus atbalstītājus boikot balsojumu sakarā ar valsts atteikumu to atlikt Covid-19 pandēmijas dēļ.