Ķīnas un Krievijas attiecības

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir vairākkārt nosaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par savu labāko draugu. Viņš arī ir atkārtoti atteicies veikt jebkādus pasākumus, lai apturētu Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un piegādājis divējāda lietojuma militārās tehnoloģijas, ieroču ražošanas komponentes un satelīta attēlus Krievijai, brīdina ASV.

Nesenā intervijā ASV vēstniece NATO Džuljēna Smita uzsvēra Pekinas atbalstu Maskavai, sakot, ka Ķīna vairs nevarot pasludināt sevi par neitrālu konfliktā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs arī aprakstīja Ķīnas palīdzību kā “palīdzēšanu Maskavai nodarīt vairāk nāves un iznīcības Ukrainā”.

Sarunas, kas nesaskan

Parīzē Makrons sniegs Sji Dzjiņpinam savu “analīzi par konflikta attīstību un [nodos] Ukrainas pozīcijas”, teica viens Elizejas pils amatpersona. Francijas prezidents “arī izteiks bažas par noteiktu Ķīnas uzņēmumu darbībām, kas varētu tieši iesaistīties vai būtiski veicināt Krievijas kara centienus”.

Abiem līderiem ir daudz vietas, kur viens otru nepareizi saprast.

“Tas būs sagaidāmo rezultātu nesaskanība,” sacīja Abigaēla Vasieljē, ārlietu vadītāja MERICS domnīcā un bijusī ES diplomāte, kas strādājusi pie Ķīnas politikas. “Ķīnieši dodas uz Franciju, lai mēģinātu saprast, kā viņi varētu graut Eiropas nodomu virzīties uz priekšu ar [elektroauto] izmeklēšanu. [Bet] Francijai tas būs otrajā vietā pēc kara Ukrainā.”

Savas pagājušā gada vizītes laikā Ķīnā Sji Dzjiņpins aicināja Makronu uz savu tēva māju Guaņdunas provincē. Šonedēļ Makrons mēģinās iespaidot Sji Dzjiņpinu, aizvedot viņu uz savu bērnības atpūtas vietu Pirenejos.