Parīzes Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija

Parīze — Ideja šķita laba tajā laikā.

Franču prezidents Emanuels Makrons solīja, ka Parīzes 2024. gada Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija jūlijā pie Sēnas upes būs “skaistuma, mākslas, sporta un mūsu vērtību svinēšanas brīdis”.

Taču grandiozā atklāšana un ar to saistītais cirks ap sporta pasākumu draud pārvērsties par murgu Francijas drošības iestādēm.

Jau šomēnes Makrons pirmo reizi atklāja iespēju pārcelt Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju no Sēnas uz kādu tradicionālāku vietu, piemēram, Stade de France stadionu, kur notiks arī vieglatlētikas sacensības.

Sēna, kas vijas cauri Parīzes sirdij, ir neaizsargāta pret dronu uzbrukumiem un snaiperiem, baidās amatpersonas. Arī nesenais Islāma valsts saistīto grupu atdzimšana — kas veica nāvējošu masveida šaušanu Maskavā un apdraudēja futbola spēles visā Eiropā — un Krievijas atbalstīti kiberuzbrukumi izraisa bažas Francijas varas iestādēm.

Francija jau ir samazinājusi plānoto Sēnas ceremonijas apmeklētāju skaitu uz pusi līdz aptuveni 300 000, vienlaikus stingrinot ieejas prasības.

Bet tas joprojām nenomierina drošības dienestus. Pat tuvu ne.

Galvenie tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, kas iesaistītas Olimpiādes nodrošināšanā, teica, ka cilvēki ir “pilnīgi izsmelti” un “ļoti noraizējušies” tikai trīs mēnešus pirms Spēļu sākuma 26. jūlijā.

Pastāv bažas, ka valdība pēdējos mēnešos ir ignorējusi brīdinājumus un padomus, un viens Francijas aizsardzības nozares pārstāvis teica, ka “tagad ir par vēlu”.

Drošības incidenti jau ir traucējuši sagatavošanu.

Kopš februāra Francijas mediji ziņojuši par trim atsevišķiem incidentiem, kad nozagti klēpjdatori, kuros esot bijusi informācija par drošības jautājumiem, kas saistīti ar Olimpiādi. Prokuratūra teica, ka šie zādzības gadījumi nav saistīti ar sensitīvu informāciju, un nav skaidrs, vai šie atkārtotie incidenti bija mērķtiecīgi vai nejauši.

Nesen Thales — viena no privātajiem uzņēmumiem, kas atbild par Spēļu drošību — darbinieka mājai tika ielauzts un nozagts uzņēmuma klēpjdators. Thales teica POLITICO, ka darbinieks nav strādājis pie sensitīviem drošības jautājumiem.

Iekšlietu ministrija atteicās komentēt, vai zādzības tika koordinētas, lai vājinātu drošības plānus pasaules visprestižākajam globālajam sporta pasākumam.

Atklāšanas ceremonijas ‘plāns B’

Pēc šaušanas Maskavā Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmenins teica, ka iestādes katru mēnesi novērš teroraktus un solīja, ka drošības dienesti būs gatavi laikus tikt galā ar visiem draudiem Olimpiādē, kurai Parīzē tiek gaidīti 13 miljoni apmeklētāju.

“Plāns B ir kļuvis par plānu A,” Darmenins teica senatoriem pagājušajā mēnesī, prezentējot samazinātos plānus atklāšanas ceremonijai. Viens no iemesliem drastiski samazināt atklāšanas ceremoniju bija lielais bažas par droniem, kas aprīkoti ar letālu munīciju, viņš piebilda. “Tas bija vai nu šis, vai nekāda atklāšanas ceremonija,” viņš teica.

Francijas nesena vēsture ciešot no liela mēroga uzbrukumiem no islamistu grupām — no Charlie Hebdo līdz Bataclan — ir bijusi vēl viens iemesls pastiprinātiem preventīviem pasākumiem.

“Tas nav noslēpums: Francija dzīvo ar teroraktu draudu,” Bruno Le Ray, Parīzes Olimpiskās komitejas drošības vadītājs un bijušais augsta ranga militārais amatpersona, teica POLITICO. Viņš piebilda, ka tika izveidots speciāls Olimpisko spēļu izlūkošanas dienests, lai apkopotu informāciju par visiem teroristu draudiem.

“No paša sākuma visi plāni tika veidoti pieņemot, ka pastāv teroristu drauds. Katrs aprīkojums, sākot ar būvniecību, integrēja šo jēdzienu,” viņš piebilda.

Bet atklāšanas ceremonija ir tikai viens no vairākiem drošības izaicinājumiem, teica Žerars Lakrua, Francijas aizsardzības nozares asociācijas (GICAT) drošības ģenerāldeputats.

Kad Francija uzvarēja konkursu par rīkošanu, GICAT iesniedza valdībai priekšlikumu, kur norādītas Spēļu drošības vajadzības — tostarp pret-dronu detektēšanas tehnoloģija un pūļa kontroles pasākumi — kurus GICAT teica, ka Francijas valdība izvēlējusies neievērot.

“Mums ir ļoti lielas bažas,” Lakrua teica POLITICO. “Mēs pie tā strādājam jau piecus gadus … bet mūs nav sekojusi Francijas valdība. Tagad ir par vēlu, mums atliek tikai cerēt.”

Kontroversiālajos soļos Francijas parlaments arī apstiprinaja likumprojektu, kas ļautu eksperimenti izmantot plaša mēroga reāllaika kameru sistēmas ar algoritmiem aizdomīgu uzvedību noteikšanai — piemēram, atstumtas lietas un cilvēki kustas pret straumi — pirmo reizi Eiropā un potenciālu sadursmi ar ES jauno AI noteikumu grāmatu.

‘Izsmelti’ policisti

Francijas iekšlietu ministrs noraidījis apsūdzības par nepietiekamu sagatavotību.

“Es katru dienu stradaju pie taa, lai ši atklasananas ceremonija butu Francijas lepnums,” Darmenins sacija intervija ar Le Parisien sakuma so menesi. “Terorisms var ietekmet ikvienu jebkura laika. Un ironiski, kameras tik ilgi kamer tas ir augsti drosibas pasakumiem, lielakie pasakumi ir starp drosakajam vietam.”

Spelem drosibas vajadzibas tiks sadalitas starp valsti un privatajiem uznemumiem, kopuma 22 000 privato drosibas agentu tiks izvietoti uznemumiem lai nodrosinatu vietnes un 45 000 militarie un policijas speki tiks mobilizeti apkartejas teritorijam.

Francijas nodoklu maksataji baidas ka vinji bus tie kas segs pasakuma drosibas izmaksas. Marta nacionala revizijas tiesas prezidents Pjers Moskovici teica ka sabiedriskie izdevumi var beigties starp 3 miljardiem un 5 miljardiem eiro potenciali parsniedzot sakotnejo 3 miljardu eiro novvertesanos. Sporta ministrs Amelija Oudea-Castera teica likumdevejiem ka vina vel nevar sniegt skaitli par Speles drosibas budzetu.

Antonijs Kaje CGT Policijas savienibas vaditajs sacija ka Francijas tiesibsargajoso iestazu bažas nav adresetas iekslieetu ministrijai kura nav iesaistijusi vinus neviena drosibas instrukcija. Olimpiade notiek divus gadus pec drosibas debakla Stade de France laika Cempionu ligas finala kur policija iekslieetu ministrija un Eiropas futbola vadibas organi katra saema dalu no vainas.

“Mes jau esam tikuši galaa ar pret-COP protestiem diviem teroristu uzbrukumu vilniem un pret-pensiju reformu protestiem…” Kaje teica POLITICO. “Mes esam pilnigi izsmelti.”

Francijas policistiem nav atļauts streikot bet pieaugums slimibu lapu skaits dazados rajonos pedejos gados ir uztverts ka masketa protesta forma.

Kaje brinaja ka tas var notikt velreiz Olimpiades laika.

Kiberterorisma drauds

Francijas kiberdrosibas agentura (ANSSI) ari gatavojusies pasakumam pedejos divus gadus veicot penetracijas testesanu un celot apzinatibu “masiva meroga”.

Ta velas aizsargat visas iesaistitas entitates Olimpiade tostarp kritisku infrastrukturu piemeram energiju un transportu.

Presa konference februari Makrons sacija ka “Vladimira Putina Krievija ir kluvusi par sistemisku destabilizacijas aktieri pasaule” un ka Krievijas kiberuzbrukumi bija “agresija” pret Franciju.

“Musu merkis nav bloket 100 procentus no uzbrukumiem kas notiks Olimpiades laika” Vincents Strubels ANSSI direktors sacija POLITICO. “Merkis ir bloket lielako dalu no uzbrukumiem pacelot drosibas limeni.”

Olimpiades laika 2018 gada ziemas speles Pjongcang Dienvidkoreja atklasananas ceremoniju traucija malveris zinams ka “Olimpiade Iznicinatajs” kas izslidzinaja datorus dzesot kritiskos sistemas failus izraisot Olimpiades majaslapu displeju monitorus un publisko Wi-Fi sabrukumu. Par vainigu tika nosaukta Krievijas hakeru grupa sakot ar ASV un Lielbritanijas valdibam.

Francijai jabut gatavai uz vairakiem uzbrukumiem Spelem sacija Frans Reguls Parizes Olimpiades komitejas kiberdrosibas vaditajs.

“Mes jau redzam dazadas aktivitates bet acimredzami visbidigakie aktieri bus valsts aktieri un tie mus skars kad tas bus visvairak sapigi: atklasananas ceremonijas vai sakuma speles laika” sacija viņš.

Vissliktakais scenarijs pec Regula butu koordinets kiberterorisma uzbrukums ar digitalo uzbrukumu iznicinot butiskus drosibas vai uzraudzibas sistemas.

“Pagaidam nav dokumenteta kiberterorisma gadijuma [pret Olimpiadi]” sacija viņš. “Es negribetu but pirmais informacijas drosibas vaditajs vesture kuram nacas saskarties ar tadu.”

Zinojumu sniedza Elisa Brauna.