Franču-vācu dzinējs apstājas

Viens no tūlītējiem rezultātiem ir tas, ka franču-vācu dzinēja kļūme padara ES augstāko amatu sacensības mazāk paredzamas. Parasti Šolcs un Makrons izmantotu savu tikšanos Berlīnē, lai vienotos par savām izvēlēm Eiropas Komisijas un Padomes prezidentiem. Ar Francijas Kristīni Lagardi Eiropas Centrālās bankas vadībā, ES spēcīgākais amats – Komisijas prezidents – parasti tiktu piešķirts vācu kandidātam un automātiski atbalstīts no Berlīnes koalīcijas puses. Francija meklētu bagātīgu otro balvu, iespējams, izpildviceprezidenta lomu, kas aptver konkurences un rūpniecības politiku.

Bet Makrons atturas atbalstīt acīmredzamo kandidāti uz šo amatu, Ursulu fon der Leieni, neskatoties uz viņas atkārtotiem mēģinājumiem iegūt viņa atbalstu.

Tā vietā viens no Makrona galvenajiem sabiedrotajiem šonedēļ norādīja, ka Makrons varētu atbalstīt Itālijas Mario Dragi, bijušo Eiropas Centrālās bankas vadītāju, kurš ir vairāk politiski neatkarīgs nekā fon der Leiena, augstam ES amatam.

Tas varētu būt uzticības balsojums Dragim. Vai arī tas varētu būt vājāka Makrona mēģinājums stiprināt savu pozīciju, kamēr Parīze cenšas izvairīties no pazemojuma Padomes galda apkārt.

Tagad arī Vācija ir iemeta šķēpi darbos. Komentējot POLITICO Briselas dekodēto biļetenu, vecākais Vācijas sociāldemokrāts Markuss Tēns izteica iespēju atbalstīt Dragi pār fon der Leienu – kas pirmajā acu uzmetienā izskatās pozitīvi, bet varētu arī nozīmēt tālāku haosu Vācijas koalīcijā.

Skrienot tukšumā

Makrona vizīte Vācijā tiek stilizēta kā liels diplomātisks brīdis. Pirmo reizi 24 gadu laikā franču līdera valsts vizīte sakrīt ar Vācijas Pamata likuma 75. gadadienu, kurā izklāstīta valsts demokrātiskā konstitūcija. Aicināts no Vācijas prezidenta Franka-Valters Šteinmeiera, franču līderis valstī uzturas trīs dienas un cenšas demonstrēt savus centienus apgūt vācu valodu.