Mike Johnson un Ukrainas atbalsts

Kad Maiks Džonsons oktobrī kļuva par spīkeru, viņš bija nolēmis, ka papildus militārais atbalsts Ukrainai būs nosacīts – saistīts ar citiem jautājumiem, piemēram, stingrākiem robežsardzes noteikumiem, kas bija ļoti maz ticami, ka tie tiks pieņemti demokrātiskajā Senātā.

Ukrainas prezidenta vēstījums

Maiks Džonsons bija spīkeris mazāk nekā divus mēnešus, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis viņam nesa vēsti: laiks izbeidzas.

Abi vīri decembrī sanāca spīkera kabinetā, kur blakus tiem atradās Ukrainas Ostrohas Bībele, un Zelenskis skaidri pateica, cik ilgi viņa valsts varēs izturēt pret atjaunoto Krievijas raķešu un dronu uzbrukumu.

“Marts vai aprīlis,” prezidents teica, saskaņā ar diviem cilvēkiem, kas bija pazīstami ar diskusiju.

Džonsona lēmums

Decembra tikšanās un drūmais prognoze lielā mērā ietekmēja Džonsona lēmumu iet pret savu konservatīvo kolēģu gribu un palīdzēt Ukrainai ar 60 miljardu dolāru atbalsta paketi, saskaņā ar trim cilvēkiem, kas bija pazīstami ar spīkera domāšanu, un kuriem tika piešķirta anonimitāte, lai apspriestu iekšējās pārrunas.

Visnozīmīgākais bija tas, ka tas deva Džonsonam termiņu – vienu, ko spīkeris uzņēmās kā savu Ukrainas atbalsta paketei.

Džonsons šo termiņu sasniedza ar nedaudz vairāk nekā nedēļu rezerves. Sestdien Pārstāvju palāta pieņēma četrus atsevišķus pasākumus – par Ukrainu, Izraēlu, Indo-Klusā okeāna reģionu un citiem nacionālajiem drošības jautājumiem – un prezidents Džo Baidens tos parakstīja likumos trešdien. Tagad 1 miljards dolāru militārajā palīdzībā dodas uz Ukrainu, ieskaitot tālas darbības raķetes, kas var palīdzēt Kijevai uzbrukt aiz Krievijas pozīcijām.

Džonsona iekšējais konflikts

Nav viena iemesla, kāpēc Džonsons, kurš iepriekš bija uzstājis, ka atbalsts Ukrainai jāsaista ar konservatīvajiem robežpolitikas jautājumiem, šoreiz teica “jā”. Bet tikšanās ar Zelenski deva Džonsonam lielāku steigu izlemt, vai veltīt savu spīkera amatu, lai sūtītu vairāk ieroču Ukrainai, teica trīs cilvēki.

Tas uzsāka četrus mēnešus personisku un profesionālu agoniju par to, vai nepakļauties republikāņiem, kas centās viņu atbrīvot no amata un nodrošināt militāro palīdzību Amerikas sabiedrotajiem. Un tas deva mērķi Džonsona biroja darbiniekiem, kas bija uzdevumā sagatavot Palātas paketi: sagatavot darbspējīgu variantu līdz termiņam – tikai gadījumam.

Šis stāsts ir balstīts uz intervijām ar astoņiem Republikāņu un Demokrātu kongresa palīgiem, lobistiem un amatpersonām, kas pazīstamas ar Rietumu izlūkdienestiem, visi piešķirti anonimitātei, lai detalizēti aprakstītu Džonsona iekšējo domāšanu un sarunas starp darbiniekiem viņa birojā.

Džonsona loma un lēmumi

Kad Džonsons oktobrī kļuva par spīkeru, viņš bija nolēmis padarīt papildus militāro atbalstu Ukrainai par nosacītu – saistot to ar citiem jautājumiem, piemēram, stingrākiem robežsardzes noteikumiem, kas bija ļoti maz ticami, ka tie tiks pieņemti demokrātiskajā Senātā. Laika gaitā šis saraksts paplašinājās, iekļaujot dažus atbalsta veidus aizdevumos un izmantojot konfiscētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai.

Bet pēc tam, kad Ukrainas līderis minēja, ka viņa karavīri līdz pavasarim būs gandrīz bez ieročiem, viena persona no Palātas vadības, kas bija pazīstama ar Džonsona domāšanu, teica, ka spīkeris nolēma rīkoties pirms tam. “Viņiem bija nepieciešama munīcija un tehnika, lai viņi varētu turpināt cīnīties,” teica persona, kurai arī tika piešķirta anonimitāte, lai runātu atklāti.

Uzdevums sagatavot likumprojektu un ceļu uz priekšu gulēja uz Džoša Hodžesa pleciem, Džonsona nacionālās drošības padomnieka. Hodžess, kurš mācījies Jūras kara koledžā un rakstījis profilu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadības stilu, bija viens no biroja visaktīvākajiem aizstāvjiem sūtīt palīdzību Ukrainai.

“Džošs ir tas, kurš šajā periodā paveica lielāko daļu smagā darba,” teica persona, kas bija pazīstama ar Hodžesa lomu. “Viņš ir tas, kurš lēnām visu salika kopā ar Aizsardzības departamentu, Nacionālo drošības padomi, komiteju priekšsēdētājiem un citiem locekļiem.” Viņš arī mēnešiem ilgi strādāja pie tā, lai nodrošinātu Džonsonam nepieciešamo vietu kompromisu panākšanai un informētu lēmumu pieņemšanai.

Hodžess arī tieši ietekmēja Džonsonu. Spīkeris dzirdēja padomus no citiem savas biroja darbiniekiem, ka viņam nevajadzētu virzīt uz priekšu palīdzību vai atbalstīt tikai palīdzību Izraēlai. Bet Hodžess, starp citiem balsiem, argumentēja, ka ASV ir iespēja pretoties augošajai asij starp Krieviju, Ķīnu un Irānu tādā veidā, kas ir gan tūlītējs, gan izmaksu ziņā efektīvs.

Nesniedzot palīdzību tagad, pēc personas viedokļa, kas pazinusi Hodžesa nostāju, vajadzētu vājināt Amerikas stāvokli pasaulē un stiprinot tās pretiniekus laikos, kad tie kļūst aizvien naidīgaki. Šis izvēles variants arī neļautu miljardiem dolāru veidot vairāk militāro spēju ASV, jo vecie ieroči nonaktu Ukrainas rindas.

Hodžess neatbildēja uz komentāra pieprasījumu. Bet persona tuvu viņam teica, ka viņš uztur nostāju par to, ka viņš ir daļa no plašas komandas pūliņiem.

Džonsons dzirdēja līdzīgus argumentus no citiem avotiem. Daudzi Republikanu likumdevēji, ieskaitot pārstavniecibas Maiklu Makolu (R-Teksasa), Ārlietu komitejas priekšsēdētaju turpinaja cieši sazinaties ar Džonsonu par nepieciešamibu virzit ārvalstu palidzibas likumprojektu.

Pro-Kijevas lobisti arî biezi apmeklêja Džonsonu, ieskaitot domubiedru evangêliskos kristiešus no Ukrainas. Atbalsta grupa Razom for Ukraine izvietoja reklamas Džonsona Luiziânas apgabalâ ar viņa miļâko Bîbeles pantu Estere 4:14 kas beidzas ar “kas zina vai tu esi nonâcis pie savas karaliskâs pozîcijas šâdam laikam?”

Pedêjo divu nedêlju laikâ izlûkdienestu amatpersonas un analîtiki sniedza informâciju likumdevêjiem Kapitolijâ kalnâ ieskaitot Džonsonu par situâciju Ukrainâ.

Amatpersonas teica ka aizvien vairâk tic ka Putina plâni mobilizêt jaunas militâras vienîbas – ieskaitot jaunu paramilitâru cînîtâju grupu kopâ ar papildus munîciju no Pekinas un samazinâtu Rietumu atbalstu Kijevai – varêtu dot viñam uzvaru Ukrainâ – un agrâk nekâ gaidîts – ja jaunais ASV atbalsts netiks izdots.

Putins neiegûtu to ko vêlêjas: pilnîgu Ukrainas pârvaldi. Bet viñam varêtu radît situâcija lîdz 2024.gada beigâm kur viñš varêtu panâkt labvêlîgus nosacîjumus sarunâm ar Zelenski analîtiki teica. CIA direktors Bils Barnss publiski atkartôja šo novêrtêjumu aprîlî vidû.

Tajâ pašâ laikâ Irânas raķešu un dronu uzbrukums Izraêlai šî mêneša sâkumâ mudinaja Džonsonu rîkoties steidzami attiecîbâ uz palîdzîbu Izraêlai pêc tiem pašiem trim cilvêkiem kas pazina Džonsona domâsanu. Uzbrukuma dienâ pêc tam spîkers zvanîja Pârstavju palatas minoritâtes lîderim Hakeemam Jeffriesam viñam demokrâtiskajam pretiniekam un teica ka ir gatavs virzît uz priekšu visus ârvalstu palidzibas likumprojektus.

Konservatîvie kolêgi uzbruka Džonsonam otrdien kad Pârstavju palata atgriezâs sesijâ prasot lai viñš virza tikai palidzibu Izraêlai – vai vispar neatbalsta papildinajumu. Daži teica ka likt Ukrainas pasakumu uz grida butu viña spikera amata zaudesana. Impulss sacija aiz muguras Republikanu Marjorie Taylor Greene (R-Gruzija) prieksliekuma atbrivot vinu.

Džonsons pagriezâs pie lûgšanas Makols vêlak stastija žurnalistiem: “Viñš bija sarauts starp centieniem glabât savu darbu un darît pareizo lietu.”

Džonsons vêlreiz sapulcêja savus palîgus tajâ pašâ vakarâ. Viñi atkal apsprieda katru argumentu par un pret un izrunaja katru scenariju. Sarunu laikâ Hodžess sniedza aizrautîgu aicinajumu atbalstit ârvalstu palidzibas plânu.

Džonsons tad pateica savam personâlam ka viñam vajag nakti lai par to padomatu. Lîdz tam brîdim kad spîkers atgriezâs savâ Kapitolija biroja treðdien no rîta viñð bija izlemsis reizi par visâm reizêm: “Es darîðu pareizo lietu. Es darîðu to ko zinu ka ir pareizi. Mês virzâmies uz priekðu.”

Erina Banco devusi ieguldîjumu šajâ ziòojumâ.