Parīze – Zaļās vienošanās nākotne ir apdraudēta

Tuvoties vēlēšanām, kas varētu apstiprināt kontinenta labējo pagriezienu, šis Eiropas piecgades stūrakmens, kas paredzēts Eiropas ekoloģiskās un enerģētiskās pārejas nodrošināšanai, tiek nopietni apšaubīts.

Ekstrēmā labējā spēka un daļas Eiropas konservatīvo spēku, kas varētu gūt panākumus nākamajās vēlēšanās, pretestība ir skaidra.

Politiskais klimats 2024. gada pavasarī ir radikāli atšķirīgs no 2019. gada zaļā viļņa, kad ekoloģisko partiju vēsturiskie rezultāti palīdzēja padarīt Zaļo vienošanos par Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa prioritāti. Līdz ar to pastāv draudi Zaļās vienošanās nākotnei nākamajā pilnvaru termiņā.

Identitātes un Demokrātijas (ID) grupā, kurā darbojas arī Nacionālais Apvienības, līnija ir skaidra. “Zaļā vienošanās ir mirusi … viss tiks atsiet,” saka viens no Marine Le Pen, Nacionālās Asamblejas deputātu prezidentes, tuvākajiem padomniekiem.

Saskaroties ar lauksaimnieku neapmierinātību, Eiropas Komisija jau ir paziņojusi par lauksaimniecības noteikumu atvieglojumiem, kas atceļ prasību lauksaimniekiem neapstrādāt daļu no saviem zemes gabaliem. Noteikumi par lauksaimniecības zemju atjaunošanu, kas ir daļa no dabas atjaunošanas regulas, kas paredzēta Eiropas dabas telpu saglabāšanai, arī ir tikuši vājināti pret Eiropas labējo spēku opozīciju.

Ekoloģistu bažas ir lielas, jo viņi cīnās ar aptauju rezultātiem. Viņu saraksta līdere Marie Toussaint pa telefonu pauž “lielas bažas”, ka Eiropas Savienība “ir nonākusi lielu ekoloģisko atkāpšanos ērā pat pirms Eiropas vēlēšanām”.

“Ja uzvarēs labējie un ekstrēmie labējie, Zaļās vienošanās vairs nebūs,” viņa brīdina.

Problēma ir Eiropas tekstos iekļautajos pārskatīšanas noteikumos, kas varētu ļaut labējai opozīcijai atgriezties pie jau pieņemtajiem jautājumiem. Piemēram, teksts, kas aizliedz termisko automobiļu pārdošanu no 2035. gada, satur pārskatīšanas klauzulu, kas paredz tā pārskatīšanu 2026. gadā, un varētu ļaut atlikt termiņu.

Uz jautājumu par konkrētajiem politikas virzieniem, kas varētu tikt uzbrukti nākamajā pilnvaru termiņā, Le Pen padomnieks atbild, ka viņš nav “šajā loģikā”. “Es neesmu šeit, lai veiktu korekcijas, es apstrīdu visu sistēmu.”

No Renew centriskajiem spēkiem grib būt mierinoši.

“Es vispār nedomāju, ka nākamajā pilnvaru termiņā būs krasa virziena maiņa,” mierina Eiropas Parlamenta vides komitejas priekšsēdētājs un viens no vienošanās arhitektiem Pascal Canfin.

“Ir skaidrs lauksaimniecības jautājums, bet par pārējo (…) konsenss ir klāt, ieguldījumi ir veikti, vērtību ķēdes tiek organizētas, tāpēc mēs neatgriezīsimies atpakaļ,” viņš sīki izklāsta pa telefonu POLITICO.

“Bremzēšanas trieciens“

Pēdējo mēnešu laikā kontinentu pāršalcis spilgtais lauksaimnieku neapmierinātums koncentrē lielāko daļu spriedzes. Tā kļuvusi par galveno politisko jautājumu.

Anne Sander, Eiropas Parlamenta deputāte un kandidāte no Republikāņu partijas (LR), kas darbojas ar Eiropas Tautas partiju (ETP), aicina “piemest bremzes” Zaļajai vienošanai, kamēr “lauksaimnieki ir ielās”.

“Es ceru, ka nākamais pilnvaru termiņš būs beigas Zaļajai vienošanai tādai, kāda tika izveidota bez pamatojuma un ar šo dekrescences ideoloģiju,” piebilst viņa.

Dabas atjaunošanas regulas projekts, kas paredzēts kā viens no Zaļo vienošanos stūrakmeņiem, jau ir cietis no šīm opozīcijas darbībām. Tas paredz atjaunot 20% no Eiropas dabas telpām līdz 2030. gadam.

Tas ir būtiski mīkstināts Eiropas labējo spēku opozīcijas dēļ — ID, Eiropas Konservatīvo un Reformistu (EKR), kā arī daļas ETP un Renew grupu — kā arī vairāku Eiropas valdību dēļ. Viņi panāca lauksaimniecības zemju atjaunošanas prasības atcelšanu.

“Šie spēki ir izvirzījuši lauksaimniecisko sektoru pret Zaļo vienošanos, pat ja līdz šim tas nav tieši skaris lauksaimniecības sektoru,” norāda Neil Makaroff, Briseles klimata domnīcas Strategic Perspectives direktors.

Teksts, kas joprojām jāapstiprina Eiropas vides ministriem, jau ir kļuvis par simbolu konservatīvo un populistisko partiju opozīcijai pret Zaļo vienošanos.

“Zaļo vienošanos Frontex”

Kandidāti, kas aizstāv Zaļo vienošanos turpinājumu, domā par to, kā ņemt vērā lauksaimnieku bažas nākamajos pilnvaru termiņos.

Francijas ekoloģistu līdere Marie Toussaint aicina izveidot “Zaļo vienošanos 2.0”, kas paredz “transformēt ekonomiku”. Tas ietvertu 10 miljardu eiro lielu investīciju plānu gadam, lai “atbalstītu zemniekus”, kas pieņem agroekoloģiskas prakses.

No Macronistu puses tiek stradats pie Zaļo vienošanos rūpnieciskajiem aspektiem, lai to saskaņotu ar Francijas prezidentam un labajai sparnam dargajiem suverenitates jautajumiem.

Propozicija saskan ar Eiropas Komisijas prezidentes Ursula von der Leyen vēlmi “turpinat atbalstīt rūpniecisko sektoru nakošaja Zaļo vienošanos faze”.

Lai “nomierinatu rūpniekus un lauksaimniekus”, macronistu deputats Pascal Canfin piedava ieviest “Zaļo vienošanos Frontex”, muitas dienestu bloka videja noteikumu kontrolei.

Viņš aizstav arī “ogljhidratu tirgus ieviesanu agroproduktos, kas neietekme lauksaimniekus bet gan parstradatajus,” tas ir agroindustrijas uznemumus.

“Pat ja Parlaments butu labejais, es domaju ka tas var iziet,” uztur Canfin.