Briseles kodēšana: kā lēmumi Briseles ietekmē jūs
Uzziniet par jaunākajām ziņām no lielākās ziņu redakcijas Eiropas galvaspilsētā.
Autors JÜRGEN KLÖCKNER
Kopā ar JULIUS BRINKMANN un LAURA HÜLSEMANN
GALVENĀS TĒMAS
— Skandāls Eiropā: Trīs valstis atzina Palestīnu par valsti. Izraēla nekavējoties atsauca savus vēstniekus Īrijā un Norvēģijā.
— Nākamais solis tirdzniecības karā: Ķīna plāno paaugstināt tarifus, kas varētu ietekmēt Porsche un SUV. Von der Leyen reaģēja piesardzīgi.
— Jauns sankciju pakete pret Krieviju: Šodien Briseles darba kārtībā ir papildu pasākumi pret Maskavu. Sarunas ir sarežģītas, kā uzzināja POLITICO.
— Nākotne kā tehnoloģiju kontinents: ES digitālo ministru sanāksmē tika apspriesti daudz vairāk nekā tikai mākslīgā intelekta likums. POLITICO zina detaļas.
— Zaļais darījums: Klimata vienošanās zaudē atbalstītājus, kā bija redzams ES vēlēšanu debatēs.
Sveicināti Brussels Decoded, ikdienas Eiropas ziņu apkopojumā no POLITICO pusdienlaikā. Mans vārds ir Jürgen Klöckner — un es kopā ar kolēģiem Laura Hülsemann un Julius Brinkmann informēšu jūs par jaunumiem Eiropas varas centrā.
Sūtiet padomus un atsauksmes uz [e-pasts aizsargāts], [e-pasts aizsargāts] un [e-pasts aizsargāts]
Vai sekojiet mums Twitter: @herrkloeckner, @hulsemannLaura un @juliusbri_
KO BRISELE APSPRIEŽ
PALĒSTINAS SKANDĀLS: Šodien rītā Īrija, Spānija un Norvēģija paziņoja, ka nākamnedēļ oficiāli atzīs Palestīnu par valsti.
Beļģija varētu sekot: Vicepremjere Petra De Sutter teica, ka valstij jāseko citu valstu lēmumiem. Par to viņa “cīnīsies valdībā”.
Izraēla reaģēja sašutusi. Ārlietu ministrs Israel Katz “rīkoja nekavējoties atsaukt Izraēlas vēstniekus Īrijā un Norvēģijā konsultācijai”.
Īrijas perspektīva: Premjerministrs Simon Harris teica, ka Palestīnai ir tiesības uz atzīšanu kā suverēnai valstij, tāpat kā Īrijai pēc neatkarības kara pret Lielbritāniju pirms vairāk nekā simts gadiem.
Cerība uz diplomātisko risinājumu: Harris uzsvēra, ka Īrija cer uz diplomātijas atsākšanu starp Izraēlu un Palestīnas pašvaldību Rietumkrastā.
Nevienota viedokļa no SPD: Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Michael Roth rakstīja, ka viņš “nav pārliecināts”, ka atzīšana ir piemērots pasākums pēc 7. oktobra slaktiņa.
SPD politiķi Ralf Stegner un Isabel Cademartori aicināja “Stern” iniciatīvu atzīt Palestīnu. Jautājums par Ārlietu ministrijai palika neatbildēts.
Citas valstis varētu pievienoties: Slovēnija un Malta arī teica, ka vēlas atzīt valsti, bet nav noteikušas grafiku.
Atzīšana nav “tabu Francijai”: Francijas prezidents Emmanuel Macron februārī teica: “Mums tas ir parāds palestīniešiem, kuru centienus pārāk ilgi ir apspiesti”. Francijas ārlietu ministrs Stéphane Séjourné tagad runā par “diviem valstiem”.
Zviedrija līdz šim bija vienīgā valsts, kas atzinusi valsti, lai gan tā ir ES dalībvalsts. Citas valstis – piemēram, Bulgārija, Kipra, Čehijas Republika, Ungārija, Malta, Rumānija, Polija un Slovākija – jau bija atzinušas Palestīnu pirms pievienošanās ES.
Izraēlas veto: Vācija un ASV apgalvo, ka atzītu Palestīnu kā daļu no ar Izraēlu vienojušos divvalstu risinājuma – kas faktiski piešķir Izraēlas valdībai veto. Premjerministrs Benjamin Netanjahu tomēr noraida divvalstu risinājumu.
NĀKAMAIS SOLIS TIRDZNIECĪBAS KARĀ: Ķīnas tirdzniecības kamera ES brīdināja, ka “Ķīna varētu paaugstināt savu pagaidu tarifu uz importētajiem transportlīdzekļiem ar lieliem dzinējiem līdz pat 25%”.
Tas ietekmētu galvenokārt SUV un Porsche. Vācu automobiļu ražotāju akcijas zaudēja vērtību paziņojuma dēļ. Pekina apsver arī tarifus pret Eiropas, Amerikas un Japānas termoplastu ražotajiem.
Komisijas priekšsēdētaja Ursula von der Leyen uzsvēra nodomu, ka ES vajadzības gadījumā reaģētu ar sankcijām pret Ķīnas produktiem.
Brisele ieviesīs “mērķtiecīgus” tarifus uz Ķīnas elektrotransportlīdzekļiem, ja Eiropas Komisijas uzsāktajos izmeklēšanajos noskaidrosies, ka subsīdijas ir nelikumīgas, sacīja CDU politiķe otrdienas vakarā.
Papildu izmeklēšanas: Piektdien Brisele uzsāka papildu izmeklēšanu par naudas tērauda caurulēm (un stikla šķiedras kabeļiem no Indijas).
Aicinājums no Vašingtonas: ASV finanšu ministre Janet Yellen aicināja ES “stratēģiski” un “vienoti” reaģēt pret Ķīnu.
Eiropas veidolā: Von der Leyen teica, ka var “garantēt”, ka tarifu apmērs būtu proporcionals nodarītajam kaitējumam.
JAUNAS SANKCIJAS PRET KRIEVIJU: Dalībvalstu diplomāti apspriež plānotos sankcijas pret Krieviju (un Baltkrieviju). Tomēr pakete vēl ir svaiga – un strīdus raisoša.
Pēc šovakar paredzētajiem sarunam “būs skaidrs, kas tieši iekļauts un kur ir sarkanās līnijas”, sacīja ES diplomāts. “Jo iepriekšejais apspriedes bija vēl ļoti nenoteiktas.”
LNG apgrūtina visu paketi: Tautas konsultatīvais pakalpojums ir pretrunīgs, jo valstis kā Ungarija to bloķe.
“Cilvēki ir pārspriegti un atturas, jo tas ir liels un ļoti jutīgs jautajums”, sacīja anonims Briseles konsultants POLITICO.
Turklāt ir grūti, panakt vienpratibu par héliju. Šo gaisu importe tikai nelielos daudzumos; nav precedentu par preventivajiem sankcijam.
Kas saka ko un kā? Jau paša tautas intereses par LNG industriju apgalvo, ka viņiem ir “papildus tehniskie jautajumi”. Tajos ietilpst Spānija un Beļģija. Citas valstis pieprasa “sekmes novērtējumu”.
“Mūsu pozitija ir pozitiva”, sacija otrs ES diplomats POLITICO par visu paketi. Bet ir par agru prasit detaļas. “Mūsu diskusijas vēl turpinas un mums ir jautajumi par iespejamajam sekmem – tas ir pilnigi normali.”
Vel viens gaisa laukojums fonaa: Helijs, neliela bet augoša Krievijas industrija, arī ir šodienas diskusiju darba kartibaa, kaa tris ES diplomati apstiprinaja.
Piegade mikroshemam un medicinas iekartam: Helijs ir augsta pieprasijuma starp augsto tehnologiju klientiem ka pusvaditaju un medicinas ierices razotajiem. Importa aizliegums tagad paredzets lai noversu izpletes eksportu no Kremla.
Cena viena miljarda eiro: “Mums zinams, ka Krievija grib palielinat savu pasaules tirgus dalu no diviem lidz 30 procentiem, buvajot divas helija rupnicas”, sacija niderlandiesu liberlais Eiroparlamenta deputats Bart Groothuis POLITICO. “Preventiva sankcija ka ši var atņemt Krievijas karaspelkiem miljardu eiro”, piebilda vins.
Tuvakais tirdzniecibas ministru sanaksmes tuvojas: ES vestnieki ari apstiprinaja darba kartibu tirdzniecibas ministru sanaksmei nakamaja nedela.
KO LASITAJI VAR UZZINAT
- Ka PTO nakotne lems lemumus
- Ka diplomatiska konflikta starpa Spaniju un Argentinu ietekme ES tirdzniecibas attiecibas
KO NAKOTNE NESAIS
Eiropas Savienibas digitalo ministru sanaksme otrdiena Brisele sapulcejas lai izteiktu skaidru vestijumu nakamajam likumdosanas periodam: pietiek ar parauglikumiem!
Merkis: Izmantosim esošos digitalos noteikumus – un neskaitamas standartus, vadlinijas, istenosanas un delegetas tiesibas aktus, kas tam nepieciešami.
Digitalie ministri aicinaja koncentreities uz efektivu un viendabigu istenosanu. Mūsu Morning Tech kollegi iesledzas un uzzinaja daudz citu signalu nakamajai Komisijai.
Nauda zemjurass kebelem:Irijas digitalais ministrs Ossian Smyth brinaja, ka ES japilda solijumi attieciba uz zemjurass keblu finansešanu, kas ir strategiska nozime valstij.
“Connecting Europe” finansešanas ietvaros nakamaja balsošanas perioda nepieciešams lielaks apjoms lai atbalstitu šo “kritisko infrastrukturu musu kontinentam”, sacija Smyth. Vins piebilda, ka driz publices ‘dokumentu’, kur izklasti idejas par to noturibu uzlabošanu.
Mums nepieciešami ES cempioni:Lai gan nesenais strategijas dokuments par Eiropas digitalo infrastrukturu nebija oficiali darba kartiba, Spanijas digitalais ministrs José Luis Escrivá Belmonte argumenteja ka Eiropa nepieciešams “digitalo tiklu likums” un “stiprs vispar Eiropas telekomunikaciju sektors”. Tikai tad Eiropa varetu parliecinaties par “lieliem operatoriem kas spej konkurèt pasaules meroga”.
Lai to sasniedzu,eiropeiska konkurences politika un Komisijas loma japarvereteja, piebilda vins, kam sekoja lidzigas prasibas no Italijas ministra Stefano Verrecchia par lielaku konsolidaciju.
Bernu aizsardziba: “Mums japaveic daudz vairak lai aizsargatu bernus tiešsaiste no nelikumigiem satura veidiem, kaitigiem algoritmiem, atkaribu radošiem dizainiem un ‘masivas datu apkoposanas'”, sacija daniete Marie Bjerre Holst un aicinaja uz lielaku spiedienu uz socialajiem tikliem un “efektivu vecuma parbaudi”.
Buzzkiller:Ieksejais tirgus komisars Thierry Breton uzklausija šo aicinajumu uz istenosanu – bet atgadinaja ES galvaspilsetam ka 16 no tam “vel nav nosaucusi autoritati vai pat lidzeklus lai piemero likumus par kuriem esam balsoti”.
Lai istenosana butu veiksmiga,“katram japiedalas”, piebilda vins noradot ka ir “parak daudz dalibvalstu” kas šo pieeju majas neisteno
