Pārdomājot ES ierobežojošos pasākumus
Apdrošināšana Budžets Drošība Dzīves dārdzība Eksports Imports Izaugsme Izturība Karš Konfidencialitāte Konflikts Konkurence un rūpniecības politika Kremlis Krīze lauksaimniecība un pārtika Maksājumi Mēslošanas līdzekļi Migrācija Militārais Nodrošinājums Nopietnas un hroniskas slimības Pārtikas nodrošinājums Pētniecība Risks un atbilstība Sankcijas Tērauds Tiesas Tiesības Tirgi Uzņēmējdarbība un konkurence Uzņēmumi Zaudējumi un bojājumi

Pārdomājot ES ierobežojošos pasākumus

Vai Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju ir nevēlamas sekas?

Kaut arī sākotnēji Krievijas ekonomika tika satricināta ar ierobežojumiem, tā ir parādījusi pārsteidzošu noturību. Eiropa savukārt saskaras ar lēnas izaugsmes gadu.

Arī par dažu Briselē izdotu embargo likumību un negatīvo ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un plašākām humanitārām sekām gan vispārīgā, gan individuālā līmenī pieaug bažas.

Cīņai ieejot trešajā gadā, ir skaidrs, ka var būt nepieciešama pārdomāšana. Nepieciešama spēcīga un vienota Eiropas Savienības nostāja — bet arī skaidrs, konsekvents un atbilstošs sankciju režīms, kas cenšas samazināt blakus zaudējumus, cik vien iespējams.

Diminējoša sankciju ietekme

Ar Eiropas 13. ekonomisko pasākumu paketi Krievija joprojām ir pasaulē visvairāk sankcionētā valsts ar ievērojamu pārsvaru. Gandrīz 2000 Krievijas indivīdiem un organizācijām ir uzlikts ierobežojumi, un ir noteikti aizliegumi plašam importa un eksporta preču klāstam, sākot no luksusa pulksteņiem līdz neapstrādātai naftai.

Embargo uz pēdējo bija īpaši efektīvs, kad tas tika ieviests pirmo reizi, veicinot Krievijas budžeta deficītu 25 miljardu dolāru apmērā 2023. gada sākumā. Taču Eiropas Savienības enerģētikas sankciju ietekme ir samazinājusies pēdējo 12 mēnešu laikā, jo Maskava ir mobilizējusi plašu “ēnu floti” tankkuģu, lai apkalpotu alternatīvos, neeiropeiskos tirgus — galvenokārt Ķīnu, Indiju un Turciju.

Attiecībā uz darbībām pret indivīdiem un entitātēm pieeja atgādina spēli “whack-a-mole”. Piemēram, Krievijas tērauda giganta Evraz līdzdibinātājs Aleksandrs Abramovs ir melnajā sarakstā Apvienotajā Karalistē par savu iesaistīšanos “Krievijas militārās mašīnas finansēšanā”, bet Briselē nav veikti nekādi pasākumi. Tomēr Saodat Narzieva, sankcionētā metālu un telekomunikāciju magnāta Ališera Usmanova māsa, tika iekļauta Eiropas ierobežojumu sarakstā, tikai lai lēmumu atceltu pēc tam, kad Narzieva vērsās tiesā. Neskatoties uz sankciju paredzamo mērķi, šajā gadījumā tas var nejauši nonākt konfliktā ar pamattiesībām, proti, tiesībām uz vienlīdzīgu likuma aizsardzību un brīvību no patvaļīgas iejaukšanās savā īpašumā, privātajā dzīvē, ģimenē vai mājoklī, īpaši tad, ja pamats ir neapstrīdams saskaņā ar valsts tiesas lēmumiem.

Eiropas ekonomiskais slogs

Krievijas ekonomika, pārdzīvojusi sākotnējo Rietumu sankciju šoku, ir atgriezusies izaugsmes režīmā. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju Krievijas IKP šogad pieaugs par 1,8 procentiem, kas ir vienlīdzīgi Brazīlijai un nav tālu aiz Amerikas Savienotajām Valstīm. Pretstatā tam Eiropas trīs lielākajām ekonomikām — Vācijai, Francijai un Itālijai — katram prognozēts zem 1 procenta izaugsmes (attiecīgi 0,3 procenti, 0,6 procenti un 0,7 procenti).

Koncentrējoties uz kontinenta rūpniecisko lielvalsti Vāciju, Eiropas Savienības pasākumu pret Kremli negatīvo ietekmi ir grūti ignorēt. KPMG veiktajā aptaujā divas trešdaļas Vācijas uzņēmumu ar saistībām ar Krieviju vai Ukrainu ziņoja, ka “liela skaita strauji notiekošu un sarežģītu sankciju īstenošana un ievērošana” bija lielākais izaicinājums, ar ko viņi saskaras.

Daudzi Eiropas uzņēmumi joprojām darbojas Krievijā, kas lika Eiropas Komisijas vides lietu komisaram aicināt uz plašāku nodokļu uzlikšanu šiem uzņēmumiem.

Humanitārie apsvērumi

Blakus ekonomiskajiem un komerciālajiem kritumiem pieaug bažas par humanitārajām sekām Eiropas sankciju režīma dēļ.

Gan Krievija, gan tās sabiedrotais Baltkrievija ir galvenie pārtikas un mēslojuma piegādātaji lielai pasaules daļai — īpaši Āfrikai, kur turpinās dziļa pārtikas drošības krīze. Lai gan Eiropas Savienība oficiāli nav noteikusi ierobežojumus pārtikai un mēslojumam, pētījumi norāda uz “pilnveidošanu”, kur uzņēmumi baidoties piedalīties nesankcionētu preču plūsmas nodrošinajumos — neskatoties uz to legalitati — baidoties no neparedzamiem ierobežojumiem, grūtībami saņemt maksu no izraudzitiem Krievijas pircējiem vai nespēju nodrošinat kuģus un apdrošinajumu.

Sankciju blakus efekti ir izplatījušies arī uz citu valstu pilsoņiem, tostarp sankcionējošajiem valstiem pašiem. Dzīves dargums Eiropas Savienibai nozimigi paaugstinaja neapmierinatibu starp zemniekiem un citam interesentu grupam.

Ierobežojumi Krievijas preču eksportam ir palielinajuši cenas pasaules tirgos, radot spiedienu nabadzigakam valstim, kas paļaujas uz importu, tostarp no Krievijas, lai uzturētu savu iedzivotaju skaitu.

Mazak uzmanibas tika pieversta sankciju ietekmei uz labdaribas projektiem ko finanseja merktie individi lai atbalstitu humanitaros un socialos merkus. Vairaki lieli labdaribas projekti tika sponsoreti no individiem kuri tagad ir Eiropas Savienibas sankciju saraksta. Lai gan tiešo sankciju ietekmi uz šiem projektiem ir grūti aprēķinat, ierobežojumi galvenajiem donorim visticamak traucē viņiem turpinat atbalstit pasakumus kas palidz neaizsargatam populacijam visa pasaule, it ipasi nabadzigakam valstim blakus Eiropas Savienibai. Un tas savukart ir neto devums pieaugosajai nelegalajai migracijai pretim Eiropas Savienibai.

Ceļa izveide deeskalacijai

Konflikta turpinoties starp Krieviju un Ukrainu, ir butiski parvertet Eiropas Savienibas sankciju efektivitati un sekas. Meginot ierobezot Krievijas agresiju, parak plata sankciju piemerosana ir izraisijusi spriedzi Eiropas ekonomikam un humanitaro palidzibas centieniem. Ir pienacis laiks precizakam pasakumam.

Sankciju racionalizacija lai neparspeidzami merktu Kremļa kara masinu palielinatu atbilstibu un samazinatu neaizsargatibu. Vienlaikus palidzibas mehanismi kas atbalsta skartos Eiropas rupniecibas nozares palidzetu risinat ekonomiskos vajadzibus kas piemekle lielu kontinenta dalu. Beidzot ja rupigi sagatavoti un publiceti skaidra sankciju atcelšanas strategija var palidzet izveidot celu plašakai deeskalacijai.

Parskatot ierobezojumu pasakumus lai samazinatu blakus zaudesimus saglabajot spiedienu uz Krieviju parada Eiropas labako iespeju ilgtermina uzturet savus vertibus un intereses.