Algas pieaugums Vācijā

Ver.di, kas ir viena no lielākajām Vācijas arodbiedrībām, nesen paziņoja, ka tās biedriem izdevies panākt līdz pat 18 procentu algas pieaugumu divu gadu laikā Vācijas aviokompānijā Lufthansa. Tas ir spilgts piemērs tam, kā algas “panāk” iepriekšējo inflāciju un kļūst par atbalstošu faktoru. Reālo ienākumu pieaugums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozē ekonomikas atveseļošanās paātrinājumu nākamajā gadā.

Proti, ko darīt pēc jūnija?

Turklāt, samazinot procentu likmes, kamēr ASV Federālā rezervju sistēma runā par to paaugstināšanu, varētu novest pie eiro vērtības samazināšanās, radot iespaidu par mēģinājumu aktīvi iegūt konkurētspējas priekšrocības pret ASV uzņēmumiem. Tas varētu izprovocēt importa tarifu ieviešanu no atkārtoti ievēlēta Donalda Trampa vai pat no esošā prezidenta Džo Baidena, cenšoties nezaudēt priekšrocības pirms novembra vēlēšanām.

Tātad tas, kas notiks pēc jūnija, ir nezināms. ECB sagaida, ka inflācija būs nepastāvīga visu gada atlikušo daļu, pēc tam, kad martā tā sasniedza divarpus gadu zemāko līmeni. Banka ir īpaši jutīga pret procentu likmju samazināšanas iespējamību, ja galvenā inflācija vairs faktiski nesamazinās.

Kā BNP Paribas galvenais ekonomists Marcelo Karvalju teica intervijā ar POLITICO, izaugsme ir noturīga, inflācija ir pastāvīga, tāpēc politika, visticamāk, paliks piesardzīga. Kā daudzi ir novērojuši pēdējās nedēļās, “pēdējais posms ir visgrūtākais”, kad runa ir par trīs gadus ilgušas inflācijas epizodi beigšanu, kas ir mainījusi miljoniem cilvēku dzīves.

No gaišās puses, Karvalju apgalvoja, ka eirozona, kura pēdējos sešus ceturkšņus gandrīz nav augusi, atgriezīsies pie ilgtermiņa tendences, savukārt ASV nespēs saglabāt pašreizējo tempu. Tas beigs “divergenci” starp abiem blokiem, kas šonedēļ bija aktuāla tēma Vašingtonā. ECB var vēl aizskaudīt ātrāku izaugsmi pāri Atlantijas okeānam, bet vismaz inflācijas ziņā Karvalju norādīja: “Pēdējais kilometrs ir īsāks nekā pēdējais jūdze.”