Francijas enerģijas un klimata ikdienas ziņu avots.
Autors ARTHUR NAZARET
Kopā ar AUDE LE GENTIL un NICOLAS CAMUT
Informācija un padomi dalīšanai? Rakstiet Nicolas Camut, Aude Le Gentil un Arthur Nazaret | Skatīt pārlūkā
— Slikts laiks likumprojektam par autoparku elektrifikāciju
— Hidroenerģijas nozare baidās, ka valsts to pametīs ūdenī
— Gabriel Attal vēlas pievērsties klimata pārmaiņu pielāgošanai
Sveiki visiem, vakar vakarā mēs bijām labi apvienoti, lai svinētu jūsu iecienītās informācijas biļetena atklāšanu. Un apspriest plūsmas, krājumus, enerģijas renovāciju un slodzes koeficientu pie šampanieša glāzes.
Vakar vakarā tika pamanīti… Jordan Esnault un Aminata Diakité, Christophe Béchu padomnieki… Olivia Fritzinger, Enerģijas regulēšanas komisijas komunikācijas un institucionālo attiecību direktore… Delegācijas no Francijas elektroenerģijas savienības un Francijas ūdeņraža… Jean André Barbosa no Renault grupas… Camille Defard, Jacques Delors institūta Enerģijas centra vadītāja… Ania Ould Lamara Kaci, nesen veicināta par Havas Paris asociēto direktori… un daudzi citi!
Pierre Cazeneuve, Renaissance deputāts, kas iekļauts 31 svarīgāko cilvēku sarakstā, atbildēja uz dažiem jautājumiem par ekoloģiskās pārejas plānošanu pie piecdesmit pāru uzmanīgām acīm. Viņš lika likmes, ka ekoloģija būs galvenais gaidāmās “V2” La Sorbonne runas aspekts, ko šodien no rīta teiks prezidents Emmanuel Macron. Atbilde ap 11.00. Tikmēr turpiniet lasīt mūs!
L’ACTU DU JOUR
LIKUMPROJEKTS IEGRIMST. Damien Adam (Renaissance) likumprojekts par profesionālo autoparku elektrifikāciju ir ieguvis smagu triecienu. Teksts, kas izraisa nesaskaņas valdošajā koalīcijā, tiks izskatīts nākamajā otrdienas pēcpusdienā Asamblejā. Bet tas, visticamāk, netiks pieņemts.
“Varbūtība ir tuvu nullei”, saka viens no valdošās koalīcijas deputātiem manam kolēģim Nicolas Camut. Manuprāt, grafiks nav izpildāms”. Ja teksts netiek pieņemts nākamajā otrdienā, to nevarēs iekļaut Palais-Bourbon kalendārā pirms septembra, kas ir mūžība.
Vētras grozījumi. Jūsu informācijas biļetena noslēgšanas brīdī jau bija iesniegti 69 grozījumi, kas ir “četras stundas debates”, aprēķina Olga Givernet, teksta atbildīgais Renaissance grupā. Pārāk daudz, lai balsotu, jo Bruno Millienne (Modem), kas ir stipri pret tekstu, ir solījis iesniegt vēl 150 grozījumus.
Dusmu dzinējs. Teksts paredz pastiprināt nomnieku un lielo uzņēmumu autoparku atjaunošanas mērķus, palielinot elektrisko transportlīdzekļu proporciju, un iekļauj finansiālas sankcijas līdz pat 1% no to apgrozījuma Francijā.
Ietekmes spēles. Atbalstīts daudzu NVO, PPL būtu, saskaņā ar tās pretiniekiem, lielā mērā iedvesmots no Transport & Environment (T&E) ziņojuma pagājušajā gadā publicētajiem līdzīgiem secinājumiem. “Mēs neuzrakstam Asamblejas nacionālajos tekstos”, noliedz Léo Larivière, NVO advokatūras vadītājs, norādot tikai uz “skaitliskiem skaidrojumiem”.
Dubultais efekts. Viņš aizstāv PPL, kas vērsts uz “sociālās taisnīguma” jautājumu, lai ļautu “pāriet uz elektrisko” ar mazākām izmaksām: elektriskie profesionālie transportlīdzekļi tiks pārdoti otrreizējā automašīnu tirgū pēc dažiem gadiem.
Metode rada nemieru valdošajai koalīcijai. “Ziņojums [no T&E] ir konstatējums, bet es gribētu zināt cēloņus” apgalvo Bruno Millienne. Viņš baidās, ka daži uzņēmumi nespēj sasniegt mērķus labu iemeslu dēļ vai pat tiek mudināti piegādēm no Ķīnas. Viņš brīdina: “Ir labi puse Renaissance deputātu, kas otrdien 30. aprīlī dosies urinēt, jo viņi nejūtas ērti [ar tekstu].”
Malaikot. “Notiek liels parlamenta darbs”, noraida Transporta ministra vietnieka kabinets, norādot uz “vairākiem jautājumiem, kas jāpārskata”. Sazinoties ar Damien Adam, viņš norāda, ka atrodas ārzemju komandējumā. Viņš atgriezīsies Parīzē paredzētajā dienā savas PPL izskatīšanai.
Toute la journée
Visu dienu, Senata izmeklēšanas komisijas delegācija par TotalEnergies dodas uz Briseli vairākām uzklausīšanai.
No 9:30, FOWT pasākums, kas veltīts peldošajiem vēja parkiem jūrniecībā, turpinās Marseļa.
Plkst. 15:00, RTE pasniedz balvas “elektriskuma elastības čempioniem”, ar Cube–Flex konkursa palīdzību.
Nacionālais sapulces un Senats: parlamenta brīvdienas vēl notiek.
RENOUVELABLES
NENOTEIKTA NĀKOTNE. Hidroenerģijas nodaļai virs galvas valda migla. Nozare cer tikt apstiprinata melnbalts nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikumos nolikums
Vējš šķiet pagriezies,, jo iekļaušana PPE reiz atbalstīta augstajiem līmeņiem, vairs nav tik droša. Ministra padomnieks apšauba projektu rentabilitati un to spēju ražot “industriju apjomus”, piebilstot ka “hidroenerģijas darbība nav vienkârša”. “Man nav ļoti iedrošinošu signâlu”, apstiprina Jules Nyssen no Atjaunojamâs enerģijas sindikâta.
Tiem, kam bija baseins, hidroenerģija ir šie iegremdētie turbogeneratori, kas darbojas pateicoties jūras straumei. Francijâ ir divas vietas ar lielu potenciâlu: viena atrodas Raz Blanchard Normandijâ, otra – Fromveur blakus Ouessant salai.
Strâva ir pagâjusi. Pats prezidents ir atbalstîjis hidroenerģijas projektus, paziņojot novembrî par piedâvâjumiem jūras konferencê. To apstiprina Francijas enerģijas un klimata stratēģijas projekts,, kas publicêts aptuveni tajâ pašâ laika posmâ, “ar nosacîjumu par tehnoloģiju izmaksu attîstîbu”.
Dubultais drošîbas pasâkums. Enerģijas un klimata programmçðanas likums (tagad atcelts) bûtu ideâls veids kâ apstiprinât nozares turpmâko attîstîbu. No vienas puses ar likuma spçku un no otras puses ar iespçju to ieviest ar grozîjumu palîdzîbu.
Pierâdîjums tam, grozîjums pieòemts komisijas izskatîðanas laika likuma priekðlikuma par enerģijas programmçðanu — PPL kas beigâs nokrita ûdenî. To virzîja Manche deputâte Anna Pic (PS), nosakot mçríi vienu gigavatu lîdz 2030. gadam un pieci gigavati lîdz 2040. gadam un saòçma vairâku grupu atbalstu.
ADAPTATION
GABRIEL PIEVIENOTIES DARBAI. Premjerministrs vçlas iesaistît sevi jaunâ Nacionâlâ klimata pârmaiòu pielâgoðanas plâna (Pnacc) prezentâcijâ, uzzinâja jûsu informâcijas biïetens no vairâkiem avotiem izpildvarâ. Sekojoði: nedaudz aizkavçðanâs un migla. Solîts “aprîlî” no Christophe Béchu kabineta, treðais Pnacc beigâs tiks atklâts “drîzâk maija vidû”, mums norâda ministra padomnieks.
Attal kavçjas. Kamçr premjerministrs kopð janvâra nav daudz runâjis par ekoloìiju kopð savas iecelðanas janvârî, tas viòam âtri dotu iespçju plaðâk runât par ðo tematu, saskaòâ ar to paðu padomnieku, pat ja daþi detaïi vçl ir “jânosaka”. PM un Christophe Béchu vakar tikâs ðajâ jautâjuma dçï.
Pielâgoðana ir priekðrocîba, jo tâ labâk atbilst “francûziskajai ekoloìijai”, ko veicina valdîba — “tieði uz vietas un konkrçti ikdienið francûziem” — nekâ mazinâðana, kas bieþi tiek uztverta kâ papildu ierobeþojums.
“Klimata pârmaiòu sekas ir konkrçtas cilvçkiem,” uzskata cits premjerministra padomnieks. Viòi to redz un piedzîvo. Uzdevums ir padarît profilaksi tikpat konkrçtu ikdienið.”
SARKANÂ TRAUKSME. Runâjot par pielagoðanos, Sarkânais krusts secina ðorîta rîtà publicçtajà ziòojuma ka francûzi nav “gatavi neizbçgamajam”. Tajà tiek konstatçta valsts un francûzu sagatavotîba ekstrêmiem klimata notikumiem.
Individuâlais nepietiekams sagatavotîba: tikai 40% francûzu ir apmâcîti pirmajai palîdzîbai, kas ir viens no zemâkajiem râdîtâjiem Eiropà, un 20% zina trauksmes sirçnu nozîmi.
Kolektîvais nepietiekams sagatavotîba: tikai puse no paðvaldîbâm, kurâm jâtver glâbðanas plâns ir izpildîjuðas ðo pienâkumu. Kredîti civilâs aizsardzîbas asociâcijâm ir samazinâjuðies par 10% starp 2022. un 2023. gadu, kamçr brîvprâtîgo Sarkânajà Krustà iejaukðanâs ilgums desmit gadu laika ir dubultojies.
Vairâkas rekomendâcijas jau tiek sekotas, Nacionâlajà klimata pârmaiòu piel