Dzīve pie robežas

“Ir satiksme, ir ceļošanas laiks, bet tas nāk ar labumu: atšķirīgu domāšanu un labākiem dzīves apstākļiem,” teica Joyeux, dzerot bezalkoholisko mojito vienā no Luksemburgas jaunajiem biznesa rajoniem, Belval. “Salīdzinot ar manām iepriekšējām pieredzēm Francijā, šeit ir kultūras daudzveidība, kas ir bagātinātāka.”

Joyeux ir viens no gandrīz 100 000 Austrumfrancijas iedzīvotājiem, kas katru dienu dodas strādāt kopā ar Luksemburgas 650 000 iedzīvotājiem, skaitlis, kas turpina pieaugt, un ko Francijas statistikas biroja pētījums attiecināja uz vēlmi pēc augstākām algām.

Dzīve pie robežas

Mozelas reģionā, kur dzīvo Joyeux, dzīve lielā mērā ir sakārtota ap robežu ar Luksemburgu, un iedzīvotāji izbauda daudzas ES bezpasu Šengenas zonas un vienotā tirgus priekšrocības. Luksemburgas degvielas uzpildes stacijās ir garas rindas ar francūžiem, kas izmanto lētākas degvielas priekšrocības, un smēķētājiem, kas pērk cigarešu paciņas par aptuveni pusi no cenām Francijā.

Thionville, Mozelas otrajā lielākajā pilsētā, bez maksas izplatītais laikraksts ir Luksemburgas dienas avīze L’Essentiel, un dažas ielu zīmes pat ir tulkotas vācu valodā, kas ir viena no oficiālajām valodām Luksemburgā kopā ar franču un luksemburgiešu valodu.

Šajā reģionā, kas tik ļoti paļaujas uz robežu šķērsošanas priekšrocībām, visticamāk balsos par pro-ES partijām jūnija Eiropas vēlēšanās? Varbūt ne.

Fabienne Menichetti, Ottange mazpilsētas mērs pie Luksemburgas robežas, teica, ka viņa bija šokēta gan par zemo iedzīvotāju aktivitāti savā pilsētā 2019. gada Eiropas vēlēšanās, gan par labējo spēku spēcīgo sniegumu, un ir nobažījusies, ka šogad var būt tāds pats rezultāts.