Briseles kodēts: kā lēmumi Briseles ietekmē jūs
Uzziniet par to, kā Eiropas galvaspilsētas lielākā ziņu redakcija informē par lēmumiem Briseles.
Autors: Jirgens Klēkners
Kopā ar Lauru Hīlsemannu un Džūliju Brinkmanu
GALVENĀS TĒMAS
– Šoks līdz pat Briselei: Vildersa valdība apgrūtinātu sadarbību ES daudzās politikas jomās.
– Fiko ārpus dzīvības briesmām: Slovākijas premjerministra veselības stāvoklis pēc uzbrukuma ir stabils, bet joprojām nopietns.
– ES valstis pieprasa siltumsūkņu plānu: 15 dalībvalstis, tostarp Francija un Spānija, mudina Komisiju uzstādīt ambiciozākus mērķus. Vācija nav starp tām.
– Taksometrs uz kosmosu: Divi Eiropas uzņēmumi konkurē par kravas misiju uz ISS – jaunpienācējs un pieredzējis sniedzējs. Mums ir detaļas.
– Process pret Meta: ES Komisija sāk procesu pret tehnoloģiju milzi aizdomās par pārkāpumiem bērnu aizsardzībā.
– Lobisms Briseles: Interesu grupas pagājušajā gadā iztērēja 1,3 miljardus eiro, kā rāda Lobbycontrol analīze.
Laipni lūdzam Brussels Decoded, ikdienas Eiropas ziņu apkopojumā no POLITICO pusdienlaikā. Es esmu Jirgens Klēkners – un šeit kopā ar maniem kolēģiem Lauru Hīlsemannu un Džūliju Brinkmanu informēsim jūs par jaunumiem Eiropas varas centrālos.
Sūtiet padomus un atsauksmes uz [email protected], [email protected] un [email protected]
Vai sekojiet mums Twitter: @herrkloeckner, @hulsemannLaura un @juliusbri_
PAR KO BRISELE RUNĀ
SCHOCKWELLEN BIS NACH BRÜSSEL: Geerta Vildersa labējā partija ir tuvu tam, lai kļūtu par daļu no Nīderlandes valdības. Un politiskās sekas būs jūtamas tālāk par Hāgu.
Grūti temati: Vildersa eiro-skepse, koalīcijas līgumā paredzētais visstingrākais patvēruma režīms visos laikos un viņa taupīgā finanšu politika ieviesīs jaunajam Nīderlandes premjerministram un Nīderlandes diplomātiem ES lielas robežas.
Bažas ir arī Berlīnē. Jaunais koalīcijas līgums jāapskata “kritiski migrācijas jautājumos”, teica FDP deputāts un Nīderlandes parlamenta grupas priekšsēdētājs Otto Frike POLITICO. “Regulējumi būs arī ievērojamas sekas uz vācu-nīderlandiešu robežzonu, jo būs pastiprināta bēgļu atgriešana.”
Ir maz ticams, ka Nīderlandei būs tāda pati politiskā brīvība kā aizejošajam premjerministram Markam Rutei – piemēram, attiecībā uz ideju par kopēju aizņemšanos aizsardzībai vai nākamā ES budžeta paplašināšanu.
Dumpīgas perspektīvas: Mūsu POLITICO kolēģi Barbara Moens, Gregori Sorgi, Zia Weise, Koen Verhelst, Bartosz Brzeziński un Laurens Cerulus analizēja Vildersa valdības sekas svarīgākajos politikas jomos.
VIZUĀLĀ ZAĻUMA: Rutes vadībā Nīderlande kļuva par vienu no entuziasma pilnajiem klimata aizstāvjiem Eiropā. Vildersa partija savukārt vēlas mazināt valsts klimata mērķus, izstāties no Parīzes nolīguma un pārtraukt lielu vēja un saules enerģijas ražotņu būvniecību.
Mainot kursu: Visu to Vildersa partija nevarēs īstenot koalīcijas vienošanās ar mērenajiem partneriem. Bet zem Vildersa vadītas valdības progresīva klimata politika Nīderlandē, visticamāk, būs pagātnes lieta. Īpaši lauksaimniecības partija BBB cenšas aizsargāt lauksaimniecību no vides prasībām.
PROTEKCIONISTISKAIS PAGRIEZIENS: Tā kā lauksaimniecības nozare jaunajā kabinetā ir pamanāmi pārstāvēta ar BBB, Haga, visticamak, kļūs par vēl kritiskaku dalibnieku brivtirdzniecibas vienošanos – piemera, attieciba uz latiņamerikas Mercosur bloku.
ZEMNIEKU CĪŅAS: Lai ievērotu ES sliekšņus slapekļa piesarnojumam, Niderlandei jad samazina savs lopkopibas skaits un pat jad slēdz daži no saviem uzņemumiem. Pret ieprieksejo valdibu cilveki devas uz ielam.
Konflikts ar ES: Vilders un BBB deklareja, ka velas atcelt vides aizsardzibas planus saja joma. ES slapekla robezu neieviešana butu nelikumiga un raditu augstus naudas sodus.
TEHNOLOGIJAS TIEK NEGLABJOTAS: Niderlande sevi uzskata par digitalo avangardi Eiropa. Te atrodas gan Uber Eiropas centralais birojs, gan mikroshemu drukas gigants ASML.
Noverotaji bridina, ka ši nozare var ciest zem jaunas valdibas koalicijas – jo iesaistitas partijas šim jautajumam neliek lielu uzsvaru. Skaidra ietekme var radities uz makonpakalpojumiem, jo lidz sim valsts bija stipraka balss pret prasibam – it ipaši no Parizes – liedzot arzemju sniedzejiem ka Microsoft, Google un Amazon piedavat svarigus pakalpojumus Eiropa.
KONCENTRĒTAS BALSS: CDU arejas politikas eksperts Jirgens Hardts POLITICO teica, ka vel ir par agru vertet valdibu. “Labi uzticibas veidošanas pasakumi”, ka Vilders nebus valdibas vaditajs un daudzi eksperti tiks iecelti kabineta.
Vaga ceriba: Vildersa koalicijas partnera NSC partijas vaditajs Pieters Omtzigts ir “uzticams kristdemokrats”. Un turpinajums: “Varbut Niderlande ar jauno valdibu piedzivos lidzigu pozitivu parsteigumu ka Italija.” Vacijas “AfD labeklis nav salidzinams ar Vildersa labeklismu, lai gan daudzas no viņa politiskajam pozicijam es uzskatu par pilnigam nepareizam.”
FICO AUSSER LEBENSGEFAHR: Slovaki premjerministra Roberta Fico veselibas stavoklis pec uzbrukuma škiet stabilizets. Slimnicas direktore Mirjama Lapunikova ceturtdien no rita teica, ka viņa stavoklis ir stabils, bet joprojam nopietns. Fico tika operets piecas stundas.
Smaržošanas asiņošana vederdobuma: Arsti noņema Fico tievo zarnu dala.
Komisijas priekšsēdētaja Ursula fon der Leiena nosodija “absurdo uzbrukumu” un piebilda, ka “šadi vardarbibi akti nav vieta musu sabiedriba un apdraud demokratiju, musu visaugstako vertibu”. ASV prezidents Baidens teica, ka viņa vestnieciba “ir cieša kontakt ar Slovaki valdibu un ir gatava palidzet”.
Aizdomasu šauvejs, 71 gadus vecs dzejnieks, video izteica savu neapmierinatibu ar valdibas politiku. Zoya Sheftalovich zina detaļas.
Playbook iegust pastiprinajumu! Berlin Playbook ─ Podcast saksies 21 maija. Dienas politika mazak neka 15 minutes – ideali visiem, kas ari ceļošanas laika velas palikt informeti. Abonejiet šeit.
ENERGIJA UN KLIMATS
VALSTIS PIEPRASA ES PLĀNU VIDEI DRAUDZIGAI APKUREI: Lielaka dala ES valstu Komisiju aicinaja izstradat ES dekarbonizacijas planu apkures un dzeses sektoram. Pedejais strategija šim sektoram naka no 2016 gada.
Aizkavets siltumsuknu plans: Tiesa ari pieprasija ES siltumsuknu strategijas publicešanu. Komisija bija solijusi planu pirmajam šim gada ceturksnim, bet tad to atlicinaja lidz pec ES velesanam.
Ambiciozi merki: Gadijuma 30 procenti ES energijai saistitas emisijas nakt no silts un dzeses sektora. Lidz 2030 gadam ES vela palielinat atjaunojamo energiju dala saja sektora par aptuveni vienu procentpunktu gadalaik. Tas paredz ES atjaunojamo energiju direktiva.
Nepietiekami labi: Piecpadsmit valstis – Latvija, Austrija, Kipra, Danija, Igaunija, Francija, Irija, Grieķija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugale, Slovakija, Slovenija un Spanija – vela lai Komisija ietu talak. Vacija nav starp tam.
Paplašinat atjaunojamo energiju:“ES jabut konkretem planam lai atrak palielinatu dazadu atjaunojamo energiju tehnologiju izmantosanu kas palidzetu galvaspilsetam sasniegt savus klimata merkus,” rakstija valstis kopiga vestule kas tika publiceta tresdiena.
Ka risinajumu minetas lielas siltumsuknes, saules siltumenergijas sistemas un energijas uznemsanas sistemas.
Nozares prieks:Aurelie Beauvais, Euroheat & Power interesentu grupas vaditaja izteica “sausmas” par iniciativu.
“Paatrinat efektivu tiro apkures risinajumu izstradi… …ir labaka industriala strategija lai saglabatu musu vadibas poziciju šajas tehnologijas,” teica Beauvais.
TURKLAJ LESEN ABONNENTEN energetikas un klimata biuletina, kapiec ES plans izdalit miljardus projektam lai samazinatu CO₂ emisijas. Turklaj uzziniet kapiec mezu CO₂ uzsukšanas potencials samazinas un kas tas nozime ES oglekla samazinasanas merkiem.
AIZSARDZIBA
JANAS MILJARDA ATBALSTS: Eiropas Komisija ceturtdien paziņoja ka investes vairak neka miljardu eiro 54 petniecibas un attistibas iniciativas aizsardzibas joma. Tas ietver elektromagnetiskos raķetes lidz strategiskajam gaisa transportam.
No Eiropas Aizsardzibas fonda finansetie projekti merkti petniecibai un attistibai sauszemes-, gaisa- un juraskaujas joma, kiber- un kosmosa tehnologija un aizsardziba pret kimiskiem, biologiskiem, starojuma vai kodolieročiem.
Papildus lielprojektiem ka korvetes un kaujas tanka attistiba tika atbalstiti ari projekti ka RAPTOR – šaujamieroču apkopes sistema, IMMUNE – videi draudzigak aizsargapgerba attistiba un DEMAROCK – elektromagnetiska raķetes sistema attistiba.
Aptuveni 265 miljoni no 1,03 miljardiem eiro ir paredzeti 30 petniecibas projektiem. ES amatpersona teica ka plans ir veikt “nozimigus centienus” ari kiber- un kosmosa projektos. Plans ir parakstit ligumus ar katru no konsorcijiem lidz 2024 gada beigam.
TAKSI UZ KOSMOSU: Eiropas Kosmosa agentura (ESA) paziņos ka vismaz divi Eiropas uznemumi piedalisies konkursa par kravas misiju uz Starptautisko kosmosa staciju (ISS) un atpakal. Agent
