Serbija satricināta par ANO rezolūciju par Srebrenicas slaktiņu
Genocīds Karš Konflikts Politika Tiesas

Serbija satricināta par ANO rezolūciju par Srebrenicas slaktiņu

Serbijas ārpolitikas stratēģija

Todoroviča norāda, ka Serbijas spēcīgā pretestība rezolūcijai ir saistīta ar sarežģītākiem iemesliem nekā vienkāršs nacionālisms. Belgrada vēlas palielināt savu starptautisko ietekmi, šķietami strīdoties ar kaimiņvalstīm un pēc tam ātri atrisinot konfliktus, tādējādi iegūstot reputāciju kā stabilitātes spēks un nozīmīgs reģionālais dalībnieks.

“Tāda ir ārpolitika, kuru Serbija ir izvēlējusies sev, it īpaši pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā,” turpināja Todoroviča. “Tā vēlas būt nozīmīga pasaulē, radot spriedzi un pēc tam saņemot starptautiskās sabiedrības atzinību, kad konflikti tiek atrisināti.”

Genocīds tiesas priekšā

1992.-1995. gada Bosnijas karš bija asiņaina sociālistiskās Dienvidslāvijas sabrukuma sekas, kurā notika četrus gadus ilga Sarajevo aplenkums, kas tiek uzskatīts par garāko mūsdienu kara vēsturē.

Konflikts notika laikā, kad pārējā Eiropā valdīja relatīva stabilitāte un eiforija, jo bijušās komunistiskās valstis priecājās par jauniegūtajām demokrātiskajām tiesībām un neatkarību.

Tādēļ Dienvidslāvijas konflikta asums piesaistīja lielu uzmanību, un ar to saistītie noziegumi noveda pie speciālas tiesas izveides – Starptautiskās Krimināltiesas bijušajai Dienvidslāvijai jeb ICTY.

Tiesas mērķis bija parādīt, ka atkalapvienotā Eiropa un sadarbības pilnais aukstais kara pēckara laiks var risināt kara noziegumus saskaņā ar Rietumu tiesiskajām tradīcijām un augstākajiem pierādījumu standartiem.