Siltumūdens sūkņu nozare klepo, ministri steidzas palīgā

Franču izpildvara cīnās par atomenerģiju Briselē

Nākamās jūras vēja parki: debašu beigas tuvojas

Sveiki visiem, šodien ir pirmdiena, 15. aprīlis. Ceru, ka jums bija tikpat labs nedēļas nogale kā enerģētikas delegētajam ministram Rolandam Lescure, kurš parādījās smaidīgs X kopā ar Montreālas “Renaissance” aktīvistiem, atgriežoties savā kvebekiešu cietoksnī.

Atšķirībā no parlamentāriešiem, jūsu iecienītā informācijas vēstule neņem brīvdienas. Tāpēc man ir prieks pārņemt Aude vietu, un es būšu jūsu rīcībā visu nedēļu.

SILTUMSŪKŅU NOZAREI AUKSTS DUŠAS.

Lai paziņotu par atbalstu siltumūdens sūkņiem, bija nepieciešami divi ministri, jo nozare nesen piedzīvoja aukstu dušu. Nozares apgrozījums ir krities. Pirmajā ceturksnī 2024. gadā pārdošanas apjoms samazinājies par 40% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Industriāļu aprūpē

Bruno Le Maire un Rolands Lescure šodien pēcpusdienā tiek (ļoti) gaidīti Somas reģionā, uz Intuis rūpniecisko vietu, vienu no lielākajiem Francijas siltumūdens sūkņu (PAC) ražotājiem.

Miljons!

Emmanuela Makrona septembrī noteiktais mērķis “trīskāršot siltumūdens sūkņu ražošanu līdz 2027. gadam”, kas nozīmē miljonu izgatavotu uz Francijas zemes, tiek uzskatīts par nereālu nozares puses. Saskaņā ar Uniclima, klimata tehnoloģiju industriālo uzņēmumu sindikātu, šogad nozare varēs nodrošināt apmēram 250 000 PAC.

Cēloņi aukstumam:

nekustamo īpašumu krīze, gāzes cenas kritums, kā arī MaPrimeRénov programmas sarežģītība un nestabilitāte. Lai arī valdība atkal ir padarījusi “vienkāršos pasākumus” par atbalstītiem MaPrimeRénov programmā, tas nav pietiekami.

“Šis vienkāršojums nav atdzīvinājis tirgu, jo tas beidzas gada beigās. To noteikti ir jāpagarina,” sludina Arno Kautzmanis, Francijas siltumūdens sūkņu asociācijas ģenerālsekretārs, pievienojoties Uniclima viedoklim. Nozare cer arī uz mehānismiem, kas mudina iegādāties tricolor PAC un apmācības plāniem, lai risinātu darbaspēka vajadzības.

Nav nepieciešams vairāk naudas, viņi uzskata. “MaPrimeRénov ir tik sarežģīta, ka 2023. gadā visi kredīti netika izmantoti,” norāda Camille Beurdeley, Uniclima ģenerāldirektore. “Galvenais ir vienkāršība”.

Plkst. 10:15

Eiropas Savienības enerģētikas ministru neformālā sanāksme Briselē, kur Franciju pārstāvēs tās pastāvīgais pārstāvis ES Filips Leglise-Kosta.

Plkst. 14:30

Bruno Le Maire un Rolands Lescure apmeklējums Somas reģionam, kas veltīts siltumūdens sūkņiem.

Senats un Nacionālais sapulce:

Brīvdienas

KODOLSPĒKS.

Pakāpeniski atoms iekaro savu vietu. Otrajam Emmanuela Makrona pilnvaru termiņam prioritāte ir Francijas kodolenerģijas atdzimšana, kas cenšas nostiprināties Briselē, kur valdība visos frontēs cenšas nodrošināt atomenerģijai labvēlīgu attieksmi Eiropas tekstos.

No vienas puses, izpildvara paziņo par panākumiem vairākos jautājumos pēdējo 18 mēnešu laikā, sākot no atjauninājumiem atjaunojamo enerģiju direktīvai līdz elektrības tirgus reformai, ko pagājušajā ceturtdien pieņēma Eiropas Parlaments.

No otras puses, valdība cenšas apvienoties ar citiem atomenerģijai labvēlīgiem dalībvalstu klubiem, kas regulāri tiekas Briselē Enerģijas padomes malā.

Cīņa cīņas ietvaros. Vienreiz nav parasti, ka Francijas centieni saskaras ar Vācijas pretestību. Berlīne, kas pagājušajā gadā izslēdza savus pēdējos kodolreaktorus un kuras valdība iebilda pret kodolenerģijas atdzimšanu pat enerģijas krīzes kulminācijas laikā, cenšas arī paust savus viedokļus caur konkurentu klubu – “Atjaunojamo enerģiju draugiem”.

Bez naudas nav reaktoru. Joprojām jautājums ir par finansējumu visam šim. It īpaši tajos brīžos, kad valsts kabatas ir tukšas (vai pat caurumainas), un izpildvara grūti virzās uz priekšu sarežģītajos Eiropas finansējuma jautājumos, kurus Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pagaidām nav uzdrošinājusies risināt. Tad kā Francija virza savus karogus? Palīdzot mūsu skaistajiem gaiļa emocijzīmēm (cocorico!), es atbildu šeit.

EIROPAS SAVIENĪBA

Gaidot atomenerģiju. Nav kodolenerģijas dienas kārtībā neformālajai enerģētikas ministru sanāksmei, kas šodien sākas Briselē (bez zilbalti sarkanajiem ministriem, kas – ja esat sekojuši līdzi – ignorēja diskusijas par vizīti Francijas ziemeļos).

Nav Nord Stream 2.0. Šodien dalībvalstis apspriedīs iespējamu sadarbību starp ES un NATO kontinenta enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem un citiem sabotāžas aktiem darba pusdienlaika laik, ziņo mans Briselē stradajošais kollegis Viktors Jacks.

Vakara beigas, viņi parakstīs Eiropas saules enerģijas hartu, kas liecina par ES rūpēm par savu fotovoltaisko enerģiju ražotajiem, bet kas ir tala no nozares gaidam, kas pakļauti smagai konkurencei no Ķinas.

ATJAUNOJAMIE RESURSI

TUVU BEIGAM. Džimijs Pahuns skaita dienas. Šis Modem deputats no Morbihanas un bijušais burinieks zina, ka viņam ir atlikusi vien desmit dienas, lai nosūtītu savu ieguldijumu publiskajai diskusijai par jūras piekrastes plnošanu. Starp citiem jautajumiem: kur likt vēja turbīnas?

“Lai nodrošinatu pieņemamibu”, Pahuns – kurš jau ir daudz darbojies debatēs par atjaunojamo enerģiju paatrinajuma likumu – vēlas, lai tás tiktu uzstádítas “vairák neká 12 júdzes attálumá no krasta”, ja tas ir tehniski iespejams. Ar vienu detaļu: pašlaik vairak par 12 júdzem visas nodoklis nonák valsts rokás. Pahuna domá tas vairs nav pieńemami.

Dargakmens karte. Organizetas Komisijas nacionala debates publikas (CNDP), šis diskusijas palidzes valdibai sagatavot nakotnes kartografiju jūras vēja parkiem. Divos menešos, 26. junija, secinajumi un priekšlikumi tiks iesniegti izpildvarai atbildes sniegšanai. blank”>Energetikas stratégijas mérkis ir lidz 2035. gadam uzstadit 18 gigavatus. Valsts ir izvirzijusi savas kartes, lai uzsakt debati sakuma marta menesi.

Saspriegums. “Vēja parku iespejas jūra izraisa debates, tas ir skaidrs,” norada CNDP viceprezidents Florents Augagneurs, kas stures CNDP puse. Viņš norada uz “saspriegumu” ekologiskaja ģimené starp tiem, kas velás aizsargát biodažadibu un tiem, kas velás uzstadit vétrotájas klimata aizsardzíbai. “Tá ir politiska spriedze, nevis zinátniska. Vislielákais ietekme uz biodažadibu ir klimats,” uzsver viņš.

KLIMATA SARUNAS

KOP KRASTÁ. Kad jusu informacijas vestule detalizeti aprakstija ekologiskas parveides ministra darba kartibu, acis redzeji pamanija, ka klimata sarunu uzraudziba taja nav mineta. Un tam ir labs iemesls: to ir parnemusi Arlietu ministrija.

Dubultais skaidrojums. No vienas puses, “virzit musus klimata merkus divpuséjos diplomatiskajos sarunu”, nesen skaidroja Arlietu ministrijas padomniece. No otras puses “ipasi diplomatiaki jautajumi”, kas saistiti ar saspriegto atmosferu starp Franciju un Azerbaidzanu, kur notiks nakama COP rudeni nakošaja gada, piebilst Kristofa Beču kabinets.

Béchu Otavá. Pec parveidojumiem Kristofa Beču kabinets bija noradijis blank”>šeit vai tur, ka tas parnem klimata sarunas (bez panakumiem). Tomer vinam bus citas starptautiskas misijas. Vina darba kartiba liek nest augstu ambiciju nakamaja plastmasas piesarnojuma sarunu raunda aprili Otava, ka ari One Water Summit septembri vai Eiropas Zaļaja pakta.

BRIVI ELEKTRONI

 — 600 Politehniskas augstskolas studenti, alumni un personáls lúdz skolu ievietot klimata parmainas macibu programmas kodola blank”>vestule, ko Liberation varéja aplukot.

 — Klimata parmainu prieksgala esosa Nicas pilseta cenšas pielagoties. La Tribune Dimanche stasta vairak.

 — Vai agrivoltaika var atrisinat lauksaimnieku atlídzibas problémas? Ne gluži, jo ienakumi, ko viņi var gút no tás ir ierobezoti