Eiropas konkurētspējas samazināšanās

Iepriecina redzēt, ka Eiropas Komisija ir uzdevusi bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi sagatavot ziņojumu par Eiropas konkurētspējas samazināšanos, īpaši attiecībā pret ASV un Ķīnu, un sniegt iespējas, kā apgriezt tendenci.

Kā nozare mēs atbalstām Eiropas valstu vadītāju aicinājumu pēc jauna Eiropas Konkurētspējas Līguma.

Kā nozare mēs atbalstām Eiropas valstu vadītāju aicinājumu pēc jauna Eiropas Konkurētspējas Līguma. Ņemot vērā, ka šī nozare veicina pozitīvo ES tirdzniecības bilanci vairāk nekā jebkura cita, veselības aprūpes un dzīvības zinātņu stratēģijai vajadzētu būt neatņemamai ES rūpnieciskās stratēģijas sastāvdaļai.

Šāds solis nosūtītu ļoti pozitīvu un ļoti nepieciešamu signālu globālajiem investoriem, ka Eiropa vēlas konkurēt pēc pētniecības, attīstības un ražošanas investīcijām. Tas varētu mainīt Eiropas likteni, kas pēdējo divu desmitgažu laikā ir redzējis ne tikai 25 procentu kritumu Eiropas globālajā R&D investīciju daļā, bet arī pastāvīgu kritumu klīnisko pētījumu aktivitātē. Ķīna un ASV veic trīs reizes un divreiz vairāk izmēģinājumu attiecībā uz progresīvajām terapijām (ATMP) nekā Eiropa attiecīgi.

Veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmumu investīciju izvēle

Veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmumi rūpīgi izvēlas, kur ieguldīt, un lēmumi balstās uz vairākiem faktoriem. Pieejamība spēcīgai zinātnei, finansējumam un riska kapitālam; klīnisko izmēģinājumu veikšanas vienkāršums; laba pacientu pieejamība un kā valstis vērtē un atalgo inovācijas un kritiski, cik stabils un konkurētspējīgs ir reģiona intelektuālā īpašuma ietvars.

Taču šodien — Pasaules IP dienā — ir četras politikas dažādos īstenošanas posmos ES līmenī, kas kavēs mūsu reģiona spēju konkurēt.

Taču šodien — Pasaules IP dienā — ir četras politikas dažādos īstenošanas posmos ES līmenī, kas kavēs mūsu reģiona spēju konkurēt.

1. Regulatīvās datu aizsardzības vājināšana farmaceitisko likumdošanā

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz samazināt IP formu Eiropā — regulatīvo datu aizsardzību (RDP) — laikā, kad ambiciozas valstis prioritizē konkurētspēju.

Ekonominiskais pētnieciskais aģentūras Dolon veiktais konkurētspējas pārbaude atklāja, ka sākotnējie Komisijas priekšlikumi samazināt produkta RDP par diviem gadiem un padarīt tā atgūšanu atkarīgu no faktoriem ārpus uzņēmuma kontroles, radītu situāciju, ka Eiropa zaudētu pētniecību un attīstību aptuveni 50 no 225 gaidāmajiem jaunajiem ārstnieciskajiem līdzekļiem nākamo 15 gadu laikā — medikamenti, kurus citur varbūt nepētīs. Tika arī parādīts, ka tāda RDP samazināšana Eiropā izmaksātu 2 miljardus eiro gadā zaudēto R&D investīciju dēļ. Parlamenta grozījumi samazinātu RDP par sešiem mēnešiem — uzlabojums salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, bet joprojām solis atpakaļ nevis uz priekšu.

2. ES mēroga obligātas licences politikas ieviešana: Ļaujot Eiropai piespiedu kārtā paturēt R&D, komercnoslēpumus un veselības tehnoloģiju platformas

Eiropas Komisija ierosina ieviest vispasaules obligātas licences politiku, kas ļauj valdībām piespiedu kārtā licencēt patentes “krīzes” laikos — un prasa atklāt konfidenciālu pētniecisko informāciju. Tas apdraudētu Eiropas konkurētspēju šajā būtiskajā jomā un apdraudētu mūsu spēju risināt nākotnes veselības draudus. Bez skaidras krīzes definīcijas piedāvātais sistēmas modelis ir pakļauts ļaunpratīgai izmantošanai un sūta signālu globālajiem investoriem, ka Eiropas IP režīms ir neparedzams.

Covid parādīja veselīgas sabiedrības nozīmi veselai ekonomikai, kā arī inovatīvas farmaceitiskas nozares nozīmi Eiropas veselībai un noturībai. Eiropas spēja veikt R&D un palielināt globālo vakcīnu ražošanu rekordlaikos pandēmijas apkarošanai bija iespējama tikai pateicoties dzīvības zinātnes infrastruktūrai, spēcīgajiem partnerattiecībamiem un brīvprātiskai IP un ekspertizes dalīšanai.

Ja Covid laikos būtu izmantota obligāta licence, ir iespējams, ka taj vietā mums būtu bijis resursu trūkums un konkurence par resursiem — izejmateriāliem, aktīvajiem farmaceitiskajiem sastāvdaļiem un prasmju, ekspertu zināšanu un tehnoloģiju platformu — kas ļautu vakcīnu ražošanu palielinat koherentos veidos.

3. Papildus Aizsardzības Sertifikata iepriekš-pieprasijuma pretrunas: Ieviešot nenoteiktibu kritiskajos stimulos

Mediciniskais jaunrades process ir ārkartigi sarežģits, un jaunas terapijas izstrade bieži aiznem 12-15 gadus.

Atzistot, ka šis ilgais laika posms bieži vien samazina standarta patentu termiņus, Papildus Aizsardzibas Sertifikati (SPC) tika ieviesti (1993. gad), lai atjaunotu — stingru vadliniju ietvaros — dažus no tiem laikiem inovatora uzņemumam pirms medikaments nonak brivaja tirgu un var tikt brivi kopets.

Taj paša laika ES likumdošana jau atļauj generisko ražotaju izmantot attiecigos datus un reproducet originalo medikamentu SPC termiņa laika eksporta nolukos un tur kur originalais patents ir beidzies, kas nodrošina pacientiem iespeju saņemt generisko medikamentu driz pec patenta beigam.

Tacu jaunu likumu priekšlikumi atļautu iepriekš-pieprasijuma trešo personu izaicinajumus SPC pieteikumiem, kas lielakaja dalja gadijumu nav stridus objekts. Sakara ar trukumu aizsardzibas pret ļaunpratigu izmantosanu, patenti var beigties pirms SPC aizsardzibas stajas speka, radot tiesisko nenoteiktibu gan inovatoriem gan generiskajiem ražotajiem, ka ari potenciali neparedzamu medikamentu pieejamibu pacientiem.

Šada pievienosana ir nepamatota un tikai padaritu ES vidi neparedzamaku salidzinajuma ar citam pasaules dalam, kas jau tiek uzskatitas par pievilcigakam investiciju vietaim.

4. Bolar iznemsanas paplašinasana: Vairak iespeju darboties kameras patenti vel ir speka

Bolar iznemsana pašlaik atļauj generisko uznemumu izmantot inovatoru datus savam tirgus autorizacijas pieteikumam Eiropas Zalu agenturai, kameras aizsardziba originalajam medikamentam vel ir speka. Petijumi rada, ka esošais rezims strada labi, ar generiskajam medikamentam ienakot tirgu driz pec aizsardzibas zaudesanas; pedejos piecos gados Francija, Vacija, Italija un Spanija viduveji piecas lidz sešas dienas.

Nesenos priekšlikumos farmaceitiskas likumdošanas grozišana paplašinatu Bolar iznemsanu talak ieklaut veselibas tehnologiju novertesanas un cenu noteiksanas.

Mums ir jazina apzinati un kolektivi atbildet uz Eiropas valstu vaditaju aicinajumu no 2023. gada marta stiprinat inovaciju stimulus veselibas aprupe.

Ieviešot šadu paplašinasanu — kam objektivi nav nepieciešams ņemot vera iepriekšejo — vajadzetu pienacigus aizsardzibas pasakumus, kas pašlaik trukst priekšlikuma, lai nodrošinatu skaidribu un cienitu faktisko IP aizsardzibas zaudesanas datumu. Ka tas ir tagad, tas tikai grautu IP sistemu integritati uz ko inovatori paļaujas turpinat ieguldit R&D jaunas terapijas Eiropas pacientiem.

Kopeja ietekme no augstakminetajam politikam raditu nenoteiktibu un neskaidribu uznemumiem kas iegulda Eiropa un talak samazinatu musu reģiona pievilcibu.

Šaja Pasaules IP diena mums ir jazina apzinati un kolektivi atbildet uz Eiropas valstu vaditaju aicinajumu no 2023. gada marta stiprinat inovaciju stimulus veselibas aprupe nevis vajinat ekosistemu un pieņemt pareizos lemumus attieciba uz šiem piedavatajiem likumdošanam. Ir svarigi ne tikai novetert šo priekšlikumu individualo nopelnu bet ari kopejo ietekmi un signalu ko tas sut globlajai investoru kopienai par Eiropu un tas attieksmi pret inovaciju.