Francijas enerģijas un klimata ikdienas ziņu avots.

Par ARTHUR NAZARET

Avec AUDE LE GENTIL et NICOLAS CAMUT

Informācija un padomi, ko dalīties? Rakstiet Nicolas Camut, Aude Le Gentil un Arthur Nazaret | Skatīt pārlūkprogrammā

— Systovi likvidācija iekļūst vēlēšanu kampaņā.

— Hidroelektroenerģija: vai labāk parlamentārā vai valdības misija?

— Zaļais fonds: skolu renovācija ir aizsargāta.

Sveiki visiem, šodien ir pirmdiena, 22. aprīlis, un jūsu informācijas vēstnesis tikko atgriezies no skaistās Dijonas pilsētas, nonnettes (šīs brīnišķīgās mazās piparkūku konfektes, kas pildītas ar apelsīnu ievārījumu), kanonika Kira (jā, tieši viņš devis savu vārdu nedaudz novecojušajam aperitīvam ar melno jāņogu krēmu un aligotē baltvīnu) un Roberta Pujada, ilggadējā mēra un arī – un tas ir tas, ko es gribēju teikt – pirmā vides ministra 1971. gadā.

“Neiespējamā ministrija”, viņa grāmata par šo tēmu, ir absolūta jūsu informācijas vēstules ieteikums. Tajā atklājas šī nozīmīgā anekdote, kas notika tieši pirms pirmās ministru padomes. Viņa kolēģis ekonomikas jautājumos ieslīdēja Robertam Pujadam: “Jūsu ministrija ir interesanta. Tai nevajadzētu neko maksāt valstij”.

KAMPAGNE AU SOLAIRE.

Fotovoltaisko paneļu ražotāja Systovi tiesiskā likvidācija “politizējas”, konstatē Macaronie. “Tas kļuvis par karogu”, papildina viens no vairākuma komunikatoriem, mēnesi pirms Eiropas vēlēšanām.

“Stratēģiskā autonomija” ir steidzami jārealizē, uzsver X luksemburgietis Nikolass Šmits, Eiropas sociālistu saraksta līderis, kurš nožēlo “ražotāju izzušanu” Eiropā. Nepieciešams “Eiropas plāns tīro tehnoloģiju ieguldījumiem”, vēl aizstāv Tomass Pellering-Karlins, enerģētikas politikas speciālists un PS-Publiskā laukuma saraksta kandidāts.

Kontrole un atbalsts. Matjass Tavels, LFI deputāts blakus Systovi un Manonas Obrijas kampaņas vadītājs, pieprasa “nodokli” importētajiem paneļiem, tekstojot jūsu kalponim, ka ir jāierobežo apjomi, jānosaka valsts iepirkuma konkursi vai atbalsts privātpersonām paneļiem, kas ražoti Francijā vai vismaz Eiropā”. Zaļie savukārt uzsver savu “Ekoloģisko suverenitātes fondu”. Tas būtu varējis “nopirkt un glābt Systovi”, skaidro viņu saraksta līdere Marija Tusena.

Otrajā politiskā spektra galā, deputāts Žans Filips Tangijs (RN) – kurš aizstāj Džordanu Bardellu, kad nepieciešams debatēt par ekoloģiju – dusmojas par Eiropu, kas “nedara neko citu kā tikai muld un pieņem niecīgus pasākumus”.

Apvainots par uzņēmuma “atstumšanu”, Rolanda Leskura birojs apgalvo, ka Francija nav palikusi vienaldzīga. “Eiropas līmenī mēs esam centušies panākt, lai iepirkuma konkursos tiktu ņemti vērā ne tikai cenu kritēriji”, blank”>iekļaujot Net Zero Industry Act (NZIA), kas vēlas veicināt zaļo rūpniecību. “To ir ļoti grūti izskaidrot četrās frāzēs”, nožēlo jau iepriekš minētais komunikators. Un tas ir par vēlu Systovi.

A 15 heures

Rolands Leskurs un Patriss Vergriets, attiecīgi rūpniecības un transporta delegētie ministri, dodas uz Upway Genneviliers, lai atbalstītu elektrisko velosipēdu atjaunošanas nozari.

A 20 heures 45

Otavā, Kanādā, Kristofs Bešū uzstājas plastmasas līguma starpvaldību sarunu komitejas plenārsēdē.

Assemblée et Sénat

brīvdienas. Sēdes atsāksies 29. aprīlī Assemblée un nākamajai dienai Sénat.

MISSION RETENUE.

Jūsu kalps uzzināja, ka Assemblée Affaires éco komisija 15. maijā varētu uzsākt parlamenta misiju par hidroelektroenerģiju. Pēc personas, kas informēta par projektu, bet vēlas palikt anonīma, domām, ideja ir, ka šo misiju vadīs Marie-Noëlle Battistel (PS), kas ir izteikusies par šo jautājumu un 2013. gadā izstrādājusi ziņojumu. Antuans Armands (Renaissance) un Vincents Rollands (LR) tiks ierosināti kā līdzreferenti.

Battistel fait barrage. Sociālistu deputāte, kas atzīst, ka ideja “apgrozībā”, nav ļoti priecīga: “Kopā ar Antuanu Armandu mēs uzskatam, ka valdības misija ir daudz piemērotāka situācijai.” Tas ļautu izmantot vairāk līdzekļu. Un tradicionāli tiek pieņemts, ka pēc tās izdošanas sekos likumdošanas teksts.

Électricité dans l’air. Marie-Noëlle Battistel norāda arī uz to, ka viņai nav nepieciešama parlamenta misija, jo viņa jau ir uzsākusi savu transpartiju darba grupu, kā jūsu informatora vēstule jums atklāja vidū aprīlis. Tas būs “tikpat piemērots” kā oficiāla parlamenta misija, norāda Isère deputāte, kas plāno pirmo uzklausīšanu 30. aprīlī. Citiem vārdiem sakot, gaidiet skaistu cīņu.

La sortie du contentieux ar Eiropas Savienību ir būtiska un visi (EDF, deputati, valdība) vienojas par šo punktu. “Vairums koncesiju ir beigušies un šobrīd šis jautājums nav atrisināts”, atgadina Vincents Rollands, kuram “enerģijai joprojām jāpaliek franču rokās”. Sociālisti vēlas pusregulatīvu režīmu. Savukārt EDF aizstāv autorizēšanas režīmu, kas prasītu valstij nodot uzņēmumam ūdenskratus.

VERT PLUS CLAIR.

Gaidīto cirkulējošo fondu nolikumu par Zaļo fondu piektdien publicēja Francijas valdība. Tajā apstiprinata skolu ēku renovacijas budžeta aizsardzība.

Ça ne circule pas. Parakstot to 4. aprīlī Kristofs Bešū un nosūtot prefektiem nākamajai dienai, tas atjaunina kritērijus projektu izvēlei. Prefektu rokās divas nedēļas informacija vēl nebija nonākusi līdz pašvaldību asociācijai.

Pour rappel, Zaļajam fondam šogad bija jāpieaug par 500 miljoniem eiro, taču tas cieta no nesenajiem budžeta samazinajumiem un paliks gandrīz tajos pašos apmēros kā pagajušajos gados – 2 miljardi eiro. Pašvaldības uztrauc seku samazinajumi fondiem sadalot līdzekļus.

Ce qui ne change pas :

• 500 miljoni eiro enerģijas efektivitates uzlabošanai skolu ēkam.
• 30 miljoni eiro ilgtspējigai mobilitatei laukos.
• Mērķis – 15% projektu pilsētas politikas kvartalos.

Les projets bridés :

• Rūpnieciskie teritoriju programma zaudē 30% no sava budžeta.
• Pagajušajos gados plaši atbalstītajam gaismekļu modernizacijas projektam vairs nav prioritates un tas ir ierobežots līdz 15% no projekta izmaksam.

Budget contraint. “Gada galvenas prioritates ir aizsargatas un apstiprinatas”, mierina ekoloģiskas perejas ministra apkarte. Bet tas ir tikai saksanas: bažas par deficita pieaugumu liek prefektiem saglabat “precautionary reserve” 7% apmera no pieprasitajiem kreditiem.

RÉACTION ATOMIQUE.

Pirma Jimmy Energy mini kodolreaktora ieviešana cukurfabrikas Marne reģionos ir izraisijusi interesi no ekologistiem, kas vakar sanakusi sagatavot savu atbildes reakciju.

Vienlaicigi, ekologiska senatora Daniels Salmon raksta vestuli Kodoldrosibas iestadei ludzot neoficialu tiksanos par so tematu.

C’EST CHAUD.

Pasaules Meteorologijas organizacija un Koperniks – Eiropas Savienibas Zemes noverosanas programma – so ritu publiceja ziņojumu, kas uzsver klimata sasilšanas raditos draudus Eiropai. Ziņojums par klimata stavokli Eiropa atskatas uz 2023. gadu – gadu kad tika lietoti daudzi superlativi: lielakie ugunsgraki, intensivaka karstuma vilnis un lielakais dienu skaits ar “extremalu termisko stresu”.

Au risque de l’insouciance. Neskatoties uz atkartojamiem zinojumiem “ir izplatita uztvere ka sis karstums nerada akutus riskus”, bridina Malcolms Mistris – profesors Londonas Higienes un Tropisko slimibu skola.

Mortalité. Eiropas valstis nav pietiekami sagatavotas nakamajiem karstuma vilniem kas var klut aizvien biezaki. No 2000. lidz 2020. gadam miruso skaits saistiba ar siltuma vilniem pieaudzis par 94% teritorijas kur notiek uzraudziba.

ELECTRONS LIBRES.

– Le Monde devies uz Portugali – valsti kas paredze ka lidz 2030. gadam 85% paterejas energijas bus no atjaunojamajiem energijas avotiem.

– Francijai nepieciesams galvenais zinatniskais padomnieks aizstav Patrick Lemaire un Francois Massol – zinatnisko biedribu kolegiju parstavji.

– “Ja interesanti nacionalizet TotalEnergies lai labak kontroltu oglekla emisiju samazinasanu tad vel interesantak butu aplikts ar nodokli tas superpeleņas” piedava četri ekonomisti Le Monde avize.

Paldies Zia Weise un musu redaktoram Alexandre Léchenet.