Trampa sabiedrotais sniedz stingru mīlestību Eiropai
Par Eiropas nākotni un ASV atbalstu
“Tas ir pašiznīcinoši, jo nevar būt spēcīga Eiropa bez vismaz ASV atbalsta, un, ja Eiropa vēlas kļūt par kādu trešo polu, tad kāpēc mēs jums palīdzētu to kļūt?” viņš jautāja. “Turklāt Makrons ir bijis tik nepastāvīgs gadiem ilgi. Agrāk viņš teica, ka mums vajadzētu izstiept roku Maskavai, bet tagad viņš runā par franču karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu. Kura ir tā īstā? Es esmu kā, svētais govī!”
Eiropas centra-kreiso politiķu pieaugošā ietekme
Turklāt Kolbijs arvien vairāk interesējas par Eiropas strauji augošajiem centra-kreiso politiķiem – starp tiem Lielbritānijas Deividu Lemiju, opozīcijas Darba partijas ārlietu vadītāju, un Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu. “Ārpolitika, ko es aizstāvu, varētu būt saderīga ar daudzām centra-kreiso valdībām sabiedrotajās valstīs; tā ir par pragmatisku interešu saskaņošanu, nevis ideoloģiju,” viņš teica.
Franču prezidenta Emanuela Makrona uzruna Sorbonnē aicināja Eiropu būt pašpietiekamākai.
Kolbija ģimenes vēsturiskās saknes
Interesanti, ka visā šajā ir ģimenes atbalsis. 1950. gados Kolbija vectēvs bija aizstāvis nekomunistisko kreiso partiju iesaistīšanai, lai veidotu nekomunistiskas koalīcijas. Un viņa aizstāvība izraisīja Džeimsa Džesusa Angletona, tobrīd CIA pretizlūkošanas nodaļas vadītāja, dusmas, izraisot birokrātisku cīņu.
Kolbija paša ideoloģiskās cīņas Vašingtonā
Līdzīgi Kolbijs nav svešinieks ideoloģiskajiem strīdiem un Vašingtonas cīņām arī pats. Gan ASV Centrālais komandējums, gan Kopējais štābs ļoti iebilda pret Nacionālo drošības stratēģiju, kuru viņš palīdzēja izstrādāt Trampa administrācijai, kas pārorientēja aizsardzības resursus uz Āziju un prom no Tuvajiem Austrumiem. Arī neo-konservatīvie ir iebilduši pret viņa domāšanu, bloķējot viņam lomu Džeba Buša 2016. gada prezidenta kandidatūrā.
Kolbija nepiekāpīgais fokuss uz Ķīnu
Tomēr Kolbija nepiekāpīgais fokuss uz Ķīnu ne tikai atbilst Trampa domāšanai, bet arī ir ietekmējis daudzus Republikāņu partijas locekļus. Viņš noraida ideju, ka viņš ir kaut kāds pusizolacionists, argumentējot, ka viņš ir realists par to, kas ir iespējams un kas ir ASV labākajās interesēs. Viņš arī smejas par visu rokas vaimanāšanu par Trampa it kā darījumu pieeju ārpolitikai.
“Amerikas ārpolitikai, manuprāt, vajadzētu būt amerikāņu tautas interesēs. Dažiem izmaksu un ieguvumu pieeja ārpolitikai ir pretrunīga ideja. Es domāju, ārpolitika nav, kā saka prezidents Baidens, svēta. Tai jādod rezultāti. Ideālisms, kas atdalīts no izmaksu un ieguvumu analīzes, nav morāls. Mums vajadzētu būt rezultātiem. Ja jūs skatāties uz ārpolitiku šajā veidā, mēs šobrīd neesam tik labi,” viņš teica.