Kara institūts brīdina par Krievijas spēku virzību uz Harkivu

Kara pētījumu institūts, ASV bāzēta domnīca, apgalvo, ka Krievijas spēkiem ir dots rīkojums veidot buferzonu gar robežu un virzīties uz Harkivu.

“Regulāra netieša uguns, apvienojumā ar turpinātiem plānojošo bumbu un raķešu triecieniem, visticamāk, būtu paredzēta, lai sagatavotu apstākļus lielākam uzbrukumam Harkivas pilsētai vēlāk,” teica institūts. Taču Krievijai nav jācenšas iekarot pilsētu, lai to kontrolētu.

Institūts brīdināja, ka 1,8 miljonu iedzīvotāju pilsēta nonāks artilērijas darbības zonā, ja Krievijas spēkiem izdosies virzīties vēl par desmitiem kilometru no pašreizējām pozīcijām. Taču mēģinājums pārņemt pilsētu būtu milzīgs uzdevums krieviem – nemaz nerunājot par okupācijas uzturēšanu.

Aiz Harkivas robežām viens no riskiem, ar ko saskaras Ukraina, ir tas, ka Putins veic vēl vienu mēģinājumu iekarot teritoriju ap galvaspilsētu. Kā piesardzības pasākumu Ukrainas amatpersonas plāno pastiprināt Kijivas aizsardzību.

Piecas no desmit jaunajām brigādēm, kas tiks izveidotas nākamajās nedēļās, tiks izvietotas galvaspilsētas aizsardzībai. Taču tas skar vienu no galvenajiem pēdējā laika kritikas punktiem Zelenskija un viņa valdības darbībā – proti, ka tā ir bijusi lēna sagatavoties Krievijas ofensīvai un tikai nesen pieņēmusi, ka ir būtiski palielināt karaspēku.

Ar maija lielgabalu dūkošanu šī attieksme ir mainījusies. Jauns likums, kas stājas spēkā šonedēļ, piešķir lielākas pilnvaras iesaukuma virsniekiem un padarīs dzīvi grūtāku tiem, kas izvairās no dienesta, ar sodiem, tostarp bankas kontu bloķēšanu.

“Šī situācija, kad daži cilvēki cīnās frontes līnijās, bet citi dzīvo savu kluso dzīvi, acīmredzot tuvojas beigām,” Ukrainas televīzijas kanālam Espresso teica Dmitrijs Lazutkins, aizsardzības ministrijas pārstāvis. “Ar tādu ienaidnieku kā Krievija, visai valstij ir jāmobilizējas,” viņš teica.