Vācijas gāzes deficīts

Vācijas gāzes deficīts radās, kad valsts iegādājās lielus apjomus dārgas gāzes savām iekšzemes vajadzībām enerģētikas krīzes kulminācijas brīdī, sekojot Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Reaģējot uz to, Berlīne ieviesa papildu maksu pie robežpunktiem, kur gāze atstāj valsti.

Taču Gasspeicherumlage — jeb gāzes uzglabāšanas piemaksa — nekavējoties izraisīja satraukumu starp tuvējām ES dalībvalstīm, kurām ir nepieciešama Vācijas infrastruktūra, lai ievestu degvielu. Februārī Čehijas Republika, Austrija, Ungārija un Slovākija kopīgi aicināja Berlīni atcelt piemaksu pēc tās vairākkārtējas palielināšanas divu mēnešu laikā.

Bet izmaksas nav vienīgais spēlē esošais jautājums.

Valstis norādīja, ka pasākums apdraud ES slaveno vienoto tirgu, kas ļauj precēm brīvi pārvietoties pāri robežām. Turklāt, viņi asprātīgi piebilda, tas atturēja viņus no atteikšanās no Krievijas fosilajiem kurināmiem, jo piemaksa paaugstināja alternatīvu cenu.

Šķiet, ka arī ES dalījusi šīs bažas un sākusi izpētīt, vai pasākums pārkāpj vienotā tirgus noteikumus. Šogad Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija Briselē, paziņoja Vācijai, ka pasākums varētu būt nelikumīgs un norādīja, ka tiks uzsākta tiesvedība pret Berlīni, ja tā nemainīs kursu.

“Mūsu skatījumā ir pamats uzskatīt to par skaidru konkurences tiesību un vienotā tirgus noteikumu pārkāpumu,” aprīlī sacīja augsta līmeņa Komisijas amatpersona.