Ukrainas situācija

“Ukrainai nav laika un viss, viss, viss ir jādara daudz ātrāk,” viņa teica. “Ko es gaidu, ir tas, ka Francija, tieši tāpēc, ka tā ir svarīga valsts, ne tikai – un es to nedomāju negatīvā veidā – izsaka lielas runas, bet arī seko savam vārdam ar darbiem.”

Vācijas un Francijas loma

Vācijas Kielas institūts, kas apkopo valstu ieguldījumus Ukrainas kara pūliņos, Franciju novērtē kā skaidru atpalicēju militārās palīdzības sniegšanā – tālu aiz Vācijas, kas ir otrajā vietā pēc Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kamēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs – baidoties provocēt Vladimīru Putinu – ir bijis daudz piesardzīgāks savā retorikā attiecībā uz Krieviju, Francijas prezidents Emanuels Makrons ir apsolījis darīt “visu iespējamo” lai uzvarētu Krievijas spēkus – pat neizslēdzot rietumu karavīru nosūtīšanu uz zemi.

Vācijas kanclera kritika

Strack-Zimmermann arī kritizēja Vācijas kancleru Olafu Šolcu, trīspartiju koalīcijas valdības vadītāju, kurā ietilpst arī viņas FDP, par to, ka nav darījis vairāk Ukrainas labā, tostarp par to, ka nav nosūtījis Vācijā ražotās Taurus kruīza raķetes uz valsti. Kanclers ir atsacījies sūtīt raķetes pat tad, kad Vācijas sabiedrotie ir nodrošinājuši līdzīgus ieročus Ukrainai, apgalvojot, ka tas varētu iejaukt Vāciju karā ar Krieviju.

Bet Strack-Zimmermann teica, ka viņa nav zaudējusi cerību, ka Šolcs mainīs savu prātu.

“Ja situācija mainīsies, es arī gaidu, ka mainīsies kanclera viedoklis,” viņa teica. “Un es ceru, ka, kad situācija mainīsies, viņš sapratīs, ka pirms gada pieļaujot lielu kļūdu, nedodot zaļo gaismu. Tādējādi cerība mirst pēdējā.”