Vācijas Pistorius izmanto ASV ceļojumu, lai mudinātu palielināt aizsardzības izdevumus mājās
Pistoriusam ir ierobežotas finansiālas iespējas ieguldīt Vācijas armijā, lai to padarītu “karagatavu”
Vācijas aizsardzības ministrs Pistoriusam ir ierobežotas finansiālas iespējas ieguldīt valsts armijā, lai to padarītu “karagatavu”, kā viņš nesen izteicās. Tas ir saistīts ar Vācijas tā dēvēto “parāda bremzi”, kas ierobežo federālo deficītu līdz 0,35 procentiem no IKP, izņemot ārkārtas situācijas.
Pistorius aizstāv aizsardzības izdevumu izņemšanu no tēriņu ierobežojumiem
Sociāldemokrāts Pistorius pēdējās nedēļās ir aģitējis par aizsardzības izdevumu izņemšanu no šiem tēriņu noteikumiem – nostāju, ko viņš pastiprināja savā ASV vizītē. “Izdevumi aizsardzībai un civilajai aizsardzībai nedrīkst būt iekļauti” parāda bremzes noteikumos, viņš teica Vācijas Preses aģentūrai.
Vācijas finanšu ministrs Linder noraida Pistoriusa priekšlikumu
Vācijas finanšu ministrs Kristians Linders, Brīvās demokrātiskās partijas (FDP) līderis, kurš atjauno mēģinājumus sevi pozicionēt kā valdības fiskālo vanagu, atbildēja Pistoriusam, noraidot ideju par parādu palielināšanu aizsardzības izdevumu finansēšanai. “Diemžēl Pistorius izceļ tikai vienu iespēju – radīt drošību caur parādu,” viņš teica Vācijas Preses aģentūrai. “Tādējādi pilsoņi tiktu apgrūtināti ar arvien lielākiem pastāvīgiem procentu slogiem,” viņš piebilda. “Labākais veids ir pārdalīt naudu mūsu lielajā valsts budžetā un iekustināt ekonomiku.”
Koalīcijas domstarpības par aizsardzības izdevumu finansēšanu
Koalīcijas domstarpības par to, kā finansēt aizsardzības izdevumus, atstāj atklātu jautājumu, kā Vācija samaksās par solīto militāro paplašināšanos. Šis jautājums kļūst arvien steidzamāks, jo 2022. gadā armijas stiprināšanai paredzētais īpašais fonds 100 miljardu eiro apmērā jau tiek prognozēts, ka tas izsīks līdz 2028. gadam, pēc Pistoriusa paša novērtējuma.
Pistoriusa aprēķinos Vācijai nākamgad būs nepieciešams iztērēt aptuveni papildus 7 miljardus eiro, lai uzturētu savas aizsardzības saistības un sasniegtu NATO aizsardzības izdevumu mērķi vismaz 2 procentu apmērā no IKP. Šis ir pirmais gads, kad Vācija tiek prognozēta sasniegt šo 2 procentu mērķi, un kanclers Olafs Šolcs ir apņēmies turpināt sasniegt mērķi katru gadu turpmāk.