Debates par ES prioritātēm

ES ilgstošais līderis ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs un jau ir apgrūtinājis ES vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņa valstij paredzētie līdzekļi tika iesaldēti un pēc tam atsaldēti kā sods par demokrātijas pārkāpumiem. Tas arī ietekmē debašu gaitu.

Taču tas nav vienīgais jautājums. ES varas centri ir dziļi sadalīti, izvēloties savu galveno prioritāti: vai stiprināt savu bruņojuma rūpniecību, saskaroties ar arvien agresīvāku Kremli, vai palielināt zaļos ieguldījumus, lai sasniegtu klimata mērķus. Turklāt aptuveni divas trešdaļas no budžeta tiek tērētas, subsidējot bloka lauksaimniecības nozari un infrastruktūras projektus Eiropas nabadzīgākajos reģionos.

Tad ir arī ekonomikas prognozes, kas var padarīt papildu izdevumus par grūtu pārdošanu. Izaugsme ir samazinājusies, daļēji augsto procentu likmju dēļ, lai ierobežotu inflāciju. Ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta tikai 0,9 procentu apmērā, bet 2025. gadā – 1,7 procenti, saskaņā ar Komisijas datiem.

“Kad ir ļoti steidzama vajadzība – piemēram, aizsardzība Ukrainas kara laikā – mēs atrast resursus, bet citām ilgtermiņa vajadzībām, kas ir mazāk redzamas, piemēram, klimata pārmaiņas, ir daudz grūtāk mobilizēt cilvēkus,” sacīja Eulālija Rubio, pētniece Žaka Delora Institūta domnīcā.

Valstis, kas sevi uzskata par mazāk ietekmētām no kara Ukrainā – piemēram, Spānija – iebilst pret militāro izdevumu izšķiešanu.

“Aizsardzība nevar būt vienīgā prioritāte, mums ir nepieciešama līdzsvarota pieeja,” teica vēl viens diplomāts.