LONDON – Politikā realitāte reti atbilst retorikai. Un realitāte ir tāda, ka Lielbritānija, visticamāk, nekad neizņems Krievijas naudu.

Daudz drosmīgu vārdu ir izteikts kopš Krievija sāka savu nelikumīgo iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Lielbritānijas galvaspilsētā – iesauktā “Londongrad” tās reputācijas dēļ kā rotaļlaukums Krievijas oligarhiem – kabineta ministrs Maikls Govs aicināja izņemt Krievijas magnātu pilis, lai izmitinātu Ukrainas bēgļus.

Citi ierosināja izņemt Krievijas aktīvus Lielbritānijas bankās, lai palīdzētu finansēt Ukrainas aizsardzību vai palīdzētu atjaunot Ukrainu pēc kara.

Bet divus gadus vēlāk, neskatoties uz daudziem grandioziem paziņojumiem, maz ir izdarīts, lai izņemtu Krievijas aktīvus – gan tos, kas pieder oligarhiem, gan, reālistiskāk, centrālajai bankai.

POLITICO runāja ar vairākiem sankciju juristiem un politikas ekspertiem, visi no kuriem saka, ka – neskatoties uz politisko paukošanu – nav un nekad nebūs juridiska pamata izņemt saldēto Krievijas naudu, īpašumu vai citus aktīvus.

“Lielbritānijas valdība, visticamāk, nebūs gatava veidot drosmīgu jaunu juridisko kārtību,” teica Anna Bradšova, sankciju juriste uzņēmumā Peters and Peters.

Pirmajos mēnešos pēc kara Lielbritānija saldēja dažus Krievijas aktīvus, ar vairākiem augsta profila paziņojumiem, tostarp Romana Abramoviča Čelsijas Futbola kluba piespiedu pārdošanu.

Valdība nekad nav izdevusi oficiālus skaitļus par kopējo Krievijas aktīvu vērtību Lielbritānijā, bet tiek lēsts, ka līdz šim ir saldēti £18 miljardu vērti blank”>individuālie aktīvi, kā arī aptuveni £26 miljardu vērti blank”>Krievijas centrālās bankas aktīvi Lielbritānijā. Tas ir ievērojams skaitlis, lai gan tas ir niecīgs salīdzinot ar €260 miljardiem Krievijas centrālās bankas aktīvu ES.

Bet politikas eksperti uzsver lielas atšķirības starp aktīvu saldēšanu un izņemšanu.

Aktīvu saldēšana tiek uzskatīta par juridiski proporcionālu, jo tā ir pagaidu pasākums. Kamēr varasiestādes var izmantot peļņu, ko rada naudas ieguldīšana, kā ES ir vienojusies darīt, paši aktīvi teorētiski kaut kad tiks atgriezti. To pastāvīga izņemšana, no otras puses, varētu radīt milzīgas juridiskas sekas.

Lielbritānijas parlamenta deputāti šķiet pamazām sāk saprast šo realitāti.

Harjeta Boldvina, vecā konservatīvā un ietekmīgās Komonvelta Trezora komitejas priekšsēdētāja, martā teica POLITICO, ka Lielbritānija nevar “iet un izņemt cilvēku aktīvus nejauši”, jo “tas padarītu mūs par kleptokrātisku režīmu”.

Sarunu galds

Ministri skaidri redz atšķirību starp valsts un personiskajiem aktīviem.

Šogad Lielbritānijas ārlietu sekretārs Deivids Kamerons atjaunoja aicinājumus izņemt Krievijas saldētos valsts aktīvus – centrālās bankas ieguldījumus aktīvos kā valdības obligācijas, valūtas un zeltu.

“Beigās Krievijai būs jāmaksā reparācijas par savu nelikumīgo iebrukumu,” janvārī Davosā teica Kamerons, “tad kāpēc gan netērēt daļu no naudas tagad, nevis gaidīt līdz karš beigsies un būs visas juridiskas strīdus par reparācijām?”

Viņa vārdi labi iekrita daudziem kampaņotājiem, kas uzskata, ka saldētajai naudai būtu jāiet uz karavietu upuriem vai palīdzēt atjaunot Ukrainu pēc cīņu beigšanas.

“Lielbritānija vien pati ir saldējusi [miljardus] Krievijas aktīvu un kopā ar sabiedrotajiem ir apņēmusies atbalstīt Ukrainas aizsardzību, atjaunošanu un atveseļošanu,” teica Ruperts Skilbeks, REDRESS direktors, kampaņu grupa, kas ir lūgusi valdību izņemt Krievijas aktīvus.

“Ievērojama šo līdzekļu daļa varētu arī pavisam mainīt miljoniem cilvēku dzīves, kas cietuši no cilvēktiesību pārkāpumiem un noziegumiem Ukrainā. Upuri nevar gaidīt līdz karš beigsies.”

Bet gaidīšana līdz karš beigsies ir tas, kas visticamāk notiks.

Papildus juridiskajiem jautājumiem par aktīvu pilnvaru izņemšanu Lielbritānijas amatpersonas apzinās, ka saldētie Krievijas aktīvi var būt noderīgs rīks nākotnes miera sarunās. Miljardi mārciņu saldētas naudas, kā arī dargie aktīvi kā pilis un superyachtas, ir diezgan labs kavēklis jebkuram sarunu procesam.

“Ja vēlaties piesaistīt Putinu pie sarunu galda, kuri citi rīki jums vēl ir?” teica Freja Peidža, globālajai izejai direktore Kharon – analīzes firmai, kas seko sankciju ieviešanai un bijusī vadlīniju un saistību vadītaja Lielbritanijas Finanšu sankciju birojā (OFSI).

Otrkarta viņa teica, ka aktīvu pastavīga izņemšana padaritu šo sarunu notikšanu maz ticamu.

“Aktivu izņemšana padara sankcijas par neefektivu riku, jo tás nedara to ko tás ir paredzetas darit,” teica Peidža. “Sankcijas nav paredzetas sodit. Tás ir paredzetas piespiest cilvekus pie sarunu galda.”

Rietumu amatpersona – anonimitate piešķirta lai var runat atklatski – arí piebilda samazinatu sankciju spéku ja nauda tiek iznemta.

“Més uzsliedzam sankcijas ka pagaidu pasakumu kas paredzets reagét uz konkrétu situaciju. Bet acimredzot ja jús párriet uz aktivu iznemsanu tas ir pastavigs darbíbas veids,” teica amatpersona.

Tiesiskuma princips

Vai un ká lietot Krievijas saldétos lídzeklus ir sarunas kas notiek visá pasaulé.

ASV ir stipri divpartiju aicinajumi iznemt aktivus, kamér ES kur lielaká dala aktivu tiek turéta ir daudz vairak bažu – un lielaks spiediens atrast risinajumu.

Kad lielaká dala aktivu tiek turéta Euroclear – vertspapiru depozitará Beigijá – nepieciesama ES plaša vienpratisiba.

Dazas valstis piemeram Francija un Vacija vel nav parliecinatas. Bet bloks ir sadalits. Beigija blank”>uzteica priekslieksanas izmantot dazus peļnas no aktiviem lai palidzetu Ukrainai kamér Igaunijas premjerministre Kaja Kallas aicinaja Rietumus blank”>iznemt aktivus pirms ASV velesanam. Šis temats bus uz galda Junijs G7 samita laika.

“Attieciba uz pamataktivu iznemsanu jurisdikcija kurai patiešam nepieciesams pievienoties – Eiropas Savieniba – vel nav gatava so soli sper,” teica Francis Bond sankciju jurists no Macfarlanes. “Neseni paziņojumi gan no Komisijas gan dalibvalstim liecina ka vienpratisiba par so jautajumu vel ir talu.”

Bet pat ja Lielbritanija G7 vienosies piedalities valsts aktivu konfiskacija juristi uzskata ka personisko aktivu iespejas aiziet kur citur ir maz.

Lai gan visas jurisdikcijas baidas no potencialam juridiskam un finansialam sekam no naudas iznemsanas – tas var atturet ieguldijumus valuta vai atturet citas valstis noguldet lidzeklus centrálajá banká – Lielbritánija ipasi bažíjas par tiesiskuma normu parkapumu.

Valdibas kas iznem individuos privati piederosos aktivus “sak rakstit pamatprincipus kas veido lielako tiesisko sistemu kad runa ir par iejauksanos ipašuma tiesibás un tiesibu uz taisnigu tiesasanu,” teica Bradšova.

Nav “tieša juridiska precedent” aktivu iznemsanai teica Bond. “Tas ir pilnigi neizzinats juridiska teritorija.”

Tom Keatinge finansialo noziegumu eksperts no Karaliskaja Apvienotaja Dienestu Instituta (RUSI) domaju tanka teica POLITICO ka Vacijas valdibas amatpersona viņam sacija 2022. gada junija: “Jums negribas sak likt cilvekiem atdot aktivus tikai tapec ka jums vinji nepatik.”

Keatinge teica ka vinš piekrit šim viedoklim. “Mums nepieciesams sekot tiesiskuma principiem tas noteikti.”

Velesanu trauksme

No vienas puses tuvojas Lielbritanijas visparejas velesanas piedava perfektu iespeju opozicijas Darba partijai gút labumu ar prasibam ka Krievija maksá cenu par savu nelikumigo iebrukumu.

Kris Braients vecaks Darba partijas deputats 2023. gada februari iesniedza likumprojektu kas bija paredzets piespiest valdibu 60 dienu laika sagatavot plánu aktivu iznemsanai. To blokeja Tory valdiba.

Pagajusa vasara Darba partija prasa plánu 90 dienu laika no valdibas par to ka Krievijas aktivus var iznemt – bet kopš tam ir klusu.

Tás atspogulo svárstigus politiskos centienus.

Konservatívo partijai runát lieliski par Krievijas naudas iznemsanu labi iet pie veletaju bet nav lielas motivacijas veikt realus darbus ņemot verá ka sarežgita problema – ja tic sabiedriskajam aptaujam – visticamak bus iejušajas Darba valdibas risinajums lidz gada beigam.

Tás nav apturejis dazus Konservatívo partija dusmoties par leno progresu. Ians Dankans Smits bijušais Tory lideris kas tagad vada Vispartiju Parlamentaro grupu par Magnitska Sankciju sacija POLITICO ka viņa grupa “ir prasijusi aktivu iznemsanu jau kádu laiku.”

Viņš sūdzéjas: “Progress ir leni un Lielbritánija tagad atpaliek no ASV un Kanadas un ES valstim piemeram Beigija un Igaunija visas no kuram sper soli konfiscet vai novirzit sakrátos lidzeklus Ukrainai.”

“Aktivu konfiskacija r