PARĪZE — Neuzrunājiet Kristofu Bešu par “samazinājumiem”. 4. aprīlī, uzstājoties Nacionālajā sabiedrisko darbu federācijā, ministrs izteicās: “Zaļais fonds nav samazināts, palielinājums ir atcelts.”

Tomēr pašvaldības neredzēs papildus 500 miljonus eiro, kas tika iekļauti budžetā 2023. gada rudenī: Zaļais fonds paliks aptuveni tajā pašā līmenī kā 2023. gadā, proti, 2 miljardi eiro.

Tas ir smags trieciens mēriem, kuri cerēja uz šo naudas summu, lai finansētu klimata pārmaiņu pielāgošanas projektus, tostarp skolu renovāciju – un uzņēmumiem, kuri gūst labumu no šiem līgumiem.

Kopš februārī paziņotā samazinājuma vietējie ierēdņi un uzņēmumu federācijas aktīvi darbojas aizkulisēs, lai mazinātu zaudējumus, un jau izdara spiedienu uz 2025. gada budžetu. Viņi aicina pieņemt likumu par ekoloģiskās pārejas finansēšanu.

Viņi steidzami risina aktuālākās problēmas.

“Tiklīdz tika paziņots par samazinājumiem, visu pašvaldību asociācijas sāka tikties ar ministrijām,” stāsta Delphine Labails, Perigē pilsētas mēre un Francijas mēru asociācijas locekle.

Viena no mērķiem: noskaidrot, kādas instrukcijas tiks dota prefektiem, lai prioritizētu projektus un sadalītu atlikušos līdzekļus.

Šīs detaļas varētu būt “tūlītējas” apkārtraksta formā un tās ir jāizlemj starp Finanšu ministriju un Ekoloģiskās pārejas ministriju. “Vienīgais norādījums ir efektivitāte,” saka padomnieks. “Starp diviem līdzvērtīgiem projektiem prefektiem būs jāizvēlas tas, kas ir noderīgāks klimatam.”

Skolu renovācija

Skolu ēku energoefektivitātes uzlabošana rada lielas bažas. Gadsimta laikā Emanuels Makrons solīja “lielu ekoloģisko skolu atjaunošanas plānu”. Bijis paredzēts novirzīt 500 miljonus eiro no Zaļā fonda uz izglītības iestādēm. Bet vietējie ierēdņi vēl nezina, vai šis finansējums tiks saglabāts vai samazināts.

Par šo jautājumu Kristofa Beša birojs izvairīgi izteicas. “Mēs nefinansēsim visus projektus tikai tāpēc, lai sasniegtu 500 miljonus, bet es neuzskatu, ka skolu renovācijas projekti būs ierobežoti ar budžeta aploksni,” mēģina paskaidrot padomnieks. Pēc vairākkārtējiem jautājumiem viņš atbild: “Tas nozīmē finansējuma saglabāšanu.”

Vairāki sarunu biedri apraksta valdības neveiklumu. “Viņi nezina, kurp viņi dodas,” ziņo vietējo pašvaldību pārstāvis pēc tikšanās ar Kristofu Bešu. No šīs sarunas viņš saprata, ka budžets tiks samazināts galvenokārt finansējot mazāk projektu.

Pagaidām valdība ir tikai apliecinājusi caur Publisko kontu ministra balss, ka 2023. gadā uzsāktie projekti joprojām tiks atbalstīti 2024. gadā.

Vietējie ierēdņi vai profesionālās federācijas visi pauž steidzamību zināt. “Pašvaldībās ir liels stress,” saka Guillaume Perrin, publisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmas vadītājs. “Viņi domā, kuri projekti būs jāpārskata vai jāatliek.”

Un gaidīšana izplatās, brīdina viņš: “Viņi baidās, ka tiks samazināti arī citi atbalsti”, kas varētu palēnināt visus projektus.

Savukārt uzņēmumi ir noraizējušies par savu pasūtījumu grāmatu. Nacionālais sabiedrisko darbu federacija (FNTP) uzskata, ka viens miljons eiro, ko valsts iztērē Zaļajam fondam, rada trīs vai četrus miljonus eiro sabiedriskajos ieguldījumos.

Turklāt 2024. gads nav parasts gads. Tuvosies pašvaldību pilnvaru termiņa beigas, nākamajai vēlēšanai notiekot 2026. gadam. “Tas ir pēdējais gads ambiciozu projektu uzsākšanai,” skaidro Guillaume Perrin. “Bet ierēdņi to nedarīs bez garantijas par finansējuma nodrošināšanu. Tas nogalina divus pēdējos pilnvaru termiņa gadus.”

“Nevēloties dramatizēt, tagad vai nekad,” piebilst Francijas mazo pilsētu asociacijas padomnieks.

Trūkst redzamības

Cīņa par 2025. gada budžetu jau ir sākusies. Arī šeit pašvaldību pārstāvji apgalvo, ka viņi iziet no sarunam ar ministrijam par šo tematu bez perspektīvas. Viņi pieprasa vismaz saglabat Zaļa fonda budžetu esošajam stadijam un galvenokart beigt pretrunigas ziņas.

“Zaļa fonda palielinajums nosutija spetigu signalu pašvaldibam: veiciet projektus un mes jus atbalstisim,” skaidro Damien Demailly, Ekonomikas instituta klimata jautajumos direktora vietnieks. “Šis signls ir apmiglots.”

Šovasar valdiba pirmoreiz prezentes parlamentariem “daudzgadu ekologiskas perejas finansešanas un energetikas politikas strategiju”. Dokuments detalizeti aprakstis paredzetos kreditus un summas, kuras administracijam, majoklu ipašniekiem un uznemumiem bus jainveste piecu gadu laika.

Bet vietesjie dalibnieki velas iet talak un prasa likumu par klimata finansešanas programmu, lai gan šis uzdevums var but bistams laikos, kad publiska deficita novirze.

Guillaume Perrin secina: “Ekologiskas perejas ministrija saprot musu finansialos jautajumus; Bercy saprot valsts finansialos jautajumus.”