Grieķijas Ārlietu ministrija izteica paziņojumu

Grieķijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka jaunā prezidenta izteikumi ir pārkāpuši 2018. gada starptautiskā Prespas nolīguma nosacījumus starp Atēnām un Skopji, un apdraudējuši gan divpusējās attiecības, gan Ziemeļmaķedonijas iespējas pievienoties Eiropas Savienībai.

Prespas nolīgums

Saskaņā ar vēsturisko Prespas nolīgumu valsts nosaukums un konstitūcija tika mainīti, ļaujot Ziemeļmaķedonijai pievienoties NATO 2020. gadā un sākt ES pievienošanās procesu.

“Lai Ziemeļmaķedonija turpinātu veiksmīgu ceļu uz ES pievienošanos, ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts turpinātu reformu ceļu un pilnībā ievērotu savas saistošās vienošanās, ieskaitot Prespas nolīgumu,” Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena publicēja X.

Grieķija desmitiem gadu bloķējusi Ziemeļmaķedonijas pievienošanos ES un NATO, apgalvojot, ka, saucot sevi par “Maķedoniju”, tās Balkānu kaimiņvalsts piesavinās grieķu vārdu un senās Grieķijas Maķedonijas karalistes vēsturi.

Pēdējos divus gadus Bulgārija arī bloķējusi Ziemeļmaķedonijas ES pievienošanos, pieprasot vēlreiz grozīt konstitūciju, lai atzītu valsts bulgāru minoritāti.

Prespas nolīgumu parakstīja toreizējā valdība, ko vadīja sociālistiskā SDSM partija. Pretstatā tam nacionālistiskā VMRO, kurai pieder Siljanovska-Davkova, vienmēr ir pretojusies šim nolīgumam. VMRO līderis Hristijans Mickoski savas kampaņas laikā pirms pagājušajā nedēļā notikušajām parlamenta vēlēšanām apsūdzēja SDSM par pazemojošiem kompromisiem strīdu risināšanai ar nacionālajiem kaimiņiem un turpināja saukt valsti par “Maķedoniju”, neskatoties uz Prespas nolīgumu.